Paleoantropoloģija, paleoantropologi
Antropoloģijas nozare.
Vēsture. Kā zinātnes sākums varētu tikt uzskatīta Kramoņjonas cilvēka atlieku atrašana DR Francijā Kromaņonā 1868.gadā. Kā zinātne tā pilnīgi noformējās tikai XX gs. sākumā.
1924.gadā austrālietis R.A.Dārts pirmais atklāja australopitēka atliekas Etiopijā. Gandrīz 100 gadus tika apspriesta Āfrikas savannas loma agrīno hominīnu evolūcijā. 1925.gadā R.Dārts izvirzīja teoriju par cilvēka senču iznākšanu no mežiem uz savannām, jo klimata izmaiņu rezultātā mežu platības samazinājās un nebija citas izejas, kā pielāgoties jaunajiem vides apstākļiem.
Patlaban zinātnieki uzskata, ka cilvēki ir atšķēlušies no šimpanzēm pirms apmēram 200 000 gadiem. To vēsta mitohondrālā DNS pētījumi.
Australopitēki – vēl nav cilvēki.
Pie Homo (cilvēka) jau pieder australopitēku pēcteči – arhantropi, palioantropi un neoantropi. Visvēlāk parādījušies neoantropi, kuru senči bijuši palioantropi (neandertālieši, visai apšaubāmi gan!).
Mūsu pirmo senču skaits varētu būt bijis ap 5000 indivīdiem. Pēc tam to skaits dramatiski samazinājies, un tas ir atspoguļojies mūsu gēnos.
Pazīstami paleoantropologi.
Reimonds Artūrs Dārts (1893.-1988.g.).
Raksti.
Apstiprināts paleoantropoloģijas terminu saraksts latviešu valodā.
