Polijas mantojuma karš (1733.-1734.g.)
Karš par Polijas mantojumu starp Krieviju un Franciju no 1733. līdz 1734.gadam, kas beidzās ar krievu uzvaru un viņiem labvēlīgā karaļa iecelšanu Polijas tronī.
Kara nobriešana. 1733.gadā nomira poļu karalis Augusts II, kas vienlaicīgi bija arī Saksijas karalis. Pretendenti uz troni bija veseli divi - Staņislavs Leščinskis, ko atbalstīja Francija, un Saksijas kūrfirsts Frīdrihs Augusts, ko atbalstīja Krievija un Austrija. Saksijas kūrfirsti realizēja Krievijai draudzīgu politiku un Francijas ietekmes palielināšanās Polijā krievu ķeizarienei Annai nebūt nebija patīkama.
Kara gaita. Tas sākās 1733.gadā. Interesanti, ka te kaujas laukā pirmo reizi satikās franči un krievi.
Leščinska piekritēji ieņēma ostas pilsētu Dancigu (mūsdienu Gdaņska), kas tolaik bija visai stipri nocietināta. Tie cerēja uz franču atbalstu, ko sniegtu no jūras puses.
1734.gada februārī krievu kraspēks bloķēja Dancigu un sāka tās aplenkumu. Vēlāk armijas komandēšanu pārņēma feldmaršals grāfs Burhards Minihs (Бурхард Миних).
1734.gada maijā Dancigā ieradās franču eskadra - tas bija jau otrais franču mēģinājums palīdzēt aplenktajiem. Šoreiz franču darbības bija noteiktākas. Maija beigās franči izsēdināja desantu, kam bija jāizcīnas līdz Dancigai. Pavadonis veda to pa apvedceļiem, pa purviem, taču izgāja tieši uz krievu pozīcijām. Tagad grūti spriest - tā bija kļūda vai tas tika izdarīts apzināti, taču franču vienība tika pilnībā sakauta un pirmā krievu-franču kauja vēsturē beidzās ļoti ātri. Marša laukā cauri purviem franču kareivji bija saslapinājuši pulveri un tiem nebija ar ko šaut. Kaujas laikā gāja bojā vienības komandieris grāfs de Plelo. Uzzinājusi par grāfa traģisko nāvi, ķeizariene Anna lika savā kabinetā pakārt viņa portretu.
Danciga kapitulēja 1734.gada jūlijā. Kopā ar pilsētu kapitulēja arī franču ekspedīcijas korpuss.
Kara rezultāti. Sagūstītos franču kareivjus un virsniekus krievi izmitināja vienā no ciemiem pie Pēterpils. Krievi cerēja franču vidū atrast kādus ar noderīgām praktiskām zināšanām un pierunāt palikt Krievijā. Spriežot pēc tā, ka tā paša gada decembrī gūstekņus palaida mājās, no šī plāna nekas prātīgs nesanāca.
Frīdrihs Augusts sevi pasludināja par Polijas karali Augustu III jau karadarbības laikā un tāds arī palika, jo sāncensības cīņā uzvarēja. Tikmēr Staņislavam Leščinskim bija Polija jāpamet.
Saites.
Polija.
