Aliens

Čerčvards, Džeimss (1851.–1936.g.)

Radniecība. Sieva – Mērija Stefansone.
Dēls – Karltons.

Biogrāfija. Dzimis 1851.gada 23.februārī senā un cienījamā Devonšīras ģimenē. Izskolojās Oksfordā un Sendherstas kara koledžā, kur studēja inženiermākslu.
20 gadu vecumā aprecēja Mēriju Stefansoni un kopā ar to pa jūru devās uz Indiju, jo saņēma norīkojumu uz Deli. Uzdienējās līdz pulkveža pakāpei Viņa Augstības ulānu pulkā, kur arī skaitījās līdz aiziešanai pensijā.
Sadarbojās ar britu armijas izlūkošanu, meklējot dumpiniekus. Par palīdzību indiešiem cīņā pret badu izpelnījās riši pateicību. Tas bija kāds augstākais priesteris no klostera Brahmaputras upes ielejā.
„Reiz, uzzinājis, ka es cenšos atšifrēt neparastu bareljefu, viņš man parādīja, kā mīklu atrisināt, sagatavojot mani daudz nopietnākam darbam.”
Riši pastāstīja Čerčvardam par plāksnītēm, uz kurām bija pierakstīta zudusī Indijas pirmvēsture. Ārzemniekiem gan bija liegts pieskarties tām, taču plāksnītes bija sliktā stāvoklī un bija nepieciešams tekstus nokopēt.
Pēc 2 gadu mācībām Čerčvards iemācījās mirušo valodu un vairākus mēnešus kopā ar savu rišī noņēmās ar to tulkošanu.

Nākaļu plāksnītes. Savā grāmatā „Mu kosmiskie spēki” viņš stāsta, ka tās bijušas Nākaļu tāfelītes: „Indijā es uzgāju daudz māla plāksnīšu, kuras šeit bija nonākušas no Nākaļu [Lemūrijas svētā brālība] pirmdzimtenes. Iesākumā šai bibliotēkā bija vairāk kā 10 000 plāksnīšu; tādējādi, manis atrastās bija tikai priekšvārda vietā ļoti garai vēsturei. Visas Nākaļu tāfelītes, izņemot dažas, veltītas pasaules radīšanai un kosmisko spēku darbībai.”
Tekstos bija stāstīts par milzīgas senas zemes eksistenci Klusajā okeānā. Šeit cilvēki esot uzcēluši pirmo organizēto sabiedrību, pazīstamu ar nosaukumu Mu. Tūkstošiem gadu tajā valdīja priesterķēniņu dinastija, kas pielūdza Sauli. Valsts dzīvoja mierā un laimē.
Taču apmēram 12 000 gadu atpakaļ Zemi satricināja vesela dabas katastrofu sērija. Mu zeme no tām cieta visstiprāk – tā sašķēlās vairākās daļās un lielā vairumā pagāja zem ūdens. Atlika tikai izmētātas saliņas Klusajā okeānā.
Visi cilvēki tomēr bojā negāja. Daži no tiem esot aizkuģojuši līdz Bengālijas līcim un dibinājuši te civilizāciju. Ar laiku lemūriešu migranti sajaucās ar vietējiem, bet viņu plāksnītes ar vēsturi tomēr saglabājās un nonāca Čerčvarda rokās.
„Septiņus gadus es nemainīgi veltīju visu savu brīvo laiku mācībām šā riši vadībā. Iemācījos Mu valsts valodu; viņu simbolus, alfabētu un hronikas, cerībā vairāk uzzināt par seniem cilvēkiem. Tai laikā es pat nedomāju par iespēju publicēt savus atradumus. Darbojos tikai lai apmierinātu pats savu ziņkāri. Es biju vienīgais ārzemnieks, kam cienījamais riši kādreiz devis mācības šai jautājumā.”
Par Nākaļu tāfelītēm mums zināms tikai un vienīgi tas, ko savās vairākās grāmatās par to ir pastāstījis pats Čerčvards.

