Pantikapeja
Domājams, ka pilsētas nosaukums nācis no irāņu valodas un nozīmē „zivju ceļš."
Atrašanās vieta. Ukrainā, Krimas pussalas austrumos, tagadējā Kerča. Pilsēta izvietojās uz klinšaina kalna nogāzēm un tā pakājē – tagad šis kalns tiekot saukts par Mitridāta kalnu.
Vēsture. Sengrieķu pilsēta, dibinājuši VI gs.pmē. 1.pusē izceļotāji no Milētas. Iespējams, pirms tam šeit atradusies joniešu tirdzniecības stacija – emporijs.
Pantikapeja ātri kļuva par lielu pilsētu, izvirzoties šā rajona citu grieķu apmetņu vidū. Jau VI gs.pmē. 2.pusē sāka kalt pati savu sudraba monētu, bet no IV gs.pmē. – arī zelta un vara monētas.
V gs.pmē. vidū ap Pantikapeju apvienojās tās sengrieķu pilsētas, kas bija izvietotas abās Kerčas jūras šauruma (Kimerijas Bosfors) pusēs, un tādējādi izveidoja Bosfora ķēniņvalsti. Pantikapeja kļuva par šīs jaunās valsts galvaspilsētu un galveno tirdzniecības, amatniecības un kultūras centru.
II gs.pmē. pilsētu skāra trauksmaini notikumi – Saumaka sacelšanās, Diofanta vadītā pilsētas ieņemšana un Pontas ķēniņa Mitridata VI kari, kā arī spēcīga zemestrīce 60.gados. Uz Pantikapeju nobēga Pontas ķēniņš mitridāts VI Eipators pēc tam, kad Gneja Pompeja Lielā karaspēks bija sagrāvis viņa armiju 65.g.pmē. kaujā pie Nikopoles. Tomēr viņam neizdevās jauna karagājiena organizēšana pret Romu un viņš beidza dzīvi pašnāvībā 63.g.pmē.
Visa tā rezultātā Pantikapeja tika stipri izpostīta un tika atjaunota tikai I gs.
III gs. vidū visa Bosfora valsts un Pantikapeja tai skaitā kļuva par bāzi dažādu tautu – gotu, boranu, karpu, heruļu un citu barbaru sirojumiem pa Melnās jūras un Vidusjūras piekrastēm.
IV gs. beigās Pantikapeju iznīcināja huņņi. Saglabājās tikai neliela pilsētiņa, kas eksistēja līdz pat mūsdienām.
Arhitektūra. Uzplaukuma laikā pilsēta aizņēma ap 100 ha platību. Jau VI gs.pmē. pilsēta tika apjozta ar aizsargmūri. Pilsēta atradās kalna nogāzē un pakājē. Virsotnē izvietojās akropole ar svētnīcām un sabiedriskajām ēkām. Kalna nogāzēs bija izvietotas mākslīgas zemes terases, uz kurām tika būvētas dzīvojamās mājas, gāja ielas, kas savstarpēji bija savienotas ar šķērsielām-kāpnēm. Terases tika balstītas ar akmens sienām.
Pilsētai bija laba osta.
Izpēte. Izrakumus te veikuši krievi - Puškina vārdā nosauktā Valsts tēlotājmākslas muzeja darbinieki.
Saites.
Sengrieķu kultūras centri.
Krimas pussala.
