Aliens

Ošo (1931.-1990.g.)

Bhāgavans Šrī Radžnīšs.
Indiešu mistiķis un garīgais skolotājs.

Ošo piekritēji dēvē viņu par vienu no "1000 dižākajiem 20. gadsimta cilvēkiem," bet kritiķi - par "bīstamāko cilvēku pēc Jēza Krista."

Tā filozofija aptver gan individuālās esamības jēgas meklējumus, gan aktuālas sociālas un politiskas problēmas. Savā mācībā viņš uzsver meditācijas, izpratnes, mīlestības, dzīves svinēšanas, radošuma un humora izjūtas nozīmi. Viņa unikālās „aktīvās meditācijas” izstrādātas, lai cilvēks spētu atbrīvoties no uzkrājušās spriedzes un stresa. Tādējādi viņš varēs labāk justies atbrīvotajā bezdomu un relaksējošās meditācijas stāvoklī.

Radniecība. Pieci brāļi un piecas māsas.

Dzīvesgājums. Dzimis 1931.gada 11.decembrī mazā ciemā Kučvadā, Indijas centrālajā daļā. Bērnību zēns pavadīja pie vecāsmātes un vecātēva no mātes puses, kuri ļāva noslēgtajam un nerunīgajam bērnam augt pašam savā vaļā, neuzspiežot viņam ne sabiedrības, ne ģimenes uzskatus.
Pretēji ģimenes vēlmei atvasi redzēt ārsta vai inženiera amatā, Ošo, pabeidzis skolu, iestājās Džaina koledžā, kur studēja filozofiju un kuru ar izcilību arī absolvēja. Pēc tam viņš devās padziļināt savas zināšanas Sagaras universitātes maģistrantūrā – atsaucoties prominenta šīs universitātes profesora īpašam uzaicinājumam.
Pabeidzis maģistra studijas, Ošo sāka pasniegt filozofiju, un viņa atšķirīgās un bieži vien izaicinošās darba metodes ātri vien izpelnījās plašu uzmanību. Viņu sāka aicināt uzstāties ar runām dažādos semināros un konferencēs, un Ošo savās nodarbībās sāka integrēt arī meditācijas prakses. Paralēli viņš sāka rīkot meditāciju nometnes, kas laika gaitā kļuva arvien vērienīgākas, savukārt 1970.gadā radīja pats savu meditācijas metodi – dinamisko meditāciju, kas atšķiras ar to, ka tās laikā ar intensīvu elpošanu tiek panākta katarse, nevis pilnīga atslābināšanās, kā tas ierasts citās meditācijas praksēs.
1971.gadā Ošo savu vārdu no Ačarja Šrī Radžnīša nomainīja uz Bhāgavanu Šrī Radžnīšu un pirmo reizi publiski paziņoja, ka 22 gadu vecumā piedzīvojis apgaismību, savukārt 1974.gada 21.martā – tieši 21 gadu pēc piedzīvotās apgaismības – viņš iegādājās divas rezidences Pūnā, ar ko arī aizsākās viņa komūnas stāsts.
Tad, kad Pūnas komūna bija izaugusi visai liela, viņš pārcēlās uz ASV un dibināja jaunu sekotāju nometni 80.gadu sākumā nomaļā Oregonas pavalsts Antelopes pilsētiņā ASV. Mazo pilsētiņu tika noskatījusi Ošo sekretāre Ma Ananda Šīla, tobrīd tajā mita tikai 40 iedzīvotāju. Jaunā kopienas dzīve aizsākās kā miera un brīvas mīlestības oāze, kur ļaudis nodevās priekpilnām meditācijām un ekoloģiski saimniekoja, tomēr tā laika gaitā izvērsās par neglītu cīniņu pēc varas, vietējo iedzīvotāju inficēšanu ar salmonelozi un pat slepkavības mēģinājumu. Ma Ananda Šīla par Ošo privātā ārsta slepkavības mēģinājumu un Oregonas pavalsts iedzīvotāju inficēšanu ar salmonelozi 29 mēnešus pavadīja cietumā.
Ošo komūnas veidojums ASV ātri vien kļuva par atsevišķu pilsētu ar lidostu, veikaliem, restorāniem un skolu. Sektanti mēģināja ieņemt arī vietējo pašvaldību, saaicinot pie sevis tūkstošiem bezpajumtnieku, kuri par tiem varētu atdot savas balsis. Tiesa, kad pēcāk šis plāns izgāzās, jo Oregonas pavalsts bezpajumtniekiem un izbijušajiem cietumniekiem aizliedza reģistrēties kā pastāvīgiem iedzīvotājiem, Ošo piekritējiem nācās nemierīgos komūnas jaunpienācējus slepus sazāļot, lai neizceltos dumpis.
Ošo nemitīgi cieta saistībā ar veselības problēmām. Viņam bijušas hroniskas neiroloģiskas un imūnsistēmas slimības, alerģijas, kā arī hroniskā noguruma sindroms ar gripai līdzīgiem simptomiem. Viņš arī neesot varējis ilgstoši nostāvēt kājās galvas reiboņa dēļ. Ošo lietojis recepšu medikamentus sāpju atvieglošanai, kā arī regulāri inhalējis slāpekļa oksīdu, lai paaugstinātu savu radošumu.
