Portugāles karaļi (1139.-1910.g.)
Portugāles karaļu rezidences. Pēc tam kad 1147.gadā pilsētu atkaroja mauriem, par pirmo karaļu mītni kļuva V gs. celtais Sv.Jura cietoksnis Lisabonā.
Burgundijas Enrike (~1057.-1114.g.).
Burgundijas Heinrihs, Henrique.
Pirmais Portugāles grāfs.
Radniecība. Sieva - Terēze, Kastīlijas un Leonas karaļa Alfona VI blakuslaulības meita.
Dzīvesgājums. Stājoties laulībā ar Kastīlijas un Leonas karaļa Alfona VI blakuslaulības meitu Terēzi, lēņu īpašumā saņēma teritoriju starp Mondegas un Douras upēm, kā arī Portugāles grāfa titulu - nosaukums pēc viņa rezidences Portuskalē (mūsdienās Porto). Formāli paliekot par Alfona VI vasali, Burgundijas Enriko tomēr valdīja patstāvīgi, tā sagatavojot savam pēctecim un pirmajam Portugāles karalim Alfonam Enrike(i?)šam pamatu grāfistes pārvēršanai neatkarīgā valstī 1139.gadā.
Burgundijas Einrike ņēmis dalību I Krusta karā.
Veda niknu, bet nesekmīgu cīņu ar mauriem.
1111.gadā apspieda nozīmīgu zemnieku sacelšanos.
Miris 1114.gada 1.maijā.
Alfonss Enrikešs (1139.-?g.).
Biogrāfija. Pirmais portugāļu karalis, kas 1139.gadā nodibināja Portugāles karaļvalsti un tai pašā gadā pilnīgi sakāva Almoravīdu armiju pie Urikas.
Dzimis un dzīvojis Gimarainšā, ko arī padarījis par Portugāles pirmo galvaspilsētu.
Objekti.
Gimarainšas cietoksnis. te viņš dzimis un dzīvojis.
Piemineklis Gimarainšā.
Sančo I.
Radniecība. Meita – Berengarija (mir. 1221.g.) 1214.gadā apprecējas ar Dānijas karali Valdemāru II Uzvarētāju. Dānijas tronī pēc kārtas kāpa trīs dēli no šīs laulības: Ēriks IV (1241.-1250.g.), Ābels (1250.-1252.g.) un Kristofers I (1252.-1259.g.).
Dinišs I
Ap 1307.gadu. Atstāja bez ievērības pāvesta pavēli represēt templiešus.
Ap 1297.gadu attīstīja kuģniecību, lai nostiprinātu kontaktus ar pārējo Eiropu.
Duarte (ap 1437.g.).
Radniecība. Brālis – Fernandu.
Biogrāfija. 1437.gadā rīkoja Krusta karagājienu pret musulmaņu valdījumiem Ziemeļāfrikā, taču viņa armija saņēma spēcīgu pretsparu pie Tanžēras. Otrā uzbrukuma mēģinājuma laikā krita gūstā viņa brālis Fernandu. Arābu Marinīdu valdnieki apmaiņā pret Fernandu prasīja atstāt Sebtu (Seutu), bet Duarte sarunās neielaidās. Rezultātā Fernandu nomira pēc 5 gadiem Fesas cietumā.
Alfons V (~1454.g.).
Dāvāja Kristus ordenim garīgo Etiopijas virsvadību 1454.gadā.
Žuans II (~1487.~1488.g.).
1487.gadā sūtīja ekspedīcijā uz Abesīniju savu spiegu Pedro de Koviljanu. Monarhs bija arī Jēzus ordeņa lielmestrs.
1488.gadā portugāļu jūrasbraucējs B.Diašs atklāja Āfrikas galējo dienvidu punktu un nosauca to par Vētru ragu (Cabo das Tormentas). Portugāles karalis Žuans II, cerot, ka ir atklāts jūrasceļš uz Indiju, pārsauca to par Labās Cerības ragu.
Manuels I.
Karalis Manuels I 1497.gadā izdotajam dekrētam, ka visiem žīdiem, ja vien viņi nepieņem kristietību, ir jāpamet valsts.
1499.gadā atgriezās Vasko da Gamas ekspedīcija.
1502.gadā karalis Vasko da Gamam deva otru iespēju.
1524.gadā karalis vēlreiz viņam ļāva doties uz Indiju.
Sebastiāns I (?-1578.g.).
Dzīvesgājums. Gāja bojā 1578.gadā „Triju valdnieku kara” laikā kaujā pie Alkazāras (Al Kasra Al Kebile). Šai kaujā gāja bojā Fēsas emīrs un jauniņais Portugāles karalis. Portugāļi atteicās ticēt viņa nāvei un lika pamatu Sebastiāna I kultam.
Bragansu dinastija (1640-1910.g.). Braganca. Valdīja gandrīz 300 gadu.
Žuans IV (1640.-1656.g.).
Marija II (1834.-1853.g.).
Bragansu-Koburgu dinastija (1853.-1910.g.).
Manuels II (?-1910.g.).
Dzīvesgājums. Pēdējais portugāļu karalis. Viņu gāza 1910.gada 5.oktobrī un tika pasludināta Portugāles Republika. Tā tika pielikts punkts teju trīs gadsimtus ilgušajai Bragansu dinastijas valdīšanas ērai.
Saites.
Portugāļi.
