Pliozauri
Juras laikmeta jūras dinozauri ar milzīgiem galvaskausiem, īsiem kakliem un četrām peldspurām, ar kuru palīdzību tie pārvietojās ūdenī.
Izpētot daļēji saglabājušos galvaskausu un 20 000 citus kaulu fragmentus pētnieki konstatēja, ka atrastais pliozaurs bijis milzīga izmēra jūras plēsoņa, kas atradies barības ķēdes virsotnē. Pliozaura galva bija divtik liela kā Tyrannosaurus rex un mutē tam atradās iespaidīgi 12 collu gari zobi. Pliozaura kodiena spēks bijis aptuveni 150 kiloņūtoni, kas par četrām reizēm pārsniedz T.rex žokļu rādītājus. Paleontologi lēš, ka dzīvnieks svēris ap 45 tonām un bijis 15 metrus garš.
Atradumi.
Svalbāras pliozaurs. Atrastā eksemplāra vecums noteikts 147 miljoni gadu.
Volgas pliozaura makets. Samāras Vēstures un novadpētniecības muzejā ir pliozaura makets (9 m garumā) un ihtiozaura makets (mazliet mazāks). Visus minētos eksponātus muzejā nodevis Vladimirs Jefimovs, Undoras apmetnes paleontoloģijas muzeja direktors. Viņš daudzus gadus pētījis fosīlijas Volgas vidusteces nogulumiežos no Undoras līdz pat Sizraņai. savu meklējumu laikā uzgājis daudz seno reptīļu atlieku fragmentu, no tiem ap 70% piedereja ihtiozauru rindai. Pamatojoties uz Jefimova uzietajiem fragmentiem (galvenokārt mugurkaula skriemeļiem) XX gs. 90.gadu beigās tika izveidots ihtiozaura makets, tagad izstādīts Samāras muzejā.
1986.gadā Jefimovs uzgāja pliozaura atlieku fragmentus uz Samāras un Uļjanovas apgabalu robežas. Vislabāk bija saglabājies apakšžoklis ar zobiem, daļa pakauša kaula, daži augšžokļa elementi, arī labais pleca kauls un abi gurni. Vel tika uzieti vairāk kā 20 mugurkaula fragmenti. Kad atradumi tika nodoti Samāras muzejam, tā darbinieki izveidoja arī pliozaura modeli.
Raksti.
Špicbergenā atrod milzu pliozaura fosīlijas.
Saites.
Dinozauri.
