Puranas
1. Višnu Purana - 23 000 pantu
2. Naradija Purana - 25 000 pantu
3. Padma Purana - 55 000 pantu
4. Garuda Purana - 19 000 pantu
5. Varaha Purana - 18 000 pantu
6. Bhagavata Purana - 18 000 pantu
7. Brahmanda Purana - 12 000 pantu
8. Brahmavaivarta Purana - 18 000 pantu
9. Markandeija Purana - 9 000 pantu
10. Bhavisja Purana – 14 500 pantu
11. Vamana Purana – 10 000 pantu
12. Brahma Purana – 10 000 pantu
13. Matsja Purana – 14 000 pantu
14. Kurma Purana – 17 000 pantu
15. Linga Purana – 10 000 pantu
16. Šiva Purana – 24 000 pantu
17. Skanda Purana – 81 000 pantu
18. Agi Purana – 15 400 pantu
Bhagavata purana jeb „Šrimat Bhagavata.”
Šeit 10.grāmatā stāstīts par senās Dvaraku pilsētas ieņemšanu Dievu karos. Norisinājās cīņa starp Jadu dinastiju un dēmonu Saļva, kas bija ieguvis brīnuminu lidaparātu Saubha. Saļva neiredzēja Krišnu, gribēja to nogalēt, tādēļ vērsās pie pusdieva Sivas ar lūgumu pēc palīdzības. Tā Saļva ieguva lidaparātu: tik spēcīgu,ka to nevarēja uzvarēt nedz cilvēki,nedz dēmoni, nedz gandharva (?), nedz ngi, nedz arī rakšasa (?). Tas bija kā vesela lidojša pilsēta un varēja pārvietoties it visur. Pusdievs Sia to uzbūvēja kopā ar ģeniālo konstruktoru Maiju (minēts arī citos eposos un puranās).
Tiklīdz Saļva dab’ja savu lidaprātu, tā viņš uzreiz lidoja uz Dvarakas pilsētu, lai uzbruktu šai Jadu dinastijas citadelei. Pirms uzbrukum no augšas, Saļva pavēēja uzbrukt pilsētai ar savu sauszemes armiju. Tas bija nepieciešams, jo pilsētā bija pretgaisa aizsardzības ierīces. Pēc tam, kad pilsēta tika ieņemta no sauszemes, Saļva to bombardēja r zibeņiem, klintsbluķiem, indīgām čūskām un citiem nelāgiem priekšmetiem. Viņš izsauca arī viesuli – tik stipru, ka Dvaraku pārklāja tumsa dēl putekļie, kas aizklāja debesis.
Tikām visi Dvarakas vadoņi savācās kopā un nolēma veikt pretuzbrukumu. Viņu līderis bija Pradjumna, tā rīcībā arī bija Dievu ieroči, ko viņš nevilcinājās pelietot. Rezultātā Saļvas karapēkam tika nodarīti šausminoši zaudējumi – gāja bojā tūkstošiem kaujas ratu un zīloņu. Taču Saļvas lidaparāts palika neskarts. Tas veica ļot viltīgus manvrus un Dvarakas cīnītāji mulsa no tā. Taču vienalga tam uzbruka.
Cīņas ilga 7 dienas. Tikām Krišna cilvēka veidolā viesojās pie vietējā ķēniņa. Uzzinājis, ka Saļva vēlas viņa nāvi, Krišna devās uz Dvarakas pilsēu pats savos lidojošajos ratos un ieraudzīja kādu postu dēmons pilsētai nodarījis. Pē redzētā,Krišna tūliņ pat deās cīņā pret Saļvu. Saļva izšāva uz viņu lādiņu pirmais, taču Krišna to sašāva ar savu pretlādiņutūkstoš gabalos. Pēc tam viņš uz Saļvas pilsētām raidīja veselu bultu krusu.
Tad Saļva mēģināja cīnīties ar dažādu ilūziju palīdzību. Taču Krišnu neizdevās piemānīt – viņš noteica patieso pretinieka lidaparāta atrašanās vietu, un sūtīj pret to ugunīgu zalvi. Nelīdzēja arī cii saļvas piloti, kas steidzās glābt savu vadoni. Sašķaidītā lidaparāta atliekas iekrita jūrā. Pats Saļva tomēr izglābās un nonāca uz sauszemes. Tad krišna pielietoja savu uunīgā Saules rata iroci, kas mirklī Saļvam nocirta galvu.
Tā Saļvas cīņa beidzās ar viņa sakāvi. Parādījās pusdievi savos lidaparātos un nokaisīja cīņas lauku ar ziediem. Pēc kāda laika Krišna apmeklēja planētu Sutapu, kuras valdnieks ārkārtīgi priecājās.
Višnu purana – slepenais Višnu teksts.
Saturs. Pieminēta Kapilas acs, žilbinošs nāves stars. Ar vienu spilgtu uzliesmojumu iznīcina veselu cilvēku un zīloņu armiju.
Saites:
Senindiešu literatūra.
