Aliens

Pikaso, Pablo (1881.-1973.g.)

Pilnais mākslinieka vārds - Pablo Djēgo Hosē Fransisko de Paula Huans Nepomuseno Marija de los Remedioss Kipriano de la Santisima Trinidads Martirs Patrisio Klito Ruiss i Pikaso. Vārdi doti par godu radiniekiem un svētajiem. Pikaso ir mātes uzvārds.

Talantīgs un pazīstams spāņu gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs, tēlnieks un dizaineris, kuru bieži uzskata par ietekmīgāo un oriģinālāko XX gs. mākslinieku. Pasaules mākslas vēsturē iegājis kā viens no ražīgākajiem un arīdzan ietekmīgākajiem XX gadsimta māksliniekiem.

Pikaso kopā ar Žoržu Braku tiek uzskatīti par kubisma pamatlicējiem.

Radniecība. 4 bērni no 3 sievietēm.
Neskaitāmas mīļākās.

Dzīvesgājums. Dzimis 1881.gada 25.oktobrī. Piedzimstot priekšlaicīgi bijis tik sīks, ka tika uzskatīts par mirušu. Jaundzimušo šai pasaulē atsauca vien cigāra dūmi, ko dakteris iepūta tam sejā. Tomēr turpmākā dzīvē tas izrādījās visai dzīvelīgs.
Pirmais viņa izrunātais vārds esot bijis "zīmulis." Viņa talantu kopš agras bērnības izkopa tēvs, kas bija mākslas profesors.
Pikaso talants uzplauka 20 gadu vecumā ar tā saucamo "zilo periodu," kad viņš atainoja draugus, ubagus un maukas.
Kad 1911.gadā Luvrā tika nolaupīta "Mona Līza," policija pirmos aizturēja un nopratināja pazīstamos brīvdomātājus Pablo Pikaso un Gijomu Apolinēru.
1944.gadā iestājās komunistu partijā.
1950.gadā saņēma Staļina Miera prēmiju.
1962.gadā saņēma Ļeņina prēmiju "Par miera stiprināšanu starp tautām."

Mākslinieka dīvainības. Nemeta prom savu veco apģērbu, nogrieztos matus un pat nagus, baidoties, ka tādējādi viņš varētu zaudēt daļu no savas "būtības." Pikaso kolekcionēja pats sevi.

Pikaso mākslas darbu zādzības. Iemīļots no mākslas darbu zagļu puses - reģistrēti kā nozagti jau 1147 viņa darbi (2014.gada dati), viņš šai ziņā ieņem 1.vietu pasaulē.

Darbi. Radījis ap 50 000 darbu - 34 000 grafikas darbu, 15 000 gleznu un 300 skulptūru. Līdz nāvei viņš bija uzkrājis aptuveni 50 tūkstošus pats savu darbu – sākot no zīmējumiem un gleznojumiem, beidzot ar keramiku un teātra izrāžu scenogrāfijas elementiem. Viņa darbi šodien atrodas: Pikaso Nacionālais muzejs Parīzē, Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzejs, Londonas Teita galerija, Vašingtonas Nacionālā galerija, Maskavas Valsts Puškina tēlotājmākslas muzejs, Osakas nacionālais mākslas muzejs, Parīzes Pompidū centrs un Oranžērijas muzejs, Pikaso muzejs Barselonā, Karalienes Sofijas mākslas centrs Madridē, Gēterborgas Mākslas muzejs, Ontārio Mākslas galerija Torontā u.c. kā arī privātkolekcijās.
Savu pirmo eļļas gleznu viņš radījis 9 gadu vecumā.

Daiļrades periodi.
Agrīnais periods. No 1901.gada pirmajiem mēnešiem, kad viņam vēl nebija 20 gadu, līdz 1907.gada sākumam, kad viņš pievērsās kubismam. Šajos 6 gados pikaso meklēja jaunas tēmas un izteiksmes formu, attīstīja savu stilu un 1901.gadā sāka parakstī darbus vienkārši kā Pikaso. Šie darbi viņa daiļradē pazīstami kā zilais un rozā periods - gleznām raksturīgs īpaši niansēts emocionāls spēks un dziļums, kas atklāj jaunā autora smalko, juteklisko pusi. 1901.gadā atradās Madridē, vēlāk 2.reizi apmeklēja Parīzi. Šajās spilgtu krāsu piesātinātajās gleznās ir jaušama vaan Goga un Anrī Tulūza-Lotreka ietekme. tieši tāda jaunā Pikaso redzējumā ir bijusi Parīze. No 1901.gada vasaras otrās puses līdz 1904.gadam gleznās dominēja zilā krāsa, melanholija un garīgums. Šajā laikā mākslinieks regulāri  ceļoja starp Parīziu un Barselonu. viņu iedvesmoja simbolisms un El Greko stils.
Zilā perioda glezniecībā pikaso pētīja dzīves, mīlestības, seksualitātes, likteņa un nāves tēmu, atainojot trauslus, introvertus dažāda vecuma cilvēkus. Gleznu varoņi ir marginalizētas no sabiedrības izstumtas personas - ubagi, slimnieki, invalīdi, prostitūtas, cietumnieki. Viņi ir izmisuma pilni, gleznotājs neļauj skatītājam aizmirst, ka arī šiem cilvēkiem piemīt pašcieņa un skaistums.
1904.gadā Pikaso pilnībā pārcēlās uz Parīzi, tas iezīmēja ajunu pavērsienu viņa dzīvē un mākslā. Gleznotājs iepazinās ar mākslinieci un modeli Ferdinandu Olivjē, kura kļuva par viņa pirmo lielo mīlestību un mūzu. Zilā krāsa pamazām atkāpās, gleznās ieplūda siltāki rozā un okera toņi. Tomēr melanholiskais noskaņojums joprojām saglabājās. pikaso tēlu galerijā ienāca žonglieri, akrobāti, arlekīni, mīmi, citi cirka mākslinieki un bohēmas pārstāvji.
1906.gadā pikaso guva savus pirmos komerciālos panākumus - mākslas dīleris Ambruāzs Volārs iegādājās gandrīz visas gleznas, kas bija pieejamas mākslinieka Parīzes darbnīcā. iegūtā nauda ļāva Pikaso kopā ar fernandu uz dažām nedēļām doties Katalonijas kalnos. ainavas un ciematnieku dzīves iedvesmots. Pikaso gleznoja cilvēku figūras idilliskā vidē, apvienojot klasiskus un arhaiskus elementus.
Pēc atgriešanās Parīzē 1906.gada rudenī Pikaso turpināja analizēt savas domas par senajām Ibērijas skulptūrām un pola Gogēna  vizuālo pasauli, viņš devās jaunā - primitīvisma, virzienā. Mākslinieks nolēma reducēt, vienkāršot un deformēt cilvēka ķermeņa atveidojumu darbos, tas krasi kontrastēja ar vēl nesen attēlotajām, detalizēti izstrādātajām cirka mākslinieku figūrām: jaunajās gleznās ķermeņi ir lieli, smagnēji, tiem ir gandrīz ģeometriskas formas. Šo koncepciju Pikaso attīstīja 1907.gadā, arvien vairāk ietekmējoties no Āfrikas un Okeānijas reģiona mākslas un bruģējot ceļu uz kubisma posmu savā daiļradē. Tādejādi kubisma cēlienu var uzskatīt par likumsakarīgu zilā un rozā perioda turpinājumu Pikaso radošajā ceļojumā.

