Pasts
Aizvēsturē. Brīdinot par briesmām senās ciltis izmantoja dūmu strūklas un bungu rīboņas signālus.
Senā Ēģipte. Ap 2200.g.pmē. faraonu vajadzību nodrošināšanai pastāvēja skrējēju dienests. Tie iznēsāja faraona pavēles, rēķinus un ziņojumus. Atsevišķas līnijas bija sakariem ar Divupi (Asīriju, Babilonu), Lībiju, Persiju, Etiopiju un Arābiju.
Senā Roma. I gs.pmē. pastu Romā iedibināja Cēzars.
Inku valsts. Pasta sūtījumu iznēsāšanu Inku valstī veica skrējēji pa slavenajiem „Inku ceļiem.” Tie bija izbūvēti visos virzienos no Inku valsts centra – Kusko.
Agrīnie viduslaiki. Pēc Romas impērijas panīkuma veidojās tikai atsevišķas pastam līdzīgas organizācijas – ordeņi, universitātes, kā arī ziņnešu dienesti. Pamazām civiliedzīvotāju vēstules sāka nogādāt miesnieku ģildes un ceļojošie tirgotāji.
Kopš XIII gs. Rīgā darbojās Hanzas pilsētu savienība un Livonijas ordeņa pasts
Viduslaiki. Par Eiropas starptautiskās pasta sistēmas izveidotāju uzskata Franci von Taksi, kurš Svētās Romas impērijas imperatora Maksimiliāna I uzdevumā 1490.gadā sāka veidot modernu ziņu sūtīšanas sistēmu, Vācijā šai ģimenei piederēja pasta sūtījumu monopols līdz pat 1867.gadam.
16.gs. Eiropas karaļnami sāka veidot savus pasta dienestus. 17.gs. pasta nosūtīšanas ātrums bija 70-80 km/dnn. – tieši tāds bija attālums, kādu varēja veikt pasta kariete dienā.
Jaunie laiki. 1632.gadā Rīgā tika nodibināts pirmais publiskais pasts. To paveica Zviedrijas karaļa ieceltais Vidzemes un Prūsijas pastmeistars Jēkabs Bekers. Pastmeistara privātais uzņēmums saņēma arī ikgadējas dotācijas no Rīgas rātes un Vidzemes gubernatora.
Jaunākie laiki. 1863.gadā Viljams Hepbērns dibināja ātro zirgu pastu – jauni un bezbailīgi jaunekļi piegādāja ziņas, jājot auļos dienu un nakti, mainoties ik pēc 160 km. Tolaik tas bija superātrs pasts.
To ātri izkonkurēja izgudrotais telegrāfs.
Pirmā pasaules kara laikā pasta darbība sasniedza kulmināciju, jo bija jānogādā miljoniem karavīru vēstules no frontes viņu piederīgajiem. Interesanti, ka pamiera laikā pasti pat piegādāja pretinieku vēstules, kas izraisīja skandālus.
Latvijas valsts 1918.gadā iestājās Pasaules Pasta savienībā.
Mūsdienas. 1982.gadā radās elektroniskais pasts. XX gs. 90.gados šis pasts strauji apsteidza tradicionālo un iestājās tā panīkums.
Uz 80. un 90.gadu robežas bija populāra peidžeru sistēma.
1992.gada 3.decembrī mobilo sakaru tīklā Vadafone tika nosūtīta pirmā īsziņa (SMS), kas skanēja: „Priecīgus Ziemassvētkus!” Nu tā kļuvusi par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvu.
Pirmā pasta kastīte. Bartolomeo Diasa jūras ekspedīcijas laikā 1500.gadā briesmīga vētra pie Dienvidāfrikas krastiem kāda Mosela Beja vadītais kuģis baglābās līcī. Viņš gan vairs necerēja sasniegt Portugāles krastus, tādēļ krasta kokā iekārtā zābakā nosveķotā papīrā atstāja ziņas par bojā gājušo eskadru.
Dažus gadus vēlāk līcī ienāca kāds cits kuģis, un tā kapteinis Džoao da Nova atrada vēstījumu.
Pamazām šai vietā izveidojās eiropiešu apmetne, bet zābaks turpināja karāties un kalpot par pirmo pasta kastīti. Vēlāk tā vietā uzslēja pieminekli pirmajai pasta kastītei.
