Radījumi pirms australopitekiem
Pirms Etiopijas australopitekiem uzieta vesela rinda pērtiķcilvēku dažādās Āfrikas vietās. Taču skaidrības jautājumā par to stāvus staigāšanu tā arī nav. Patlaban īsti nav skaidrs, kad parādījās pirmā stāvus staigājošā būtne.
Sahelanthropus tchadensis jeb vienkārši dēvēts par Tumai. Šādā vārdā vietējie iedzīvotāji nosauc bērnus, kas dzimuši sausuma perioda laikā. vecākais zināmais hominīns.
Sahāras tuksneša dienvidu daļā, Čadā franču pētnieka Mišela Brunē vadītā grupa uzgājusi gandrīz 7 miljonus gadu veca radījuma atliekas. Līdz ar Tumai atrastas arī ap 700 viņa laika dzīvnieku atlieku – zivju, krokodilu un grauzēju. No tā secināts, ka Tumai dzīvojis apvidū ar plašiem mežiem un ezeriem, kuros mituši daudzi dzīvnieki.
Uzieti tika labi saglabājusies galvaskausa augšdaļa, divi apakšžokļa fragmenti un vairāki zobi. Pirmais par to ziņoja žurnāls Nature, kas šimpanzes lieluma būtni nodēvēja par „vecāko un visprimitīvāko zināmo cilvēkveidīgo.”
Iespējams, varētu būt bijis divkājains – šāds secinājums balstīts uz dzīvnieka muguras kaulu (kakla muskuļu novietojuma analīze) un galvaskausa analīzēm. Tās rādīja, ka tā galva ir novietota gandrīz tāpat kā cilvēkam. Ir pāragri spriest vai tas ir cilvēka sencis, bet būtne bijusi primitīva, bet vienlaicīgi arī attīstīta.
Galvaskausa augšdaļa liek domāt, ka tas bijis pērtiķis, taču nelielā seja un īsie zobi liecina, ka viņš bijis cilvēkveidīgs. Īpaša Tumai iezīme ir lielie uzacu loki.
Šis atradums paplašina mūsu redzesloku, bet pie viena arī vēl vairāk sarežģī priekšstatus par cilvēces pirmsākumiem. Atradums ir papildus apstiprinājums tam, ka pirmsākumos paralēli attīstījušās vairākas cilvēkveidīgo sugas.
Orrorin tugenensis. Šā Kenijā uzietā radījuma augšstilba kaula tomogrāfijas pārbaudē atklāts, ka tam piemitusi cilvēkam līdzīga gaita.
Ardipithecus kadabba. Iespējams, ka arī konstatētas stāvus staigāšanas pazīmes.
Ardipithecus ramidus. (nodēvēts par Ardi). Pārejas radījums, kas dzīvojis pirms apmēram 4.3-4.5 miljoniem gadu.
Raksturojums. Tam bija vairāk pērtiķa iezīmju nekā cilvēka. Zinātnieku rīcībā ir niecīgas ziņas par šo radību - nepilnīgs skelets ar 125 fragmentiem, lielākā daļa kaulu atrašanas brīdī bija sadrupuši drupačās. Zinātniekiem bija nepieciešamas gandrīz vai divas desmitgades, lai to saliktu kopā. Vēl pat nav skaidrs, vai tas staigājis uz četrām vai uz divām kājām. Šis radījums bijis mazāks par Afāras australopiteku Lūsiju – 120 cm garš.
Atrašana. Pirmo reizi šā radījuma atliekas uzgāja pirms 10 gadiem ( 20.gs. 90.gadu sākumā? ).Pētnieki Etiopijā izrakuši vismaz 9 šādu būtņu atliekas. Fosīliju vidū ir galvenokārt žokļa fragmenti, zobi, taču uzieti arī rokas un pēdas kauli.
Pašu Ardi uzgāja Afāras ieplakā (Etiopijā) 1994.gadā. Tikai 2009.gadā pētnieki atļāvās paziņot, ka viņš ir cilvēku sencis.
Tiesa gan, evolucionisti tā arī vēl nav vienojušies vai Ardi ir tiešais Homo līnijas priekštecis vai tomēr pārstāvēja atsevišķu atzaru.
Līdz šim tika uzskatīts, ka laikā, kad Zemi apdzīvoja Ardipithecus ramidus, cilvēku pēdu forma nemaz nebija izveidojusies. Jaunais atklājums Krētas salā liek līdzšinējo uzskatu apšaubīt.
Atraduma nozīme. Līdz tam zināšanas par cilvēka priekštečiem apstājās pie Lūsijas (3,3 miljonu gadu vecs australopiteks). Tas ļauj dziļāk ielūkoties pagātnē un pietuvoties tam brīdim, kad cilvēks nošķīrās no šimpanzes.
