Pereslavļas kņazi
Vsevolods (~1054.g.).
Radniecība. Tēvs - Jaroslavs Gudrais, Kijevas kņazs.
2 vai 3 (???) brāļi - Izjaslavs, Svjatoslavs.
Dzīvesgājums. 1054.gadā nomira Kijevas kņazs Jaroslavs Gudrais, kas bija pēdējais apvienotās Senkrievu valsts vadītājs. Bet 7 gadi pēc tam krievi pirmo reizi sadūrās ar polovciešiem. Dažos nākamajos gados šie klejotāji gandrīz ik gadus rīkoja sirojumus pa krievu zemēm. Visvairāk no tiem cieta Pereslavļas kņaziste (Переяславское княжество), kurā tolaik valdīja Jaroslava Gudrā ceturtais dēls Vsevolods.
Beidzot 1068.gadā trīs Jaroslava Gudrā dēli - Izjaslavs, Svjatoslavs un Vsevolods apvienoja savus spēkus un devās karā pret polovciešiem, taču cieta smagu sakāvi kaujā pie Altas upes. Vēlāk Svjatoslavs gan iespēja daļēji atspēlēties par šo sakāvi,sakaujot polovciešu hana Šarukana karaspēku un sagūstot viņu pašu. Tomēr šis panākums drīzāk bija kā izņēmums no kopējās situācijas.
Mstislavs Vladimirovičs (???).
1281.gadā, sava mīluļa bajāra Semjona Toniglijeviča sakūdīts, Andrejs (Gorodecas un Kostromas kņazs, Aleksandra Ņevska dēls) devās uz Ordu ar sūdzību par brāli Dmitriju, kas bija iesēdies lielkņaza tronī. Andrejs saņēma jarliku lielkņaza valdīšanai, viņu atbalstīja mongoļu karaspēks un dažu kņazu karadraudzes, kas bija neapmierināti ar Dmitrija rīcību. Andrejs ieņēma Pereslavļu, Vladimirā sarīkoja krāšņas dzīres tatāriem un atlaida tos.
Pēc Tudana postošā karagājiena 1293.gadā Andrejs neveiksmīgi cīnījas pret zviedriem, ar Tveras kņaza starpniecibu salaba ar Dmitriju, kas atteicās no lielkņaza amata un taisījās pārcelties uz Pereslavļu - krieviski "постригся в чернецы и почил в Бозе."
Saites.
Pereslavļas kņaziste.