1981.gadā Ošo nāca klajā ar paziņojumu, ka ir "iegājis sava darba pēdējā posmā" un turpmāk publiski regulāri vairs neuzstāsies. Tas gan sakrita ar laiku, kad sāka arī pasliktināties viņa veselība. Pastiprinājās alerģijas, klāt nāca muguras sāpes un starpskriemeļu diska izslīdēšana. Tas viss lika pieņemt lēmumu pārcelties uz ASV, kur viņam būtu pieejama atbilstoša medicīniskā aprūpe. Tā paša gada 29.augustā Ošo tika nogādāts savā jaunajā rezidencē Oregonas štatā, kas iepriekš tika īpaši sagatavota saimnieka pienācīgai uzņemšanai.
Turpmākajos gados Ošo valdonīgās sekretāres Ma Anandas Šīlas vadībā Radžnīšpurama izauga par pašpietiekamu pilsētu. Tiesa, tas galīgi negāja pie sirds vietējiem iedzīvotājiem. Lai arī radžnīši uzsāka vietējo ceļu labiekārtošanu, atjaunoja kanālus un apstādīja tuksnešainās kalnu nogāzes, komūnai ne tikai regulāri tika liegtas būvniecības atļaujas un izteikti draudi, bet tika uzspridzināta viņu viesnīca Portlendā. Pret Ošo un viņa sekotājiem tika rīkotas demonstrācijas, bet vietējie rančo īpašnieki izlika ceļazīmes uz Radžnīšpuramu kā norādes uz šaušanas mācību vietu.
Komūnai pārmeta ne tikai aizdomīgu prakšu piekopšanu un izlaidīgu dzīvesveidu, bet arī nelikumīgu imigrāciju. Ošo uzturēšanās atļaujai pieteicās kā reliģiskais skolotājs, taču, tā kā viņš publiski vairs neuzstājās un klusēja, par tādu nevarēja tikt uzskatīts. Viņš saņēma atteikumu, kas pēcāk apelācijas tiesā gan tika atcelts. 1984.gadā komūna jau bija iesaistīta vairākos desmitos tiesas prāvu. Pēcāk arī nākuši klajā dokumenti, kas apstiprina prezidenta Ronalda Reigana administrācijas iesaisti apzinātos centienos "izklīdināt kopienu un izraidīt Ošo no valsts."
Spriedzei augot augumā, ko papildināja 1983.gada AIDS epidēmija reģionā, 1984.gadā Ošo pieņēma lēmumu pārtraukt savu klusēšanu, pret ko gan krasi iebilda viņa sekretāre Ma Ananda Šīla, aizbildinoties ar guru slikto veselības stāvokli. Nesaskaņas abu starpā pastiprinājās, jo Šīla sāka zaudēt varu gan pār Ošo, gan komūnu, tāpēc 1985.gada septembrī viņa kopā ar vēl dažiem atbalstītājiem pameta Radžnīšpuramu un devās uz Vāciju. Pēc tam gan atklājās vesela virkne viņas "nedarbu" – mēģinājums noindēt Ošo ārstu un viņa palīdzi, degbumbu raidīšana apgabala plānošanas biroja virzienā, kā arī telefonsarunu noklausīšanās un ierakstīšana komūnas birojos. Ošo liedzās, ka būtu par to zinājis. Tas viss savukārt izraisīja apjukumu kopienas iemītniekos un radīja haosu.
Šīlas noziegumu dēļ tika uzsākta izmeklēšana, kuras ietvaros tika meklēti iegansti Ošo un viņa komūnas deportācijai. Lai arī Ošo bija solījis sadarboties ar likumsargājošām iestādēm, baidoties no bruņotas sadursmes ar Nacionālo gvardi, kura grasījās ieņemt Radžnīšpuramu, viņš tomēr pameta komūnu un lidmašīnā devās uz otru valsts galu – Šarloti Ziemeļkarolīnā. Tur viņu sagaidīja bruņoti muitas aģenti un ASV jūras kājnieki. Ošo tika arestēts.
Pēc nogādāšanas atpakaļ Oregonas pavalstī sākās tiesas sēžu virkne. Kopumā pret viņu tika izvirzītas 34 apsūdzības, tostarp par laulību organizēšanu starp mācekļiem un imigrācijas likumu pārkāpumiem. Tā kā Ošo piekrita sadarboties, viņu atbrīvoja pret drošības naudu un pēcāk deportēja. 1985.gada 14.novembrī uzreiz pēc tiesas prāvas viņš devās uz Deli. Pēc deportācijas iebraukšanu viņam liedza vēl 21 valsts.
Visu šo notikumu rezultātā strauji pasliktinājās Ošo veselības stāvoklis, un pēc divu gadu pārbaudēm un ārstēšanās viņa ārstiem radās aizdomas, ka aresta laikā viņš apzināti ticis indēts ar talliju. "Kopš 12 dienas pavadīju Amerikas cietumos, man vairs nenāk miegs. Organismā sāka notikt agrāk nemanīti procesi: apetītes zudums, ēdiens šķiet pilnīgi bezgaršīgs, savāda sajūta vēderā, nelabums, vēlme vemt... man negribas dzert, turklāt māc spēcīga sajūta, it kā es būtu palicis bez pamata zem kājām. Šķiet, ka ietekmēta arī nervu sistēma. Šad un tad esmu jutis ļoti spēcīgu tirpoņu visā ķermenī, īpaši abās rokās, kā arī esmu pieredzējis acu plakstiņu raustīšanos," - viņš pauž savā autobiogrāfijā.
Tiesa, ar Rietumu medicīnas palīdzību indiešu guru tomēr tika uzstutēts atpakaļ uz kājām, un viņš atgriezās publiskajā telpā, dodoties "pasaules turnejā," kurā uzstājās ar runām un meditāciju nodarbībām. 1987.gadā viņš atgriezās savā sākotnējā ašramā Pūnā, kur palika līdz pat nāves dienai 1990.gada 19.janvārī.

