Aliens

Piramīdu spēks

Mistiskas spējas, kas piemītot piramidālas formas veidojumiem.

Viljama Sīmensa eksperiments (1862.g.). Vācu fiziķis Viljams Sīmenss 1862.gadā veica šādu eksperimentu: uzrāpās Lielās piramīdas virsotnē un virs galvas turēja vīna pudeli, kas bija ietīta tai pašā vīnā saslapinātā papīrā - tādā kā kondensātā. Pēc kādalaika pudele sāka dzirksteļot, ar to izraisotšausmas viņa arābu pavadoņos. Tā Sīmenss esot pārliecinājies par Ēģiptes piramīdu neparastajām īpašībām. Tas gan nav nekāds skaidrojums.

Bovī eksperimenti. Tiek uzskatīts, ka pareizas formas piramīdas, īpaši ja tās proporcijās atbilst Lielajai piramīdai, nez kādā veidā spēj akumulēt enerģiju. Tās izmanto pārtikas konservēšanai. Šo teoriju tās mūsdienīgajā veidā izvirzījis francūzis Antuans Bovī, kurš 20.gs. 20.vai 30.gados nejauši piramīdā uzgāja kāda atstātu konservu bundžu ar pārtikas atliekām. Tāpat uzgāja arī kaķa un peles līķus, kuri piramīdā izžuva un kļuva par mūmijām, bez nekādām trūdēšanas pazīmēm. Atgriezies Francijā, Bovī uzbūvēja Heopsa piramīdas modeli un ievietoja tajā beigtu kaķi. Fenomens atkārtojās un kaķis mumificējās. Domājams, Bovī ieguva līdzīgus rezultātus eksperimentos ar siera un jēlas gaļas gabaliņiem.

Drbala eksperimenti. Cik zināms, Bovī nekad nav publicējis savu eksperimentu rezultātus. Taču kaut kādā veidā par to tapa zināms Čehoslovākijā, kur 40.gadu beigās par tiem ieinteresējās radioinženieris Karels Drbala. Viņš veica savu eksperimentu sēriju „mumificējot” gaļu, olas, puķes, nelielus reptiļus un amfībijas. Tā viņš sev par lielu izbrīnu konstatēja, ka piramīda darbojas tieši tā kā Bovī to ziņoja. Ieintriģēts Drbala sameklēja Bovī adresi un sāka ar to saraksti. Bovī tai laikā uzturēja veikalu Francijas Nīcā. Slovāks gan uzskatīja, ka Bovī pārāk aizrāvies ar okultismu, taču sarakstes rezultātā viņam dzima dažādas interesantas idejas.
Viena no tādām bija skūšanās asmeņu asuma saglabāšana piramīdā. Kad Drbals bija dienējis armijā, vecie zaldāti bija mācījuši skūšanās asmeņus neatstāt Mēness gaismā, jo tad tie kļūstot truli, un bārdas dzīšana sagādā īstas mocības. Tā viņš nolēma pamēģināt aizsargāt asmeņus ar piramīdas palīdzību. Jāatgādina, ka tai laikā vēl nebija pazīstami nerūsējošie bārdas asmeņi. Kā tieši viņš no sprāgušiem kaķiem „pārlēca” uz bārdas asmeņiem, nav īsti skaidrs.
Un tā – Drbals piramīdā ievietoja skūšanās asmeņus. Pēc kāda laika viņš konstatēja, ka piramīdā ievietotie asmeņi kļuvuši tikpat asi kā agrāk. Pēc asmens asuma atjaunošanas ar to varēja noskūties līdz pat 200 reizēm, starplaikos to glabājot piramīdā. Drabls bija tik šokēts par šo efektu, ka noticēja arī tā komerciālajai pusei un iesniedza reģistrēt patentu. Prāgas patentu birojs pret to izturējās visai vienaldzīgi, taču 1959.gadā, tas ir pēc 10 gadiem, piešķīra izgudrotājam patentu ar numuru 91304 „pariktei bārdasnažu un skūšanās asmeņu asuma atjaunošanai.”
Sava izgudrojuma prezentācijā Drbals paskaidroja, kā tas darbojas: „Nekāda maģija nedarbojas ne piramīdā, ne asmeņu uztrīšanā nedz arī piramīdas mumificējošajā darbībā. Te darbojas divi svarīgi materiālie faktori.” Viens no šiem faktoriem ir dehidratācija – ātra izžūšana aizsargāja asmens tēraudu no rūsēšanas un arī kaķa līķi no trudēšanas. Drbals, apgalvoja, ka abi šie procesi bija iespējami tādēļ, ka piramīdas dobums spēja rezonēt ar kosmisko mikroviļņu starojumu, kuru koncentrēja Zemes magnētiskais lauks. Šai hipotēzē nav nekā fantastiska, bet no otras puses, tā pašlaik nav arī pierādāma.
Kad vēstis par Drbala pētījumiem nokļuva aiz „Dzelzs priekškara,” arī tur tas izraisīja dzīvu interesi. Visai drīz visdažādāko profesiju ļaudis ņēmās eksperimentēt ar piramīdas īpašībām. Lielu popularitāti ieguva piramīdas veida teltis meditācijām. New Age piekritēji gatavoja piramīdu cepures, kuras, kā uzskatīja, paaugstināja nēsātāju intelektuālo potenciālu.

