Rjazaņas kņazi (1129.-1521.g.)
Rūrika dinastijas Rjazaņas kņazistes ķēniņi no 1129. līdz 1521.gadam.
Rjazaņas kņazi no Zelta Ordas haniem ieguva tiesības saukties par lielkņaziem. Rjazaņas kņazi desmitgadēm ilgi naidojās ar Maskavas kņaziem - galvenais nesaskaņu iemesls bija Kolomna. Agrāk šī pilsēta bija Rjazaņas kņazistes sastāvā, taču 1301.gadā Maskavas kņazs Daņila (Даниил Александрович) iesaistījās Rjazaņas kņazu savstarpējās ķildās un sagrāba Kolomnu. Rjazaņas kņazu saraksts izbeidzās 1521.gadā, kad kņazisti iekaroja Maskavas lielkņazs Vasīlijs III un pievienoja Masakvijas valstij.
Muromas-Rjazaņas kņazi (1129.-1237.g.).
Svjatoslavs (1129.-1143.g.). Святослав Ярославич. No Čerņigovas padzītā kņaza Jaroslava Svjatoslaviča dēls
Rostislavs (1143.-1145.g.). Ростислав Ярославич.
Gļebs (1145.-1147.g.). Глеб Ростиславич. Pirmo reizi.
Dāvids (1147.g.). Давыд Святославич.
Igors (1148.g.). Игорь Святославич.
Gļebs (1151.-1153.g.). Otro reizi.
Vladimirs (1153.-1161.g.). Владимир Святославич.
Gļebs (1161.-1178.g.). Trešo reizi.
Romāns (1180.-1207.g.). Роман Глебович.
Vladimiras lielkņaza vietvalžu periods (1208.-1212.g.). Pēdējais kņazs Jurijs krita kaujās ar Batija mongoļiem.
Gļebs (1212.-1217./1218.g.). Глеб Владимирович.
Ingvars (1217./1218.-1235.g.). Ингвар Игоревич.
Jurijs (1235.-1237.g.).
Kņazs Jurijs 1237.gadā krita mongoļu hana Batija karaspēka uzbrukumā, pēc kam Rjazaņa kļuva atkarīga no Zelta Ordas un maksāja tai meslus.
Zelta Ordas vasaļi (1237.-1342.g.).
Ingvars (1237.-1252.g.). Ингвар Ингваревич. Hipotētiski.
Oļegs Skaistais (1252.-1258.g.). Олег Ингваревич Красный. Lielkņazs.
Romāns (1258.-1270.g.). Роман Ольгович. Lielkņazs
Fjodors (1270.-1294.g.). Фёдор Романович. Lielkņazs
Jaroslavs (1294.-1299.g.). Ярослав Романович. Lielkņazs
Konstantīns (1299.-1301.g.). Константин Романович.
Vasīlijs (Василий Константинович) vai Jaroslavs (Ярослав Константинович) (1301.-1308.g.).
Ivans (1308.-1327.g.). Иван Ярославич. Lielkņazs.
Ivans Korotopols (1327.-1342.g.). Иван Иванович Коротопол.
Rjazaņas lielkņazi (1342.-?).
Jaroslavs (1342.-1343.g.). Ярослав-Дмитрий Александрович.
Ivans (1343.-?g.). Иван Александрович.
Vasīlijs (?-1349.g.). Василий Александрович.
Oļegs (1350.-1371.g.). Pirmo reizi.
Vladimirs (1371.-1372.g.). Владимир Дмитриевич.
Oļegs (1372.-1402.g.). Otro reizi.
Fjodors (1402.-1408.g. un pēc 1409.-1427.g.). Фёдор Ольгович.
Ivans (1427.-1456.g.). Иван Фёдорович.
Maskavas lielkņaza vietvalžu periods (1456-1464). Rjazaņas kņaziste šai laikā atradās Maskavijas pakļautībā. Vietvalži tika saukti par "Rjazaņas kņaziem," lai gan pēc būtības tādi vairs nebija.
Vasīlijs (1464.-1483.g.). Василий Иванович.
Ivans (1483.-1500.g.). Иван Васильевич.
Ivans (1500.-1521.g.). Иван Иванович.
Pēdējais Rjazaņas kņazs/vietvaldis Ivans ar Krimas hana Muhameda Hireja palīdzību vēlējās atjaunot kņazistes neatkarību. Pēc 1517.gada Maskavas lielkņazs Vasīlijs III anektēja Rjazaņas kņazisti un ieslodzīja kņazu Ivanu Maskavā. 1521.gadā pēdējais Rjazaņas kņazs Ivans aizbēga uz Lietuvu.
Maskavas kņazam Ivanam II Skaistajam visādi traucēja arī kaimiņi - aktivizējās (kad?) Rjazaņas kņazs, kas iespēja maskaviešiem atņemt Lopasņas pilsētu.
Fjodors ??? Nav zināms, kas tas tāds.
Radniecība. Dēls.
Drīzumā (pēc 1386.gada!) Maskavas kņazam Donas Dmitrijam izvērtās kārtējais konflikts ar Rjazaņas kņazisti. Tas beidzās ar vienošanos par "mūžīgu mieru" un Dmitrija meitas Sofijas izdošanu par sievu pie Rjazaņas kņaza dēla Fjodora (?).
Saites.
Rjazaņas kņaziste.
