Plakanstaipeknis
Mūžzaļš daudzgadīgs augs ar zariņiem, kas veido vēdekļveidīgus pušķus.
Priežu mežos veido tādu kā zalu paklājiņu ar garām bārkstīm.
Latvijā sastopamas divas plakanstaipekņa sugas:
- parastais plakanstaipeknis. Diphasiastrum complanatum. Sastopams visbiežāk.Tas ir staipekņu dzmtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder plakanstaipekņu ģintij (Diphasiastrum). Tas ir īpaši aizsargājamo augu sarakstā, kam jāveido mikroliegumi (šobrīd īpaši tam izveidoti 18 mikroliegumi). Lai gan kopumā Latvijā reti sastopams, Latvijas Valsts mežu Vidusdaugavas reģionā, īpaši Lāčplēša un Taurkalnes meža masīvos. Tur tas ir novērots biežāk kā citur. Tas aug skābās augsnēs, sausos skujkoku, galvenokārt, priežu mežos. Auga tālākai izplatībai traucē citas sugas, kā piemēram, eges un lakstaugi, kas aizsedz saui, un virši, kas rada ne vien gaismas bet arī augsnē esošo barības vielu konkurenci. Attīstība no sporām notiek lēni, bet pieauguši augi labi izplatās veģetatīvi gar meža ceļiem, stigām un mineralizētām joslām.
- zilganpelēkais trejvārpu plakanstaipeknis. Diphasiastrum tristachyum. Augumā nedaudz mazāks par parasto. Staipekņu dzmtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder plakanstaipekņu ģintij (Diphasiastrum). Aug sausos priežu mežos. Pirmās rakstiskāsziņas par to Latvijā ir no XVIII gs. beigām.
Latvijā pirmās rakstiskās ziņas par parasto plakanstaipekni nāk no XVIII gs.