Sers Viljams Simenss stāsta, ka Lielās piramīdas virsotnē sajutis adatiņu durstīšanu un saņēmis stipru strāvas triecienu. Virsotnē viņš atgriezās ar Leidenes burku - visai primitīvu bateriju statiskās elektrības uzlādei, pagatavotu no vīna pudeles un avīzes. Vinam izdevās to uzlādēt, turot rokās virs galvas pēc kam no tās sāka šķīst dzirksteles. Beigās burka izšāva elektrisko lādiņu kāda palīga arāba virzienā un notrieca to no kājām.

Patrika Flanagana pētījumi. Šis pētnieks bija līderis 1970.gados. Viņš veica lielu daudzumu ekspeimentu, kas bja saistīti ar organiskā materiāla saglabāšanu un augu sēklu diedzēšanu. Tāpat viņš paziņoja, ka ir izdevies atkārtot Drbala skūšanās asmeņu eksperimentus.

Vladimirs Krasnogolovecs. Šis ukraiņu fiziķis arī jau sen pēta šo jautājumu. Viņš noteicis, ka precīzi orientēta Piramīda spēj iespaidot metālu sīkkristālu struktūru, kā rezultātā iegūst fenomenu - asmeņu pašuzasināšanos. Viņš uzskata, ka Lielā Piramīda tikusi apzināti izveidota, lai pastiprinātu Zemes fonu enerģētiskos laukus subatomārā jeb kvantu līmenī. Viņš nosauca šo efektu par inertonajiem laukiem un izmērija tā raksturlielumus dažādos piramīdu modeļos. Nonāca pie secinājuma, ka laikam eksistē vēl kāds lauka veids, līdzīgi gravitācijas un elektromagnētiskajam. Šis lauks tad ari iedarbojas uz Piramīdā ievietotajām vielām.

Džo Parra eksperimenti. 1977. un 1987.gados, tātad divas reizes, pavadīja nakti Piramīdas smailē mērot magnētisko, elektriskos un radioaktīvos raksturlielumus. Tas tādēļ, ka jau no XIX gs. beigām pētnieki virsotnē daudzkārt novērojuši anomālu elektrisko izlādi.
Parrs secinājis, ka tieši Piramīdas forma ir tā, kas "ķer" kādas elementārdaļiņas, kas nepakļaujas mums zināmiem kvantu fizikas likumiem. Pēc tam, kad daļiņas ir uztvertas, tās ap Piramīdu rada kādu enerģētisku kokonu. Tas aizsargā gan pašu Piramīdu, gan uzkrāto enerģiju tajā. Parrs eksperientēja ar nelielām Piramīdiņām, tās rotējot magnētiskajā laukā.
Parrs nonācis pie secinājuma, ka tad, kad kokons ieslēdz Piramīdu, viss, kas ir tās iekšienē, atrodas ārpus parastā laika un telpas kontiniuma un dodas uz hipertelpu. Pētnieks norāda, ka šis process ir visai ietekmējams no dažādām astroloģiskām norisēm, kā piemēram Saules 11 gadu aktivitātes cikls vai planētu parāde, kad Saule, Zeme un Oriona zvaigznājs nostājas uz vienas līnijas. Viņš uzskatīja, ka šādā brīdī notiek spēcigs neitrīno daļiņu izvirdums, kas iet caur Zemi Oriona virzienā. Labortorijā šī neitrīno straume pat esot norāvusi mazās piramīdiņas un aizmetusi Oriona virzienā.
Šādi eksperimenti tomēr ir visai nesistemātiki un pretrunīgi, taču cits fiziķis - Dens Deivisons tos ir atkārtojis un apgalvo, ka rezultāti bijuši līdzīgi.

