Pentakosti, piecdesmitnieki, Vasarsvētku draudze
Piecdesmitnieki, saukti arī par vasarsvētku draudzēm.
Vēsture. Sekta ar nosaukumu "vasarsvētku draudze" radusies ASV 1907.gadā. Šādu nosaukumu tā ieguvusi tādēļ, ka tās piekritēji piešķir sevišķu nozīmi kristietības vasarsvētkiem - 50.diena pēc Lieldienām. "Ja dedzīgi ticēsi," - tie māca, "tad šinī dienā pār tevi var nākt svētais gars, kas kādreiz nācis pār apustuļiem, un tev būs izdevība sarunāties ar viņu "evaņģēlija valodā," lūgt viņam ko tu vēlies."
Krievijā vasarsvētku draudzes sāka izplatīties XX gs. 20.gados. Šo sektu ieviesa amerikāņu sludinātāji, kas 1921.gadā uzsāka savu reliģisko uzbrukumu Padomju Savienībai, pasludinādami lozungu "Amerika un Krievija Kristum." Formāli sekta 1945.gadā apvienojās ar baptistiem, bet faktiski šīs draudzes locekļu lielākā daļa pilda savas mistiskās ceremonijas, no kurām tie atteikušies, stājoties savienībā ar baptistiem. Sektā ir vairāki virzieni.
Ticības mācība. Tā būtiski neatšķiras no baptistu mācības. Katrai vasarsvētku draudzes sektai ir sava ticības dogma, kas sastāv no īpaša mistiskā garā iztulkotiem evaņģēliju un apustuļu vēstuļu fragmentiem, kurus izplata slepenu norakstu veidā. Pentakosti mazāk nekā baptisti un evaņģēlisti maskējas ar baušļiem par mīlestību pret cilvēkiem. Nicinājums pret cilvēku strāvo cauri visiem viņu sprediķiem. Viņi neatzīst Dieva trejādību un uzskata, ka Kriestus pesonā nācis gan tēvs, gan dēls, gan Svētais gars. Pentakosti noraida ticību Kristus izpirkuma upurim.
Runāšana valodās. Viņi tic, ka Svētais gars varot iemiesoties, varotieiet jebkurā cilvēkā tāpat kā tas kādreiz esot iegājis Kristū un nācis pār viņa apustuļiem 50.dienā pēc Lieldienām, un ar tā starpniecību sniegt savu atklāsmi. Ar šādu "runāšanu" Svētā gara vārdā parasti nodarbojas tikai sektas aktīvie locekļi. Par sarunām ar Svēto garu pentakosti uzskata arī psihiski nenormālu cilvēku bezjēdzīgo murmināšanu, klaigāšanu un histēriju. Nenormāli klaigātāji un histēriķi pentakostiem kļūst par praviešiem un pravietēm. Šādus cilvēkus tiešām viegli pārņem stāvoklis, kas nepieciešams fanātiskām lūgšanām, ar savu ārprātu viņi ietekmē visus klātesošos.
Sektu vadītāji lieliski saprot, ka, tikai novedot ticīgos līdz saprāta zaudēšanai, līdz īslaicīgam vai pastāvīgam prāta aptumsumam, tikai diendienā uzturot viņus nervu uzbudinājuma stāvoklī, visādi traumējot viņu psihi, var panākt, lai cilvēki izslēgtos no dzīves kopējā ritma, kratītos un raudātu sektantu sapulcēs. Šim nolūkam viņi izstrādājuši īpašas metodes, veselu psihiskās novārdzināšanas sistēmu."Pirms vasarsvētku svētības," - saka pentakostu sludinātāji, "vajag nākt lielam garīgam lūzumam." Faktiski nonākšanu izmainītas apziņas stāvoklī piecdesmitnieku sektanti panāk ar īpašu rituālu, "miesas savaldīšanu," "badināšanu."
Pentakostu sekta nenodarbojas ar vienkāršu Bībeles mītu mācīšanos, bet tajā cenšas ticīgos turēt īpašā psihiskā stāvoklī, ko rada ar mistisku apstākļu, iedvesmas, pašiedvesmas, pravietojumu, atklāsmju, fiziskas un garīgas novārdzināšanas palīdzību. Cilvēkā, kas stājas sektā, sludinātāji cenšas izraisīt un pēc tam visu laiku uzturēt baiļu sajūtu, bijību "Dieva kalpu" un "praviešu" priekšā, viņa paša bezcerības apziņu. Tādi ir arī sudinātāju pienākumi.
Savu rituālu veikšanai pentakostiem nav īpašu ēku. Šo sektu locekļi slepeni pulcējas kādā dzīvoklī, parasti nelielās grupās. Tiem, kas nebauda sektantu uzticību, šādās sapulcēs ieeja ir liegta. Lūgšanas sākas ar sprediķi vai evaņģēlija lasīšanu, kā rezultātā ticīgie pakāpeniski non āk ekstāzes stāvoklī. Reliīskā ekstāe pamatojas uz dabiskiem psihiskā uzbudinājuma likumiem. Vajag tikai ieinteresēt cilvēku ar lūgšanu, un pēc tam viņš pats iesaistās kolektīvajā psihozē. Tāpēc arī sludinātāji cenšas vervēto cilvēku pirmām kārtām ievilkt sektas sapulcē.
Padomju vara uzskatīja, ka viņu darbībām piemīt politisks raksturs un rituāli esot necilvēcīgi fanātiski. Tādēļ padomju likumdošana šo sektu neatzina par reliģisku organizāciju un tās darbība bija aizliegta.
Saites.
Kristiešu sektas.
