Rosīni, Džoakīns
Itāļu komponists.
Dzīvesgājums. Dzimis Pezārā (Itālija), tādēļ viņš iesaukts par "Pezāras gulbi."
Dzīves nogali Rosīni pavadīja Parīzē, kur ieņēma Itāliešu teātra direktora amatu.
Darbi. Savas dzīves laikā sarakstījis 39 operas.
"Seviļjas bārddzinis." Viens no slavenākajiem Rosīni darbiem, ko tas sarakstījis 20 dienās.
"Vilhelms Tells." Pēdējā Rosīni sarakstītā opera.
"Semiramīda." Operas pirmizrāde notika 1823.gadā Venēcijas teātrī La Fenice. Opera bija Rosīni pēdējais darbs pirms viņa pārcelšanās uz Parīzi. Opera ir monumentāla melodrāma, savas sarežģītības dēļ reti iestudēta. XIX gs. tika uzskatīta par šedevru, taču XX gs. gandrīz pilnīgi izzuda no operteātru repertuāra.
"Semiramīda" ir netipisks un unikāls bel canto opuss, libreta pamatā ir Voltēra traģēdija. Leģendā par Bābeles ķēniņieni Semiramīdu var sazīmēt atsauces uz mītiem par Orestu un Eidipu, kā arī lugām Hamletu" un "Makbetu." Sižetu caurstrāvo asiņainas intrigas un cīņa par varu. Darbība risinās VII gs.pmē.Priekšvēsture tāda, ka pirms vairākiem gadiem Semiramīda kopā ar bijušo mīļāko princi Asūru nogalinājusi savu vīru Bābeles ķēniņu Nino, lai ieņemtu tā troni. Operas sākumā attēlots ka 15 gadu pēc tam Semiramīdu moka sirdsapziņas pārmetumi un vajā noslepkavotā ķēniņa Nino rēgs. Valdniece cenšas noturēt varu, taču jūt, kā pasaule ap viņu sabrūk. No vientulības sirgstošā Semiramīda vēlas apprecēt jauno kareivi Arzači (Mecosoprāna loma), nenojaušot, ka tas ir viņas sen pazudušais dēls, kura misija ir atriebt tēva nāvi.
Nospiedums civilizācijā.
Bija ļoti liels gardēdis un viņa vārdā nosaukti vairāki ēdieni. Slavenākais no tiem ir franču steiks, kas celts sviestā un garnēts ar zosu pastēti un melnajām trifelēm.