Pašportrets. 1901.g. Eļļa, audekls. 81x60 cm. Pikaso Nacionālais muzejs Parīzē. 

Akrobātu ģimene ar pērtiķi. 1905.g. guaša, akvarelis, tinte, kartons. 104x75 cm. Gēterborgas Mākslas muzejs.

"Gernika." 1937.gada 26.aprīlī šo vēsturisko basku centru nopostīja vācu aviācija. Notikuma iespaidā Pikaso radīja gleznu.

Tete de Femme. 1997.gada 6.martā kāds vīrs lūdza pieturēt taksīti pie Londonas Mākslas galerijas, un jau pēc mirkļa atgriezās ar nozagtu šo gleznu 834 000 ASV dolāru vērtībā. Lai arī pārdrošā zādzība bija izdevusies, gleznu tomēr jau pēc nedēļas atrada, tiesa - mīklainos apstākļos.

"Miera balodis." 1946.g. Tas kļuvis par miera kustības simbolu.

"Sapnis." 2013.gadā šī glezna tika nosolīta par 155 miljoniem ASV dolāru, kas to ierindoja pasaules 5 dārgāko gleznotāju skaitā (pēc Sezāna (268), Polloka (161), Koninga(159) un pirms Klimta (154)).

"Aviņonas bordelis." 1907.g. Pirmo reizi izrādīšanai pieņēma tikai 1916.gadā ar nosaukumu "Aviņonas meitenes." Kritika to novertēja ka kliedzoši amorālu.

"Arlekīna galva." 2013.gadā rumāņu banda Roterdamā nozaga 7 vērtīgas gleznas, kuru vidū bija arī Pikaso glezna "Arlekīna galva." Viena no zagļa mātēm, lai slēptu pēdas, krāsnī kopā ar vecām čībām sadedzināja gleznas 100 miljonu ASV dolāru vērtībā, tā ka šīs Pikaso gleznas vairs nav.

Pliknis, zaļās lapas un biste. 1932.g. Tajā attēlota Pikaso mūza Marija Terēze Valtere.
1950.gadā to iegādājās kolekcionāri Sidnijs un Frānsisa Brodliji no Losandželosas par 17 000 ASV dolāru. Ilgu laiku tā tika uzkatīta par zudušu un bija zināma vien no melnbaltā Pikaso fotoportreta (autors Sesils Bītons), un „Pliknis” bija redzams šīs 1932.gadā Parīzē tapušās fotogrāfijas fonā.
Publiski glezna tikusi demonstrēta tikai vienreiz – Pikaso izstādē Kalifornijā 1961.gadā.
2010.gada 4.maijā Christie’s izsolē (Ņujorka) pārdota par 106 482 500 ASV dolāru. Pircēja vārds netiek atklāts. Tā kļuvusi par visu laiku dārgāk nopirkto mākslas darbu.

"Zēns ar pīpi." 2004.gada Southeby’s izsolē pārdota par 104,17 miljoniem ASV dolāru. 

"Fauns ar pelēko galvu." 1946.gada 8.septembrī. Papīrs, eļļa, grafīts. 65,5x50,5 cm. Pikaso muzejs Antibā.

Aplūkojamie objekti.
Pikaso muzejs Barselonā. To atvēra 1963.gadā. Tā kā gleznotājs bija spīvs diktatora Franko kritzētājs, tad Pikaso vārdu ta dot nevarēja un to nosauca par Sanbertē (Pikaso sekretārs) muzeju. Muzeju ik gadus apmeklē vairāk kā miljons cilvēku.

Pikaso muzejs Antibā. (Muse'e Picasso, Antiba) Pikaso te ieradās 1946.gadā kopā ar savu Fransisu un dzīvoja te no septembra līdz novembrim. Radīja te savu La Joie de vivre un vēl vairāks desmitus darbu. Kopš 2006.gada muzejs remontā, bet sola drīz atvērties.

Saites.
Spānija.
Kubisms.