Ranoraraka akmenslauztuves
Ranorarakas izdzisušā vulkāna krāterī izvietotas akmenslauztuves, kurās pagatavoti visi salas moaji. un droš
Apraksts. Raktuvēs krustu šķērsu guļ vairāk vai mazāk nepabeigtas statujas - kopumā 397 gabalas. Darbi pie to izgatavošanas tikuši pārtraukti pēkšņi un moaji ir dažādās izgatavošanas stadijās. Vieni ir tikai iezīmēti klintī, bet citi gandrīz . Krātera nogāzes nosētas ar darba gaitā radušām šķembām un mētājas arī bazalta āmuri.
Šai krāterī atrodas arī lielākais Rapanujas moajs - El Gigante, kas gan ir nepabeigts. Pētnieki aplēsuši, ka gatavs tas būtu 21,6 m augstumā un ap 270 tonnām. svarā.
Vēsture. Gandrīz visas skaitā 887 Rapanujas moaju statujas veidotas Ranoraraka krātera akmeņlauztuvēs, tikai nedaudzas darinātas citviet no andezīta un bazalta.
XVII gs. vidū statuju darināšana nezināmu iemeslu dēļ tika spēji pārtraukta un vulkāna krāterī var aplūkot ap 400 nepabeigtām figūrām, ieskaitot arī pašu lielāko visā salā (arī nepabeigtu).
Izpēte. Līdz pat šai dienai tur nav veikti nekādi nopietni arheoloģiski pētījumi.
Salinieku izmantotie bazalta āmuriņi metājas apkārt vēl mūsdienās, jo tagadējos laikos vienu tādu uz Latviju bija atvedusi kāda Latvijas tūriste.
Nav zināms cik statuju vēl slēpjas Ranoraraka akmenslauztuvju šķembu kaudzēs. Heijerdāla ekspedīcijas laikā tādas trīs tika attīrītas. Iesākumā bijušas redzamas tikai to galvas, kamēr no 20 m kopējā garuma 10–12 m slēpušas šķembas un zeme. Otrajam attīrītajam moajam bijušas garpirkstainas plaukstas bez īkšķa.
1955.gadā T.Heijerdāls no raktuvēm kopā ar 180 saliniekiem pāvietoja vienu no moajiem.
Vēl nesen krāterī mētājās akmens cirvīši, seno meistaru pamesti. Vienu tādu, nu jau mūsu laikos, kā suvenīru no raktuvēm uz Latviju atvedusi Elita Mīlgrāve (Mic Rec vadītāja).
Saites.
Moaji.
Lieldienu salas kultūra.
Ranoraraka vulkāns.