Ošo mācības filozofiskais saturs. Ošo mācības un komūnas pamatā bija ideja par jaunu cilvēku – homo novus, kas būs pilnīgi atšķirīgs no "vecā cilvēka", kurš ir balstīts dalījumā starp materiālismu un garīgumu, morāli un amorāli. Jaunais cilvēks būs universāls, nepiederošs nevienai tautībai vai reliģijai.

Kritika. Pašpasludinātā guru personība un dzīvesveids bija ļoti pretrunīgs. Bijis apsēsts ar spīdīgiem tērpiem, dārgiem rokaspulksteņiem un rolsroisiem, kuru viņam bijis viņam veseli 93.
Rolsroisomānija ir īpaši labi raksturojošs šī afērista aspekts. Par to, kāpēc kādam nepieciešami 93 rolsroisi, Ošo mēģina sniegt atbildi grāmatā "Reliģiski nepareiza mistiķa autobiogrāfija," kurā apkopoti teksti no viņa uzrunām un intervijām medijos: "Cilvēki ir skumji, skaudīgi un domā, ka rolsroisi neiet kopā ar garīgumu. Es šeit nesaskatu nekādas pretrunas. Sēdēdams rolsroisā, esmu bijis tikpat meditatīvs... Patiesībā, sēžot vēršu vilktos ratos, ir ļoti grūti būt meditatīvam. Rolsroiss ir vislabākais garīgai izaugsmei."

Grāmatas. To esot ap 400, kas tulkotas un izdotas daudzās pasaules valodās. Nevienu no savām grāmatām viņš nav uzrakstījis pats, bet gan līdzīgi senajiem praviešiem, diktējis saviem sekotājiem, kas viņa vārdus pierakstījuši.

Aplūkojamie objekti. 
Ašrams Pūnā. Te var meditēt.

Nospiedums kultūrā. Viņa sekotāji izveidojuši neskaitāmus Ošo meditācijas centrus visā pasaulē. Slavenākais no tiem ir Punā (Indija). Ošo sludinātā mācība kļuvusi par svarīgu mūsdienu ezotēriskās kustības New Age sastāvdaļu. Pūnas ašrama filiāles izveidotas daudzviet pasaulē, tiek rīkoti Ošomācības kursi un meditācijas.

