Aliens

Pāvils V (1605.-1621.g.)

Latīniski - Paulus V.
Itāliski - Paolo V.
231.Romas katoļu pāvests no 1605. līdz 1621.gadam.

Dzīvesgājums. Nodibināja Vatikāna slepeno arhīvu.
1606.gadā pēc pāvesta Pāvila V pavēles Gregora I Lielā zārku pārapglabāja zem jauna Sv.Pētera bazilikas altāra.

Pāvils V un Kopernika mācība. 1616.gadā pāvests Pāvils V pieprasīja savu teologu spriedumu jautājumā par heliocentrismu.
Kardināls Roberts Belarmēns pāvesta Pāvila V uzdevumā cīņai ar N.Kopernika teoriju apkopojis galvenos "pierādījumus" no bībeles, ka Zeme ir nekustīga: "Bībelē ir vairākas nodaļas, kas liecina (par doto tēmu)... (Pravietis) Jesaja iesaucas: "Nekusties, ak, Saule uz Gabonu, ne tu, Mēness, uz Avalonas ieleju" un tālāk "Saule un Mēness stāv mierā, kamēr cilvēki atriebjas saviem ienaidniekiem." 92.psalms saka tieši, ka Dievs "radīja pasauli, kas nevar būt izkustināma." 103.psalms nosaka, ka Viņš "radīja Zemi uz drošiem pamatiem, tā nebūs kustināma nemūžam un nekad." 95.psalms mums saka, ka Dievs "laboja pasauli, kuru nedrīkst kustināt.""
Tādejādi teologu grupa vienprātīgi ieteica pāvestam uzskatīt kopernikānismu ne tikai par maldīgu, bet arī formāli ķecerīgu, jo tas tiešā veidā runā pretī Rakstiem.
Pāvests nolēma pieņemt šo teoloģisko spriedumu, tādēļ tas nepalika tikai šauras teologu grupas sprieduma līmenī. Visai baznīcai to drīz - 5.martā, izziņoja Congregation of Index, kas agrāk bija Kūrijas departaments un kā ticības un mācības kongregācija sagatavoja aizliegto grāmatu sarakstu. 5.martā kopernikānisms tika nosodīts kā “maldīgs un pilnīgi pretējs Dievišķajiem Rakstiem.” Kopernika rakstu darbs par debesu sfēru kustībām tika aizliegts, bet pēc nelielām korekcijām tas tika atkal atļauts.

Pāvils V un Pantelemona asinis. Pēc tam, kad romieši IV gs. kristiešu bīskapam Pantelemonam nocirta galvu, kāds no kristiešiem savācis viņa asiņu lāses un tās saglabājis stikla kolbiņā. Pēc kāda laika kolbiņa ar asinīm nonākusi Romas pāvestu relikvārijā. XVII gs. sākumā Sv.Pantelemona asiņu trauciņu pāvests Pāvils V (1605.-1621.g.) uzdāvināja Spānijas vicekaralim Joanam Sungē. Tālāk vicekaraļa laulene to uzdāvināja Tā Kunga iemiesošanās klosterim Madridē. No tā laikā relikvija atrodas šeit un tad arī sācies brīnums.

Atradumi.
Karavadžo gleznotais pāvesta portrets. 1605.-1606.g. Atrodas Borgesa galerijā Romā.

Saites.
Romas katoļu pāvesti (30.g.-patlaban). 
Vatikāna arhīvs.