Planžons, Ogists (1825.–1908.g.)
Augustus Henry Julian Le Plongeon.
Franču maijanists.
Radniecība. Franču kara flotes kapteiņa dēls.
Sieva – amerikāniete Alise Diksona.
Dzīvesgājums. Dzimis 1825.gadq 4.maijā Džersijas salā.
24 gadu vecumā pamēģināja veiksmi Kalifornijas zelta drudža laikā un kļuva par Sanfranciskas apriņķa zemes mērnieku. Pēcāk ieguva medicīnisko grādu. Jau vidējos gados aprecēja Alisi no Bruklinas.
Maiju pētniecībā abi laulātie bija īsti pionieri. Viņi dziļi iekļuva maiju zemēs. No 1873.–1885.gadam veica meklējumus pa Jukatānas džungļiem. Savāca lielu un vētīgi kultūrpriekšmetu kolekciju, kurus nogādāja Ziemeļamerikas muzejos. Muzejiem iesniedza arī 500 iepriekš neaprakstītu arheoloģijas priekšmetu fotogrāfijas un 20 lapaspuses rūpīgi nozīmētu fresku.
Pēc kāda laika Planžons publicēja pētījumu "Maiju un kiče svētās mistērijas pirms 11 500 gadiem un viņu attieksme pret Ēģiptes, Grieķijas, Haldejas un Indijas svētajām mistērijām." Šajā un nākamajos darbos viņš apgalvoja, ka starp Seno Grieķiju un maijiem bijusi intensīva saskare, apgalvoja, ka teju trešdaļai maiju vārdu ir grieķiska cilme. Nogāja pat tiktāl, ka pierakstīja maijiem metriskās sistēmas radīšanu un nodošanu eiropiešiem! Viņaprāt pat masoni kopējuši maiju rituālus. Galu galā ar šiem gājieniem Planžons pats sevi izsvītroja no nopietni ņemamo maijologu saraksta, lai gan arī viņa panākumus nevar noliegt.
Līdz ar to konservatīvie arheologi Planžonu uzskatīja par pārāk fantastisku maiju hieroglifu tulkotāju. Un patiesi, viņa hieroglifu interpretācijas bija nepareizas.
Cik noprotams, tieši Planžons uzgāja aprakto Čakmūla skulptūru Čičenicā. Izcēla to no zemes bedres, bet to viņam konfiscēja Meridas varas iestādes.
Planžona pētījumus atzina tikai XX gs. beigās.
Pētnieks nomira 1908.gadā un viņa savāktā kolekcija pārgāja pie drauga Dž.Čerčvarda.
Planžons un Atlantīda. Planžona pētījumi. Franču pētnieks Ogists de Planžons meklēja Atlantīdas pēdas maiju kultūrā un bija pirmais (pēc grāfa Valdeka gan), kas ķērās pie maiju rakstības atminēšanas. Tā rezultātā viņš Tro-Korteziānas kodeksā (viens no trim maiju kodeksiem, atrodas Madridē) esot salasījis rindas, kas stāsta par Atlantīdas bojāeju - 6.Kana gadā saka mēnesī notika gigantiska zemestrīce, kas turpinājās līdz 13.Čuenam. Sekojoši, Atlantīda esot gājusi bojā pirms 8100 gadiem.
Visai drīz Planžona fantāziju stafeti Atlantīdas meklēšanā pārņēma slavenā H.Šlīmaņa mazdēls Pauls XX gs. sākumā.
Saites.
Maiju civilizācija.
