Okapi
Okapi - nelokāms afrikāņu vārds.
Dēvēti arī par "meža žirafēm.
Liels, ragains pārnadžu zīdītājs no žirafu dzimtas, līdz ar žirafi ir vienīgās žirafu dzimtes sugas, kas izdzīvojusas līdz mūsdienām.
Okapu dabiskais areāls ir Centrālāfrikas tropu meži.
Apraksts. Okapu strīpainais krāsojums palīdzot zvēra mazulim sekot pieaugušajiem dzīvniekiem tumsā, īpaši tāpēc, ka okapi lielākoties apdzīvojot mežus.
Vēsture. Šos zvērus labi pazina Ēģiptē, lai gan tas nebija Ēģiptes dzīvnieks, kā arī pigmeji, kas dzīvoja Centrālāfrikas mežos. Eiropieši gan nevēlējās ticēt pigmeju stāstiem. Viņi domāja, ka okapi ir tikai mītisks radījums un nodēvēja to pat par „Āfrikas vienradzi.”
1890.gadā Henrijs Stenlijs devās ekspedīcijā pa Kongo džunģliem un ieinteresējās par okapi, pats par to nemaz nezinādams, jo nodēvēja tos par „atti.” Pigmeji ar šo vārdu apzīmēja pieradinātu zirgu, kas nav vietējais dzīvnieks, kā arī tā sauca lielu dzīvnieku, ko tie mēdza ķert un izmantot uzturā.
Ugandas gubernators sers Henrijs Džonstons palasījās Stenlija grāmatas un kļuva apsēsts ar šiem dzīvniekiem. Viņam izdevās atrast šī dzīvnieka pēdas, kā arī ādas gabaliņus, kas pēc pigmeju uzskatiem piederēja tolaik mistiskajam okapi zvēram. Džonstons nosūtīja ādu uz Londonu. Zinātnieki ko tādu redzēja pirmo reizi – arī viņus aizrāva šis neparastais zvērs. Radās jautājums, vai šie dzīvnieki ir kāda zebru suga vai varbūt okapi ir pēctecis kādam aizvēsturiskam dzīvniekam.
Beidzot 1901.gadā Džonstons atrada veselu okapi ādu un galvaskausu. Arī šie atradumi tika nogādāti Londonā un zinātnieki bija ļoti pārsteigti – dzīvnieks bija ļoti līdzīgs dažām fosilām žirafju sugām, ko atrada 1938.gadā Grieķijā. Beidzot mistērija ap okapi tika atklāta un noskaidrots, ka Āfrikas vienradzis eksistē, taču tie nav ne zirgi, ne zebras, bet gan pēdējais un vienīgais žirafju radinieks.
Savvaļā okapi populāciju vērtē ap 50 000.
Pēdējā laikā to skaits palielinās nebrīvē.
Saites.
Žirafu dzimte.