Nākaļu plāksnīšu saturs. Apmēram 12 000 gadu atpakaļ Zemi satricināja vesela dabas katastrofu sērija. Mu zeme no tām cieta visstiprāk – tā sašķēlās vairākās daļās un lielā vairumā pagāja zem ūdens. Atlika tikai izmētātas saliņas Klusajā okeānā.
Visi cilvēki tomēr bojā negāja. Daži no tiem esot aizkuģojuši līdz Bengālijas līcim un dibinājuši te civilizāciju. Ar laiku Mu migranti sajaucās ar vietējiem, bet viņu plāksnītes ar vēsturi tomēr saglabājās un nonāca Čerčvarda rokās.
„Septiņus gadus es nemainīgi veltīju visu savu brīvo laiku mācībām šā riši vadībā. Iemācījos Mu valsts valodu; viņu simbolus, alfabētu un hronikas, cerībā vairāk uzzināt par seniem cilvēkiem. Tai laikā es pat nedomāju par iespēju publicēt savus atradumus. Darbojos tikai lai apmierinātu pats savu ziņkāri. Es biju vienīgais ārzemnieks, kam cienījamais riši kādreiz devis mācības šai jautājumā.”
Par Nākaļu tāfelītēm mums zināms tikai un vienīgi tas, ko savās vairākās grāmatās par to ir pastāstījis pats Čērčvards.
Nākaļu svētā brālība no Mu zemes nosūtījusi šīs plāksnītes uz kolonijām, lai ļaudis apmācītu svētajos rakstos, reliģijā un zinātnē. Katrā zemē Nākaļi dibinājuši centrus, lai apmācītu priesterībā un zinātnēs. Savukārt apmācītie mācījuši tālāk citus.
Pašos tāfelīšu tekstos esot bijuši arī vairāki zīmējumi ar simboliem. Pēc Čērčvarda domām galvenais simbols - "cilvēka ierašānās Mu zemē," kas saturējis sevī burtu tau. Lai gan Čērčvards nemin nekādus pamatojumus šim apgalvojumam, tomēr "T" veida zīmes vērojamas dažādās kultūrās: Marķīzu salu virspriestera zizlis taha-oo, havajiešu "dzīvības koks" (Puka-tala), maoru "dzīvības koks" (pohutakava), "T" burta simbols maiju Kopanā.
Saglabājies kāds Čērčvarda nozīmētais simbols (mazliet līdzīgs ugunskrustam), kas nāk no tām pašām Nākaļu plāksnītēm. 

