Oleajas salas rakstība
Oleajas sala atrodas Karolīnu salu Japas apriņķī. Šejienes iezemieši saglabājuši rakstu valodu. Savu rakstību viņi bija aizmirsuši ilgi jau pirms XIX gs. sākuma, kad tur ieradās pirmie eiropieši. Lai arī simbolu nozīmi neviens vairs neizprata, taču tie tika godāti kā „vakardienas dievu” mantojums.
Salu 1914.gadā apmeklēja skotu atlantologs Luīss Spenss. Pēc 18 gadiem publicētajā grāmatā par Lemūriju viņš rakstīja, ka „tikai daži cilvēki salā tagad zina šo valodu, un vēl burtiski tikai daži – kaimiņu Faraulepas salā, kas atrodas 100 jūdžu attālumā. Taču nekad plaši to nav izmantojuši. Tas pilnīgi noteikti nav mūsdienīgas izcelsmes, bet gan daudzu laikmetu produkts.”
Oleajas salas simboliem nav analogu. Divi no tiem apzīmē Sauli – izrunā kā rah-a un re. Simbols moh-o – nozīmē „dzimtene.”
1908.gadā Talēniusa ekspedīcijas dalībnieki ieradās Faraulepas salā (arī Karolīnu arhipelāgā) un izbrīnīti konstatēja, ka visādi citādi nesarežģītie iezemieši ir saglabājuši ne tikai rakstību, bet arī rēķināšanas sistēmu. Un nevis šādu tādu, bet gan operējuši ar skaitļiem diapazonā no 100 000 – 60 000 000. Paši salinieki šo sistēmu sadzīvē nelietoja, jo tiem pilnīgi pietika ar roku un kāju pirkstiem. Lielo skaitīšanas sistēmu viņi uztvēra kā ko līdzīgu bērnu spēlei vai tādam kā jokam no tālas pagātnes. Tolaik sistēmu pārzināja vēl daži sirmgalvji, bet līdz ar viņu nāvi šīs zināšanas zuda.
Pēc tam, kad ekspedīcija darīja zināmu pasaulei par šo unikālo skaitīšanas sistēmu, to ieprotokolēja ASV aizbilstamo teritoriju Izglītošanas departaments un tā palika guļam arhīvā apklājoties ar putekļiem.
Pētnieki uzskata, ka šī sistēma ir mantojums no kādas senas kultūras.
