Rozenbergs, Alfrēds (1893.-1946.g.)
Baltvācu izcelsmes nacionālociālistu politiķis. Nacistu ideologs. „Austrumu ministrs.” Hitlera galvenais ideologs. Baltvācietis.
Alfrēds Rozenbergs uzskatīja, ka Latvija, un arī Baltija vispār, karam beidzoties iekļausies vienotā Lielvācijā. Apgabalu lielā stingrībā pārvaldīs vācieši.
Jau austrumu politikas tapšanas laikā radās domstarpības starp trim lielajiem nacistiskā režīma spēlētājiem: Rozenbergu, Himleru un Gēringu. Pirmie divi centās risināt aktuālas problēmas, bet plānoja grandiozu kolonizāciju, ģermanizācijas politikas pasākumus un Lielvācijas ekspansiju. Gērings savukārt uzskatīja, ka sagrābtie apgabali jāpārvalda, izmantojot tos kā izejvielu avotus, t.i. ar koloniālām metodēm, turklāt bez jebkādas cieņas pret vietējiem iedzīvotājiem (Einheimische), kas varētu iet bojā. Izlaupīšanu vajadzēja sākt tūlīt pēc okupācijas Viņa Wirtschaftsstab Ost iekļāvās „zaļajā mapē” (Grūne Mappe I).
1941.gada 17.jūlijā Hitlers apstiprināja „Okupēto austrumu apgabalu reihsministriju” (Reichsministerium fūr die besetzten Ostgebiete). Par tās vadītāju kļuva Alfrēds Rozenbergs. Baltijai izveidoja pavisam jaunu pārvaldi – „Ostlandi,” kas aptvēra bijušās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstis, kā arī Baltkrievijas rieteņu daļu. Augstāko civilo varu Ostlandē īstenoja reihskomisārs (Reichskommissar). Rozenbergs šim amatam ieteica Heinrihu Lozi, bijušo gaulaiteru no Šlēzvigas-Holšteinas.
Notiesāts uz nāvi Nirnbergā un pakārts.
Saites:
Vācieši.
