Pastmarkas
Pastmarkas nācās ieviest tādēļ, lai necīnītos ar nemaksātājiem, t.i. sūtījumu saņēmējiem, kam bija jāmaksā par sūtījumu.
Pirmās pastmarkas radās Apvienotajā Karalistē un Īrijā 1840.gadā, pateicoties pasta reformai. Reformā tika noteikts, ka jāmaksā pasta sūtītājam.
Tomēr tapa pirmā pastmarka – „Melnais penijs” bija ar karalienes profilu uz melna fona, tās autors Roulends Hills. Gadījies, ka Hillam, sēdot vannā, nācās noklausīties strīdu pagalmā. Kalpone negribēja maksāt šiliņu par vēstuli. Hills tadpats izlīda no vannas un samaksāja, bet meitene jautri paskaidroja, ka ir bijusi sarunājusi ar kādu Džeku - ja tas atsūtīs vēstuli, tad viss ir kārtībā un Džeks viņu mīl. Bet vēstule ir tukša, jo lasīt viņa tāpat neprot. Un uzvaroši rādīja tukšo vēstuli: "Ko teiksiet, ser? Pagalam jūsu šiliņš!"
Bet pār Hillu nāca apgaismība - pastā jāieved priekšapmaksa. Tā Hills izdomāja apmaksātu kvīti ar nosūtīšanas datumu, ko piestiprināja aploksnei, un tad vēstule bija apmaksāta. Lūk, šāda kvīts tad arī bija pastmarkas vecmāmiņa.
"Melnais penijs" nāca klajā 1840.gada 6.maijā. Tā dzēšana notika ar parastu spalvu un tinti - uz pastmarkas tika uzvilkti divi sakrustoti pasta radziņi.
Pirmā trijstūra formas pastmarka tika izlaista 1853.gadā Kapzemes kolonijā. To darīja, lai atšķirtu vietējos sūtījumus no ārzemju.
Pilsoņu kara gados ASV pastmarkas tika izmantotas kā nauda no 1-90 centiem, bet paralēli pildīja arī pasta funkcijas.
Ik pa brīdim pasaulē tiek izlaistas pastmarkas bez atļaujas, vai arī no neeksistējošas valsts. 1994.gadā tirgū parādījās pastmarkas no Komi republikas (Krievijas sastāvā).
„Trīsšiliņu dzeltenā” (Gul tre skilling banco). Pasaulē dārgākā pastmarka, jo ir tāda tikai viena pasaulē.
1855.gadā iespiesta Zviedrijā. Kļūdaini nodrukāja ciparu uz vienas no astoņšiliņu pastmarkām. Tās parasti bija dzeltenas, bet trīsšiliņu – zaļā krāsā.
Šo pastmarku atrada 1885.gadā 14 gadus vecs Stokholmas skolnieks – filatēlijas interesents, apskatot vecmāmiņas vēstules. Viņš ievēroja, ka viena 3 šiliņu pastmarka atšķiras ar krāsu. Puika šo marku pārdeva par 7 kronām.
2010.gadā Ženēvā tika pārdota par nezināmu summu, jo to neatklāj pircējs. Iepriekšējo reizi Cīrihē 1996.gadā tā tika pārdota par 2, 875 miljoni Šveices franku (1,417 miljoni Ls) izsolē.
Lielbritānija ir vienīgā valsts pasaulē, uz kuras pastmarkām nav valsts nosaukuma. To aizvieto monarha attēls.
Pirmā pastmarka Latvijā. Tāda tika nodrukāta 1918.gada 17.decembrī. Īpaša pastmarku papīra trūkuma dēļ, kā arī, lai izvairītos no viltojumiem, tās nodrukāja uz Vācijas impērijas ģenerālštāba kartes.
Tikai apmēram puse no Latvijas pirmajām pastmarkām tika izgatavotas ar robiņiem, otru pusi līdzekļu taupīšanas dēļ sagrieza ar šķērēm.
Brāķu pastmarkas.
Kādā pastmarkā ASV trijkāju svečtura sveci nodrukāja degam ar liesmu uz leju. Amerileksas pārdošanas izstādē (Čikāga) šo pastmarku kāds D.Šiffs pārdeva par 5000 dolāriem. Nākamā izsolē tā aizgāja jau par 16 000 dolāru.
"Apgāztā Dženija." 1918.gadā drukāta ASV Gaisa pasta marka tika nodrukāta ar apgāztu lidmašīnu "Dženija." Kristi izsolē 1989.gadā pastmarku pārdeva par veselu miljonu dolāru.
1932.gadā Filipīnās nodrukāja pastarku, kur filipīniešu ūdenskrituma Pagsanjana vietā bija attēlots Josemitkrīkas ūdenskritums no Kalifornijas.
Lielbritānijas koloniālo salu Sentkitnevisas pastmarkā Kolumbs aplūko jaunatklātās Amerikas krastus caur tālskati, lai gan to izgudroja tikai gadsimtu pec viņa nāves.
"Havaja." Kataloga cena ir ap 2 miljoniem dolāru. Tā izlaista 1851.gadā.
Pastmarku viltojumi. Viens no slavenākajiem viltotu pastmarku pārdevējiem bija Fransuā Furnjē (1846.-1917.g.). Viņš uzskatīja, ka tādā veidā palīdz filatēlistiem, kam pietrūkst nauda pastmarku iegādei.
Ļoti retas pastmarkas.
70 gadu Aļaskas nopirkšanai amerikāņi izlaiduši nedaudz un visai retas pastmarkas ar Aļaskas skatu.
Filatēlija – pastmarku kolekcionēšana. Tā radās pirmās pastmarkas izlaišanas dienā – 1940.gada 6.maijā. Pirmais filatēlists pasaulē bija Parīzes gravieris Mansens, kas 1955.gadā bija sakrājis visas tobrīd izlaistās pastmarkas.
Lielākās pastmarku kolekcijas.
Miljonāra Ferari pastmarku kolerancūžiem.kcija pēc I Pasaules kara ietilpa reparācijās, ko maksāja francūžiem. 1932.gadā Francija izlika šo kolekciju izpārdošanā. Pastmarku "Britu Gviāna" amerikānis Arturs Hindu nopirma par 35 000 dolāru. 1940.gadā to pārdeva jau par 43 000 dolāru austrālietim Frederikam Smolam. Nākošais markas īpašnieks miljonārs Vainbergs par to samaksāja jau 280 000 dolāru.
1979.gada augustā Londonas uzņēmums "Stenly Gibbons International Limited" nopirka M.Hāsa kolekciju par 11 miljoniem dolāru. Tas līdz šim ir lielākais darījums filatēlijas jomā.
Aplūkojamie objekti.
Filatēlijas muzejs Budapeštā. Kolekcijā 9 miljoni pastmarku.
Saites.
Pasts.
