Perikls (?-429.g.pmē.)
Perikl.
Atēnu valstsvīrs, stratēgs un talantīgs orators.
Dzīvesgājums. Viņš bija cēlies no dižciltīgas un bagātas ģimenes, viņa muižā strādāja desmitiem vergu.
Daudzo Atēnu oratoru starpā viņš izcēlās un kļuva slavens ar savu daiļrunību. Izturējies mierīgi un majestātiski, bet, kad teicis niknu runu, tad grieķi apgalvojuši, ka viņš, līdzīgi Zevam, metis uz pretinieku pērkonu un zibeņus. Viņa autoritāte atēniešu vidū bijusi tik liela, ka jau līdzinājusies diktatora varai.
443.gadā Tautas sapulce ievēlēja Periklu augstākajā valsts amatā – par Pirmo stratēgu. Tā viņš kļuva par Atēnu un Jūras savienības vadītāju. Perikls centās apvienot zem Atēnu varas visu Grieķiju. Visādiem līdzekļiem viņš nostiprināja Jūras savienību un piesaistīja jaunus sabiedrotos. Dažas grieķu pilsētvalstis bija neapmierinātas ar atēniešu hegemoniju savienībā un mēģināja no tās izstāties. Tādus mēģinājumus Perikls bargi apspieda ar bruņotu spēku.
Sabiedroto teritorijās viņš nodibināja atēniešu-bezzemnieku kolonijas.
Perikls un būvniecība. Tautas sapulcēs Perikls izvirzīja priekšlikumu būvēt Atēnās sabiedriskās celtnes un cietokšņa sienas. Piemēram, viņš stingri virzīja ideju par jaunu akropoli, kas padarītu Atēnas par neapšaubāma skaistuma un diženuma objektu.
Darbu vadīšanu viņš uzticēja diviem arhitektiem - Iktīnam un Kalikrātam, bet par vadošo tēlnieku kļuva izcilais Fīdijs. Iztērējuši lielu naudas summu, atēnieši pilnībā pārveidoja klinti par brīnumainu vietu. Tajā laikā uzcēla slaveno akropoles Partenonu - grieķu dievei Atēnai veltīto svētnīcu, Erehtejona (Erechtheion) templi, ieejas vārtus Propileju (Propylea), kā arī Atēnas Partenas (Athena Parthenos) statuju, ko uzskata par Fīdija skaistāko darbu. Perikls nenodzīvoja pietiekami ilgi, lai redzētu, kā piepildās visa viņa akropoles vīzija, taču tempļu celtnieki un arhitekti turpināja strādāt, līdz pabeidza projektu.
Cicerons savā traktātā „Par valsti” stāsta, ka tieši pirms svarīgas kaujas atēniešiem ar ienaidnieku, noticis Saules aptumsums. Kapteiņi atteikušies vadīt kuģus, komandas viņus atbalstījušas, jo visi bijuši pārbijušies. Perikls labi pazinis filozofa Anaksagora uzskatus par saules aptumsumiem, tādēļ vienkārši uzmetis kādam kapteinim uz galvas savu apmetni un pajautāja, vai tas tagad varot redzēt sauli, ja tā spīdētu. Kapteinis, protams, atbildējis, ka ne. Tad stratēgs jautājis, ar ko šis apmetnis atšķiras no tā debesu ķermeņa, kas aizklāj sauli, izņemot izmērus. Atēnieši nomierinājušies, devušies jūrā un sakāvuši pretiniekus.
Dēmoss ļoti atbalstīja Periklu un 15 (13?) gadus pēc kārtas līdz pat politiķa nāvei pārvēlēja to par Atēnu Pirmo stratēgu.
Perikls nomira 429.g.pmē.
Pēc nāves ir veikta viņa īpašumu pārbaude un secināts, ka viņš ne par matu nav palicis bagātāks.
Nospiedums civilizācijā.
"Perikls." Šekspīra luga.
Saites.
Sengrieķu sabiedriskie darbinieki.