Citāti.
Uz medijos ne reizi vien izskanējušo jautājumu, vai viņa sekotāji ir kultam piederīgi, Ošo atbild: "Tā vienkārši ir kustība. Ne kults, ne sekta, ne reliģija, bet kustība, kas aicina uz meditāciju; centieni radīt iekšējo zinātni. Tā ir zinātne par apziņu jeb apzināšanos. Gluži tāpat kā pastāv zinātne par objektīvo pasauli, šī kustība gatavo zinātni par subjektīvo pasauli. (..) Sanjasu kustība nav organizācija, tāpēc es to dēvēju par "kustību". Tā ir individuāla. Cilvēki pievienojas. Sākumā biju viens, un tad cilvēki sāka nākt un man pievienoties, un pamazām karavāna kļuva lielāka un lielāka. Taču tā nav organizācija, es neesmu nevienam vadītājs. Nevienam nav man jāseko."

"Rietumi cieš no pārmērīgas zinātnes. Austrumi ir cietuši no pārmērīgas reliģijas. Tagad mums ir vajadzīga jauna cilvēce, kurā reliģija un zinātne kļūtu par viena cilvēka diviem aspektiem. Tilts būs māksla. Tāpēc es saku, ka jaunais cilvēks būs mistiķis, dzejnieks un zinātnieks," Ošo skaidro savā autobiogrāfijā.

Uzrunā saviem sekotājiem pēc Šīlas aizbraukšanas."Mēs mēģinām dzīvot citādu dzīvi nekā ārējā pasaule. Tāpēc ir tikai divi ceļi: vai nu Šīlas ceļš, vai manējais. Biju izvēlējies Šīlu par savu sekretāri, lai jūs mazliet sajustu, ko nozīmē fašisms. (..) Ja vēlaties, lai Šīla atgriežas, varu piezvanīt viņas bandai un nodot komūnu viņai. Ja negribat, lai kāds izturas pret jums kā diktators, tad uzņemieties atbildību."

Par sevi un savu mācību: "Es nekad neesmu bijis garīgs vai reliģiozs tādā nozīmē, kā jūs saprotat šo vārdu. Es nekad neesmu gājis uz tempļiem vai baznīcām, neesmu lasījis Svētos rakstus vai nodarbojies ar kādām patiesības meklēšanas praksēm, neesmu pielūdzis Dievu vai skaitījis Dievam lūgšanas. Tas nekādā ziņā nav bijis mans ceļš. Līdz ar to pavisam droši varu teikt, ka es nenodarbojos ne ar ko garīgu. Bet manā skatījumā garīgumam ir pilnīgi cita nozīme. Tam vajadzīga godīga individualitāte. Tas nepieļauj nekādu atkarību. Tas rada brīvību pats sev, lai ko tas maksātu. Tas nekad nav pūlī, bet gan vienatnē, jo pūlis nekad nav atradis nekādu patiesību. Patiesība ir atrasta vienīgi cilvēku vienatnībā."

Avoti.
"Wild Wild Country." Brāļu Makleina un Čepmena okumentālais seriāls. 

Citāti par Ošo.
Bijušais Ošo sekotājs Kristofers Kalders "Ačarja, Bhāgavans Šrī, Ošo... visi Radžnīša pieņemtie vārdi nespēja noslēpt faktu, ka viņš tomēr bija cilvēks. Viņam bija ambīcijas un vēlmes, seksuālās un materiālās, gluži kā ikvienam. Visiem apgaismotiem cilvēkiem ir vēlmes. Visiem apgaismotiem cilvēkiem bijusi publiskā dzīve, par kuru mēs zinām, un visiem bijusi privātā dzīve, kas palikusi noslēpumā. Lielākais vairums apgaismoto cilvēku dara pasaulei labu, bet Radžnīšs, cik man zināms, kļuva par noziedznieku gan no likuma, gan ētiskā aspekta." 

Kalders vēl: "Radžnīšs bija fiziski slims cilvēks, kurš saslima arī garīgi. Viņa īsie eksperimenti ar LSD visu padarīja tikai sliktāku. Radžnīša atkarība bija viņa paša radīta problēma, ne valdības konspirācija. Viņš nomira 1990.gadā. Oficiāli par nāves iemeslu tika pasludināta sirds mazspēja. Ir iespējams, ka Radžnīša fiziskais vājums radās ieslodzījuma laikā Amerikas cietumos viņa Valiuma atkarības abstinences un hroniskā noguruma sindroma kombinācijas rezultātā."

Saites.
Mistiķi, burvji un ezotēriķi.