Rjazaņas kņaziste (1129.-1521.g.)
Krieviski - Рязанское княжество.
Viena no krievu feodālajām valstīm ar Rjazaņu kā administratīvo centru.
Vēsture.
Kaujas pret hanu Batiju (1237.g.). 1237.gada rudens beigās mongoļu-tatāru karaspēks hana Batija vadībā pietuvojās krievu robežām. Rjazaņas kņaziste bija pirmā iekarotāju ceļā. Tās kņazam Jurijam Ingvara dēlam bija zināms, ka ienaidnieku klejotāju pulks ir milzīgs.
Krievzemieši jau zināja par mongoļu-tatāru kaujām Volgas Bulgārijā un saprata, ka iekarotāji neapstāsies un turpinās kustību tālāk. Rjazaņas kņazs nosūtīja pie Batija savu dēlu Fjodoru, mēģinot sarunāt mieru vai arī cerot vinnēt laiku. Iepriekš kņazs jau bija nosūtījis sūtni Vladimiras kņazam Jurijam un Čerņigovas kņazam Mihailam ar lūgumiem pēc palīdzības.
Mongoļi, savukārt, nebija noskaņoti mieram, lai gan rjazaņiešu sūtniecību pieņēma pietiekami cienīgi. Par godu sūtņiem tika noliktas dzīres. Tālākās Zelta Ordas ierēdņu prasības, pieprasot rjazaņiešiem atvest savas sievas un meitas, gan ne par kādu cieņu nenorādīja. Kategoriskais Fjodora atteikums kalpoja par iemeslu sūtniecības piekaušanai un nogalēšanai.
Daži vēsturnieki uzskata, ka Batijs ar nodomu izprovocēja ķildu ar sūtņiem, lai piespiestu Juriju nesagaidīt papildspēkus un doties kaujā vieniem pašiem. Ja tā, tad batija plāns izdevās.
Saņēmis ziņu par dēla nāvi, Jurijs deva pavēli savam karaspēkam doties pretim mongoļu armijai. Palīdzību no vladimiriešiem un čerņigoviešiem kņazs tā arī nesagaidīja, lai gan 1237.gada decembra sākumā Vladimiras kņaza dēls Vsevolods ar karadraudzi bija devies palīgos rjazaņiešiem.
Pat apvienojis savus spēkus ar spēkiem no Muromas un Pronskas, Rjazaņas kņazs nespēja nozīmīgi pretoties Batija karaspēkam. Rjazaņieši cīnījās dūšīgi, taču iznākumā lielākā to daļa nokļuva aplenkumā un gandrīz viss karaspēks gāja bojā šai kaujā.
Kņaza nāve. Nav īsti zināms kur tieši gāja bojā kņazs Jurijs - vai nu arī šai kaujā, vai Rjazaņas aizstāvēšana dažas dienas vēlāk.
Kaujas rezultāti. Rjazaņiešu izmisīgie centieni aizstāvēt savu zemi nevainagojās panākumiem. Dažas dienas vēlāk tika ieņemta un nopostīta Rjazaņa.
1370.gadu vidū attiecības starp Mamaju un krievu kņaziem spēji pasliktinājās. Kņazi, pirmām kārtām jau Donas Dmitrijs (toreiz vēl nebija "Donas") atteicās maksāt Mamajam meslus, apšaubot viņa leģitimitāti. Savukārt Mamajam bija pietiekami spēka, lai uz krievu zemi nosūtītu soda ekspedīcijas. Īpaši cieta pierobežas kņazistes - Ņižegorodas un Rjazaņas.
Rjazaņas kņazistes gals. Maskavas lielkņazs Vasīlijs III turpināja sava tēva Ivana III ārpolitiku, kas bija vērsta uz apkārtējo zemju iekarošanu. Brīdī, kas Vasīlijs III kāpa tronī, Rjazaņas kņaziste (arī vēl Pleskavas republika) formāli vēl bija neatkarīgas valstis.
Saites.
Rjazaņas kņazi.
