Otrā Makabeju grāmata
Statuss. Romas katoļiem kanons, bet protestantiem – apokrifs. Neatzīst arī jūdi, jo tā sākotnēji bijusi sarakstīta grieķiski. Katoļi to pasludināja par kanonu Trentas koncilā 1546.gadā.
Autors. Žīds farizejs.
Valoda. Sākotnēji sarakstīta grieķiski.
Rašanās laiks. I gs.pmē. Pēc Henkoka sarakstīta no 100.g.pmē. līdz mē. 70.gadam. Jeruzālemes Bībelē teikts, ka visdrīzā grāmata sarakstīta ap 63.g.pmē.
Saturs. Nav I Makabeju grāmatas turpinājums, bet gan līdzīgs ziņojumam, kas veltīts vienīgi Jūdas Makabeja uzvarām.
II Makabeju grāmata un Derības šķirsts. Pēc vienas no versijām (Otrā Makabeju, 2.nod.), pravietis Jeremija Nebo kalnā noslēpis Derības šķirstu ar/vai tā saturu. Tas viņam esot izdevies ar eņģeļu palīdzību. 3 argumenti pret šo versiju:
1. Otrā Makabeju grāmata sarakstīta 600 gadu pēc aprakstītā notikuma, un to būtiski iespaidoja tā laika politiskie uzskati. Tos atklāj piebilde, ka Šķirstu atradīs tikai tad, kad visa žīdu tauta apvienosies vienotā etnosā.
2. Tai laikā Nebo kalna teritorija atradās naidīgo moābiešu valdījumā, tādēļ diezgan mazticams, ka Jeremija tā riskētu, tajā noslēpdams Šķirstu. Taču šis arguments varēja kalpot arī kā apstiprinājums šai teorijai – babiloņi nemeklētu Šķirstu žīdu ienaidnieku teritorijā.
3. Jeremija pastāvīgi bija naidā ar Tempļa priesteriem, tādēļ viņam pavisam grūti būtu iznest Šķirstu no tempļa. Tomēr pastāv iespēja, ka pastāvot babiloņu uzbrukuma draudiem, žīdu pravieša un priesteru pretišķības tiktu piemirstas.
Saites.
Apokrifi.