Tālākā Čerčvarda darbība. Iepazīšanās ar dīvainajām plāksnītēm izmainīja Čerčvarda dzīvi. Uzzinājis par Mu kontinentu, viņš ņēmās meklēt ziņas par to visā pasaulē.
Tāfelītes bija uzrakstītas vai nu Birmā, vai vēl nenogrimušajā dzimtenē. Bet atradusies tā esot Klusā okeāna centrā.
Čerčvards devās militārajā pensijā 1880.gadā un ņēmās meklēt Mu pēdas ārpus Indijas. Diemžēl meklējumus apgrūtināja viņa materiālā stāvokļa pasliktināšanās – bankrotēja viņa tējas plantācija Ceilonā un bija jāšķiras no sievas, kad dēlam bija tikai 8 gadi.
Tā vienatnē Čerčvards apceļoja DA Āziju, visu Polinēziju. Pateicoties britu konsulam Samoa, Čerčvardam izdevās paviesoties arī nomaļajā Ponpejas salā un aplūkot Nanmadolas drupas. Jaunzēlandē viņš dzirdēja nostāstus par nogrimušo zemi no maoru virsaišiem.
1883.gadā veica ceļojumu uz Rietumtibetu, tad pievienojās ekspedīcijai uz Mongoliju un Sibīriju. Visur viņš taujāja cilvēkus, vai te nezina kaut ko par Mu. Pārsvarā gadījumu visi tik kratīja galvu, taču dažos gadījumos tāda taujāšana izsauca klaju agresiju. Tā piemēram, Birmā Čerčvards par Nākaļu plāksnītēm pastāstīja kāda klostera vadītājam Rangūnas apkaimē. Tas kļuva pavisam pikts un dusmīgi paziņoja, ka šīs plāksnītes tikušas nozagtas Birmā un slepus izvestas uz Indiju. Čerčvardam lika iet prom un vēl nospļāvās viņam iepakaļ. Vairākus gadus vēlāk tādu pašu reakciju iezemietim izraisīja jautājums par viņa tautas izcelšanos un „aizliegtā” vārda La-Mu-Ra pieminēšana.
Lai gan tādas tikšanās bija retas, tās tomēr vedināja uz domām par plāksnītēs minēto notikumu patiesīgumu. Tad Čerčvards sāka sistemātiski salīdzināt daudzu tautu mitoloģijas ar Mu hronikām. Vēl pēc kāda laika viņš jau bija apguvis tamilu, maoru valodas un dažādus polinēziešu dialektus, un tādējādi varēja pats diskutēt ar iezemiešiem par viņu interesējušiem tematiem.
1884.gadā Čerčvards ieradās 1884.gadā, turpināja Lemūrijas meklējumus Meksikā un Centrālamerikā.
Ceļošana iztukšoja tā līdzekļus un viņam nācās iekārtoties darbā par dzelzceļa preču pārdevēju, bet alga bija neliela. Papildus viņam izdevās pārdot Bangoras dzelzceļam savu izgudrojumu – gulšņus un jaunas konstrukcijas stiprinājuma skrūves. Lai gan Čerčvardam interese par Mu nebija zudusi, tolaik vi/nam nācās nodarboties ar materiāliem jautājumiem.
Taču veiksme viņam atkal uzsmaidīja un viņš iepazinās ar franču maiju pētnieku Ogistu de Planžonu un viņa amerikāņu sievu Alisi. Abi pētnieki sadraudzējās.
Tikām Čerčvarda finansiālais stāvoklis nebija nekāds spožais un viņš pievērsās sava brāļa Alberta metalurģijas iestrādēm. Viņam gan trūka nepieciešamo zināšanu metalurģijā, taču tēraudu bija labi iepazinis strādājot dzelzceļa kompānijā. Tādējādi čerčvards guva panākumus metalurģijā un 1907.gadā stādīja priekšā izgudroto lēto niķeļa-hroma-vanādija sakausējumu.
Viņa sakausējums atstāja tik lielu iespaidu uz tā laika metalurģijas nozari, ka Čerčvarda patentu nozaga konkurenti – uzņēmēji no ASV JKF, kas centās uzturēt augstu tērauda cenu. Čerčvards sauca viņus pie tiesas un 1910.gadā attiesāja 275 000 ASV dolāru no uzņēmuma Carnegie Steel. 1915.gadā vērsās ar 1 000 000 ASV dolāru prasību pret uzņēmumu Bethlehem Steel. Korporatīvie juristi gan spēja viņa prasījumu samazināt līdz 135 000 ASV dolāru, taču tiem laikiem tā bija milzīga summa.
Čerčvards nopirka muižu ar 10 akriem zemes Leikvudā, Konektikutas pavalstī. Tur viņš sāka savu 50 gadu pētījumu materiālu sistematizāciju. Tās rezultātā 1926.gadā iznāca grāmata „Zudušais Mu kontinents (tai laikā viņam bija 73 gadi). Cilvēki to pirka aizgūtnēm. New York Times un Seattle Post- Intelligencer publicēja atzinīgas atsauces.
Toties citādi izturējās zinātnieki, kas to briesmīgi kritizēja. Grāmatas galvenais trūkums – nebija uzrādīti viņa secinājumu avoti. Autora augstprātīgais rakstīšanas stils vēl vairāk nostiprināja pārliecību par secinājumu nepamatotību.
Galvenā kritika bija par to, ka grāmatā nebija izstādīti nekādi pierādījumi par Nākaļu tāfelīšu eksistenci – ne foto, ne pašas tāfelītes, nedz arīdzan nosauca svētnīcu, kurā tās glabājas.
Oficiāli tāfelītes viņam nebija rādītas, tādēļ tempļa mūki nevarēja viņu atbalstīt. Vecais riši jau bija miris. Tāfelītes Indijā nonāca pēc to nozagšanas Birmā, tādēļ arī oficiāli to eksistence netika atzīta. Bez tam plāksnīes tika glabātas hindu templī, bet bija budiskas izcelsmes. Līdz ar to hindiem aizliegtas.
Neskatoties uz kritikas viesuļiem Čerčvards 1931.gadā izdeva grāmatas „Mu bērni” (1931.g.), „Mu svētie simboli” (1933.g.) un „Mu kosmiskie spēki” (1934.g.). Katra nākamā grāmata bija mazāk ticama par iepriekšējo. Neskatoties uz to, Čerčvards kļuva visai populārs. Viņš lasīja lekcijas par „nogrimušo zemi” un viņu intervēja radio.
Čerčvards nomira 1936.gadā kad strādāja pie grāmatas „Mu pēdas Amerikā.” Tobrīd viņš veica lekciju turneju savas jaunās grāmatas prezentācijai. Apglabāts Kensikas kapsētā Ņujorkā.

