Pelagijs II (579.-590.g.)
63.Romas bīskaps no 579. līdz 590.gadam.
Dzīvesgājums.
L.Taksils. "Svētās pļāpas." Pelagija II valdīšanas laikā Antiohijas bīskaps Grigorijs tika apsūdzēts incestā ar savu miesīgu māsu. Pelagijs II izsauca Grigoriju uz Romu, un azliedza tā lietu izskatīt laicīgā tiesā. Tā vietā, lai tiktu skaidrībā, nklausītos lieciniekus, Pelagijs II pieprasīja Grigorijam zvērēt, ka nav šo noziegumu veicis. Skaidra lieta, ka Grigorijs pie evaņģēlija u.c. "svētumiem" nozvērējās, ka ir nevainīgs kā zīdainis. Tad Pelagijs II izdeva sekojošo: "Dieva kalps, jūsu izvēlētais, - viens no jūsu draudzes vadītājiem jau dēļ sava garīgā amata vien nav spējīgs uz melīgu zvērestu. Viņš zvērēja, ka ir nevainīgs. Sekojoši, apsūdzētāji apmelojuši viņu! Lai tie nes atbildību par pastrādāto. Mums tie jāsoda."
Tā arī noticis, jo visi liecinieki, kuriem pat mutes atvērt neļāva, tika piespriesti padzīšanai pēc tam, kad pātagoti tie bija dzīti pa ielām.
Pelagijs II publicēja arī "slaveno" bullu, kurā rejomendēja "svētajiem tēviem" nenogalināt savu piedzīvotāju bērnus, bet gan nodot tos audzināšanā klosteros, lai tā izaudzinātu jaunos garīdzniekus.
Nomira no kādas venēriskās slimības, ko bija sadabūjis kādā no Romas maukumājām(lupanārijām).
