Polockas kņaziste
Krievu kņaziste ar centru Polockā.
Vēsture. 1006. gadā notika polockiešu karagājiens uz Zemgali, kas beidzās ar katastrofu. Pleskavas hronikā par to ir piezīme “un 9000 vīru tur nogūla.” Pēc tam rakstītajos avotos vairs nav nekādu norādījumu, ka polockieši, pleskavieši vai novgorodieši būtu sirojoši tālāk par nosacītajām “čudu” teritorijām. Polockas kņazi centušies pakļaut savai ietekmei arī zemgaļus, galvenokārt tādēļ, lai varētu pārvaldīt pilnībā visu Daugavas tirdzniecības ceļu gan pa upi, gan sauszemi, bet, pēc neveiksmīga iebrukuma Zemgales teritorijā 1107.(pēc dažām ziņām 1106.)gadā, kad krievu karapulks kaujā pret zemgaļu spēkiem it kā esot, kā vēsta senkrievu hronika, zaudējis ap 9000 karavīru, no šāda nodoma turpmāk atteikušies. Šī kauja, iespējams, notikusi pie Daugmales – liela zemgaļu tirdzniecības centra Daugavas kreisajā krastā, bet tieša apstiprinājuma tam nav.
Vseslavs (1068.-1069.g.). Всеслав Брячиславич. Polockas kņazs Vseslavs, kurš valdīja Smoļenskā, iekaroja un pakļāva Kijevas kņazisti un tās satelītus, kļuva par Kijevas, Smoļenskas un Polockas lielkņazu uz diviem gadiem. Jaroslava Gudrā dēls Izjaslavs, kurš bija atradis patvērumu pēc Kijevas dumpja Suzdaļā, ieradās viesībās Kijevā, noslepkavoja kņazu Vseslavu, sagrāba varu savās rokās, pakļāva Smoļenskas, Polockas, Suzdaļas, Čerņa un Perejeslavļas kņazistes.