Darbi.
„Zudušais Mu kontinents.” 1926.g. Pirmā grāmata.
„Mu bērni.” 1931.g. Otrā grāmata.
„Mu svētie simboli.” 1933.g. Trešā grāmata.
„Mu kosmiskie spēki.” 1934.g. Ceturtā grāmata divos sējumos.
„Mu pēdas Amerikā.” 1936.g. Piektā grāmata. Nepabeigta. Tās teksts pazuda visai drīz pēc autora nāves.
„Zelta laikmeta grāmatas.” Šis darbs tika publicēts tikai 50 gadus pēc autora nāves. Tas bija manuskripts, kas veltīts viņa audžudēlam Hovarda Viljama Kersija.

Čerčvarda aplamības. Īstenībā viņa grāmatas ir nepamatotu teoriju un nepārliecinošu secinājumu jūklis, kurā zudusi, visdrīzāk, īsto tekstu jēga. Ģeoloģijā viņš apgalvoja, ka nestabilas zemūdens „gāzu joslas” novedušas pie liela kontinenta iznīcināšanas, kas nekādi neiet kopā ar ģeoloģijas datiem.
Lūk daži piemēri Čerčvarda nejēdzībām:
1. Nepamatoti piedēvēti Arizonas klinšu zīmējumiem dinozauri.
2. It kā Nākaļu tāfelītes sameklētas arī Meksikā.
3. Mēģināja iztēlot nesenus acteku, indiešu un budistu mākslas darbus kā tūkstošiem gadu vecus lemūriešu veidojumus.
4. Vienu no Budas bronzas statujām dēvēja par 18 000 gadu vecu „Mu ķēniņa statuju.” Īstenībā tā attēloja vienu no 21 Budas aspektiem, gatavota ne senāk kā 13.gs., bet ļoti iespējams, pat vēlāk.
5. Čērčvarda romantiskais Mu zemes apraksts stipri līdzinājās Platona Atlantīdas aprakstam, no kura, acīmredzot, Čērčvards bijis ietekmējies (10 ciltis, imperators Ra-Mu, dzīvoja mierā un saskaņā).

Taču mūsdienās pētījumi turpinās tik un tā, jo zināms racionāls kodols Čerčvarda teorijā tomēr ir. Liela nozīme ir Ogesta de Planžona savāktajai kolekcijai, kura tika Čerčvardam pēc drauga nāves 1908.gadā. Tajā ir daudz uzvedinošu momentu. Čerčvarda hipotēze ir kā skelets, kas pakāpeniski apaug ar reālu materiālu. Pat atmetot ¾ viņa nesakarīgo spriedelējumu, palikusī ¼ tomēr liecina, ka viņam patiesi varētu būt bijusi pieeja kādam nezināmam hronikas materiālam.
Neskatoties un viņa pētījumu nepilnībām, ir iekustināta vesela pētījumu nozare. Tālākie atradumi viņa teoriju ir apstiprinājuši un domājams, ka daudz atradumu vēl ir priekšā. Un kā lemūristikas nozares aizsācēju mēs ar pateicību vienmēr atcerēsimies pulkvedi Čērčvardu.

Šis tas par Čērčvardu un viņa teoriju mums zināms no viņa biogrāfa Hansa Stefana Santesona.

Saites.
Lemūrija.