Porto
Atrašanās vieta. Apmēram 25 km no Romas. Agrāk tā atradusies pašā Tirēnu jūras krastā, bet nogulsnējumu dēļ jūra ir atkāpusies un tagad pilsēta ir 3 km attālumā no tās.
Vēsture. Pilsētu sācis būvēt imperators Klaudijs 46.gadā. Tās nozīme sāka pieaugt 62.gadā, kad vētras laikā Romas ostā tika sadauzīti un nogrima 200 kuģi, kādēļ stipri cieta Romas apgāde. Galvaspilsēta trūka pārtikas un izcēlās nemieri. Porto kļuva par rezerves ostu kuģu ienākšanai.
To ievērojami paplašinājis imperators Trajāns II gs. Impērijas laikā tā bija svarīga osta, caur kuru uz Romu nogādāja pārtiku, vergus, dzīvniekus, marmoru un luksusa preces.
Atklāšana un izpēte. Pilsētas atrašanās vietu pirms 140 gadiem uzgāja itāļu arheologs Rudolfo Lančiāni. Atklātos pamatus viņš noturēja par amfiteātra drupām un tālākiem pētījumiem nenodevās un par atklājumu piemirsa.
Tā pusstundas brauciena attālumā no Romas purvainā apvidū pie Fjumičīno lidostas rēgojās tikai sešstūrains dīķis. Par šo apkaimi ilgus gadus klīda nostāsti, bet tikai tagad (3 gadu pētniecība, laikam no 2006.gada) britu profesora Saimona Kija vadītā grupa (Sauthemptonas universitāte) kopā ar itāļu kolēģiem uzgāja šeit ostas pilsētas otru daļu. Viņš noskaidroja, ka Lančiāni drupas nav vis amfiteātra, bet gan pils paliekas.
Briti pilsētas pārmeklēšanu veica ar magnētiskiem sensoriem un metālu meklētājiem. Tādējādi uzieti gan aizgruvuši kuģojamie kanāli, gan amfiteātra pamati, gankolonnām izdaiļots dārzs un greznu istabu paliekas.
Aplūkojamie objekti.
Pils. Tās drupas kā pirmās senajā pilsētā atklāja itāļu arheologs Rudolfo Lančiāni un sākumā noturēja par amfiteātri. 2009.gadā profesors Saimons Kijs tās atzina par pils drupām. Pils bijusi no marmora. Tajā imperatori apmetušies pirms došanās vizītēs pāri jūrai un uzņēmuši viesus, kuru parādīšanās Romā nav bijusi vēlama. Pils bijusi grezna, izdaiļota iespaidīgām marmora statujām.
Amfiteātris. Uzgāja britu pētnieki Saimona Kija vadībā 2009.gadā citā vietā nekā domāja pilsētas atklājējs Lančiāni. Atradās blakus dīķim/ostai, Romas panteona lielumā.
Osta. Tā bijusi visai noslogota, iebraukuši arī visai palieli kuģi – lielākais no tiem bijis pat ar 350 t celtspēju. Atvestās preces tikušas krautas 300 m garā noliktavā. Tad no turienes preces pārkrautas mazākos kuģos un tie pa kanāliem braukuši līdz Tibrai un tālāk līdz Romai.
Dīķis. Tas bijis zināms jau sen. Tagad britu un itāļu pētnieki noskaidrojuši, ka tas bijis Porto ostas daļa.
Saites.
Senā Roma.
