Pastērs, Luijs (1822.-1895.g.)
Louis Pasteur.
Franču biologs, mikrobiologs un ķīmiķis, plaši pazīstams kā pasterizācijas, mikrobu fermentācijas principu atklājējs un pirmās vakcīnas izgudrotājs.
Radniecība. Tēvs - Žans Žozefs Pastērs. Bijis seržants, ticis apbalvots ar Goda leģiona ordeni Napoleona karu laikā.
Māte - Žanna Etjēnete Roki.
Māsas - abas jaunākās māsas mira 25 un 26 gadu vecumā.
Sieva - Marija Lorāna, universitātes rektora meita.
5 bērni - no tie 3 nomira jaunībā no tīfa.
Dzīvesgājums. Dzimis 1822.gada 27.decembrī Dolē, Francijā.
Vecāki vēlējās dēlam sniegt labu izglītību. Bērnībā mazais Luijs izrādīja interesi par zīmēšanu un makšķerēšanu. Kopā ar citiem jauniešiem devās uz copi, zīmēj kaimiņu portretus - tie visi ir viņa parakstīti un vēl šodien karājas pie sienām attiecīgajās mājās Arbuā.
1831.gadā iestājās sākumskolā Arbuā pilsētā.
Pastēra interese par ķīmiju bijusi tik liela, ka viņa skolotājs Darlī nav nekur varējis glābties no viņa jautājumiem. Pēc koledžas beigšanas viņu nozīmēja tajā par pasniedzēju.
1841.gadā cieta neveiksmi matemātika dabaszinātņu kursā, tomēr 1842.gadā iespēja iegūt vidējo zinatnisko grādu vispārīgajā zinātnē.
1845.gadā ieguva zinātņu maģistra grādu.
1847.gadā ieguva doktora zinātņu grādu.
1849.gadā Strasburgas universitātē, kur strādāja par ķīmijas pasniedzēju (bija profesors) saticis savu nākamo sievu Mariju Lorānu.
1885.gadā Luijs Pastērs mērķtiecīgi novājināja slimības ierosinātājus un pagatavoja no tiem preparātus, ko nosauca par "vakcīnu." Viņam izdevās glābt traka suņa sakosta bērna dzīvību, tajā laikā mirstība no šīs slimības bija 100%.
Par savu darbību Pastērs saņēmis augstāko Francijas apbalvojumu - Goda leģiona ordeni.
Ieviesis terminu aerobs.
Pastēra darbības nozīme. Viņa atklājumi apgāza kopš Aristoteļa laikiem iesakņojušos uzskatu, ka dzīvība uz Zemes radusies patstāvīgi un spontāni.
Pierādīja, ka infekcijas slimības izraisa mikroorganismi.
Franču zinātnieks L.Pastērs ap 1860.gadu ielika mikrobioloģijas kā zinātnes pamatus.
Nospiedums civilizācijā.
Viņa vārdā nosaukti ap 30 zinātniskie institūti, milzums skolu, slimnīcu un pilsētu ielu.
Saites.
Mikrobioloģija un mikrobiologi.