Krievijā tika izveidotas daudzas lielas piramīdas līdz 43,5 m augstumā. Tajās eksperimentēja ar ievietotiem organiskem un neorganiskiem materiāliem.

Daudzās valstīs, piemēram Kanādā, Indijā u.c. piramīdas izmantoja un izmanto atveseļošanai un meditācijai.

Ē.fon Dēnikens apgalvo, ka viņam izdevies pārvērst parastu Bordo vīnu lieliskā Grand cru.

Kāda sieviete apgalvoja, ka novietojusi nelielu piramīdiņu zem sava paziņas krēsla, viņai izdevies transformēt šā vīrieša nogurumu spēcīgā seksuālā enerģijā.

Tomēr visi šie apgalvojumi ir visai juceklīgi un vāji iztur eksperimentālu pārbaudi.

1977.gadā Stenfordas institūta pētnieki veica eksperimentus Lielajā piramīdā. Pārbaudāmie bioloģiskie objekti bojājās parastajā ātrumā. Netika novērota nekāda mumifikācija. Tomēr tas nenozīmē, ka piramīdas noslēpumainie spēki neeksistē. Būtu nepieciešams atkal un atkal veikt šādas pārbaudes līdz uzkrāto faktu smagums ļautu mums izveidot patieso ainu.

11 m augstas stiklaplasta piramīdas 1990.gadā uzbūvēja arī Krievijā - tās piemaskavas sovhozā "Раменское" uzslēja pētnieks Aleksandrs Golods (Александр ГОЛОД), kas tās izmantoja graudaugu uzlabošanai. 

Metafiziskie aparāti piramīdas formā. Par tādu esamību ir daudz baumu. Divi tādi atrodoties Habarovskā: "Fohata uguns orākuls" un "Jānusa orākuls". Pirmais aparāts esot kaut kā veidots no gaišiem spoguļiem, bet otrais ir Lielās piramīdas kopija, tikai samazināts 365 reizes. Tas pagatavots no melnā granīta un sver 25 kg. To paceļ ar krānu, bet zem tās atrodas melnais Saturna spogulis (kas tas tāds? Red.), kurā cilvēks varot ieraudzīt viņu interesējošos notikumus. Tas labi rāda, bet slikti atskaņo skaņu.

Kopumā ir skaidrs, ka Piramīda spēj izmainīt laiku un telpu ar savas formas palīdzību. Pētnieki noskaidrojuši, ka zem tās pamatnes veidojas puslode, kuras rādiuss vairākas reizes pārsniedz augstumu.
Piramīdas apakšējā trešdaļā ir vislielākais patogēnās enerģijas blīvums, kur cilvēka organisms ilgi uzturēties nedrīkst.
Piramīdas vidējā trešdaļā notiek enerģijas pārveidošanās smalkās substancēs. Tiešī šī piramīdas daļa tādējādi ir dziedējoša un cilvēkam veselīga.
Caur Piramīdas virsotni uz augšu tiecas vēl smalkākas enerģijas stars. Tur cilvēks nedrīkst stāvēt, jo viņa organisma vibrācijas neatbilst šīs smalkās enerģijas vibrācijām. Tās ir nāvējošas.

Visādas mūsdienās celtās piramīdas:
Stikla piramīda. Česuku ciemā (Lietuva) Merkes upes krastā reliģiski noskaņots jauneklis Pāvils tādu uzcēlis un saka, ka varot izārstēt.
Merkines piramīda. Dzūkijas novadā, Lietuvā. Neparasts inženiertehnisks risinājums, kur stikloto kupolu veido vienādu trīsstūru ideālas proporcijas, kas piešķir vietai īpašu enerģiju un auru, pat ārstējot slimniekus.

www.aliens.lv komentāri. Visa tā piramīdu būšana ir visai mistiska, taču viss zināmais liek mums secināt, ka Piramīda ir metafiziska mašīna, kas, iespējams, spēj pārveidot laiku un telpu, atver paralēlo realitāti vai izmaina apziņas stāvokli. varbūt visu to kopā. Visdrīzāk senie faraoni šo Piramīdas īpašību pazinuši un izmantojuši lai enerģētiski pārceltos uz citām pasaulēm pēc nāves, bet varbūt arī pat dzīves laikā. 

Saites.
Piramīdas.