Persiešu valoda
Farsī jeb jaunpersiešu valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas valodām.
Arābu alfabēts ar papildinājumiem no VIII / IX gs.
Valoda dari jeb fasrsī dari IX-XVI gs. sākumam bija literārā valoda ne tikai irāņu tautām persiešiem, tadžikiem, horezmiešiem, afgāņiem, kurdiem, bet arī tjurkiem - azerbaidžāņiem, turkiem, uzbekiem, turkmēņiem.
Senpersiešu valoda. Viena no vecākajām rakstībām pasaulē, jo senpersiešu valoda pazīstama no VI gs.pmē., bet literatūra - no I g.tk.pmē. Persiešu ķīļrakstā izmantots šrifts, kuru lietoja Mezopotāmijā. Persiešu valoda radniecīga Indijas āriešiem. Senākā sanskrita forma (vēdiskais sanskrits) tikai pavisam nedaudz atšķiras no persiešu rakstības senākās (avestiskās) formas.
Senpersiešu valoda laikam ir tā pati elamiešu valoda.
No persiešu valodas VI gs.pmē. indiešu Gangas civilizācija radīja savu rakstību – brahmi, kas ir visas turpmākās indiešu rakstības pamatā.
Persiešu literatūra. X-XV gs. persiešu (farsī) valodā rakstīto literatūru par savu kopīgo mantojumu uzskata irāņi, afgāņi un tadžiki.
XVI-XVII gs. populāra bija rošanītu sektas kustība, kas sludināja visu cilvēku vienlīdzību dieva priekšā. Šīs kustības piekritēji savas filozofiskās atziņas pārnesa arī uz literatūru - dzejnieki Bajazīds Ansarī, Abdurahmāns Momands.
Saites.
Persieši.
