Osama bin Lādens (1957.-2011.g.)
Radikālo islāmistu vadonis, Al Kaidas dibinātājs.
Radniecība. Tēvs – Muhameds Bin Lādens (Mohammed bin Laden), kuram kopumā bija 54 bērni un Osama bija 17. no tiem. Tēvs bija akmeņkalis no Jemenas, kas kļuva par galveno celtniecības uzņēmēju Saūda Arābijas karaļnamam, rezultātā kļuva visai turīgs - bija multimiljonārs. 1968.gadā gāja bojā helikoptera katastrofā.
Domājams, Osamam bin Lādenam bija 6 sievas un vairāk kā 20 bērnu:
1. Najva Ganema. Apprecēja 1974.gadā, bet 2001.gadā viņa ģimeni pameta. Domājams, viņiem ir kopā 11 bērnu;
2. Khadjia Šarīfa. Apprecēja 1983.gadā, piedzima 3 bērni. Izšķīrās 20.gs. 90.gados;
3. Khairija Sabāra. Viņu ģimenē ieveda Najva, apprecēja 1985.gadā. Pēc Osamas nāves, 2012.gadā izsūtīta no Pakistānas kopā ar divām citām sievām;
4. Šareja Sihama Sabāra. Apprecēja 1987.gadā, viņiem ir 4 bērni - Mirjama (izsūtīta), Sumaija (izsūtīta), Kadija (mirusi, tai 4 bērni, Osamas mazmazbērni - Abdullahs, Aiša, Osama, Sihama). Pēc Osamas nāves, 2012.gadā izsūtīta no Pakistānas kopā ar divām citām sievām;
5. Nezināma. Laulība anulēta 48 stundu laikā;
6. Amala Fātiha el Sada. (Amal Al-Sada) Jemeniete, to apprecēja 2000.gadā. Amerikāņu burlaku uzbrukuma laikā bija istabā ar Osamu un tika sašauta kājā. 5 bērni - Sāfija, Āšia, Ibrahīms, Zainaba un Huseins. Pēc Osamas nāves, 2012.gadā izsūtīta no Pakistānas kopā ar divām citām sievām.
Dēls – Omārs bin Lādens. 2007.gadā apprecēja Lielbritānijas pilsoni. Dzīvo Saūda Arābijā. Iebraukšana Lielbritānijā liegta.
Vēl viens dēls - Hamza bin Lādens. Pēc tēva bojāejas 2011.gadā iesaistījies islāmistu cīnītāju rindās. Amerikāņi to izsludinājuši kā teroristu.
Dzīvesgājums. Dzimis 1957.gada 10.martā Džidā (Saūda Arābija).
1968.-1976.gados Osama mācījās skolā Al Thagher Model School, tad karaļa Abdelazīza vārdā nosauktajā Džidas universitātē.
Jaunība. Jaunais Osama mantoja ap 300 miljonu ASV dolāru (tā tiek uzskatīts). Viņš iesaistījās daudzos uzņēmumos sākot ar dimantu rakšanu Dienvidāfrikā līdz pat austeru audzēšanai Kenijā.
Cīņas sākums. Musulmaņi bija gatavi pārciest Irākas sakāvi un pazemojumu karā, Rietumu kompāniju alkatīgo naftas izsūknēšanu, taču pamatīgi ņēma ļaunā saudarābu karaļnama amerikāņu ieaicināšanu – tiem musulmaņu Svētajā zemē tika piešķirtas aviācijas bāzes un izvietoti amerikāņu kareivji. Tā kā amerikāņi bija arī pārliecināti žīdu sabiedrotie, tad visi šie notikumi tika uztverti kā dubulta nodevība pret islāmu.
Kapitāls līdzēja Osamam ieņemt līdera lomu islāma kaujinieku vidū. Nozīmīgu ietekmi uz viņu izrādīja vahabīts un džihāda ideologs Afganistānā – palestīnietis Abdalla Azams. 1982.gadā Osama devās uz Pešavaru (Pakistāna) un kļuva par Azama labo roku. Kopā ar Azamu viņš nodibināja organizāciju "Maktab al Hadamat," lai varētu nosūtīt medžahedus džihādam pret krievpadomju iebrucējiem uz Afganistānu, nokārtoja viņu finansēšanu no Saūda Arābijas, bet personiskos līdzekļus ieguldīja treniņnometņu iekārtošanā arābu algotņiem.
Ierašanās Afganistānā. Pēc tam arī pats Osama devās džihādā uz Afganistānu.
1988.gadā Osama Bin Lādens nodibināja Al Qaeda („bāze,” „pamats” - arābu val.), kas bija militārs transnacionāls islāmistu tīkls. Par tās ideoloģiju tika pasludināta no Rietumvalstu ietekmes pilnībā brīvas musulmaņu valstis un islāma kalifāta izveidošana no tām un mērķi - palīdzēt musulmaņu džihādam visā pasaulē.
Saūda Arābijā. Kad 1989.gadā padomju invāzija Afganistānā beidzās, Osama ar domubiedriem ņēmās meklēt jaunas iespējas islāma izplatīšanā.
Osama atgriezās Saūda Arābijā, turpinot finansiāli atbalstīt modžahedus. 1990.gadā viņš piedāvāja savu palīdzību karalim Fahdam pret Sadamu Huseinu, taču saņēma atteikumu. Iespējams, tādēļ tāds naids pret saudarābu karaļnamu. Osamas darbība pamudināja saudarābu varas iestādes 1991.gadā izsūtīt viņu no valsts.
Darbība Sudānā. Pēc izraidīšanas no Saūda Arābijas, Osama pārvācās uz Sudānu, kur satuvinājās ar diktatoru-fundamentālistu Al Turabi. No šī brīža Osama sāka finansēt islāma kaujiniekus (tas jau bija noticis ātrāk!?).
Viss tas noveda pie bezprecedenta islāmisko kaujinieku aktivitātes. Līdz pat karam Persijas līcī dažādu kaujinieku aktivitātes aprobežojās ar lidmašīnu sagrābšanu, bet pēc 1992.gada kaujinieki sāka uzbrukt arī objektiem, kas atradās ārpus islāma pasaules robežām.
1993.gada 4. un 5.oktobrī gāja bojā 18 amerikāņu jūras kājnieki no kaujinieku rokas ANO spēku sastāvā. ASV prezidents Bils Klintons pavēlēja izvest amerikāņu karaspēku. Atbildība par šo tika uzlikta Osamam bin Lādenam.
Visi šie uzbrukumi tika piedēvēti Osamas bin Lādena vadītajai „Bāzei.” Binladena un viņa vadītās organizācijas nozīme musulmaņu acīs bija visai dažāda – no „svētā” statusa kā kara pret neticīgajiem vadītājs, līdz pat slepkavam un varmākam. Svētā kara lomā viņš turpināja jau izsenu musulmaņu gazi tradīciju, iedibinātu vēl pravieša Muhameda laikos.
1995.gada jūnija Adisabebā (Etiopija) pret Ēģiptes prezidentu Mubaraku tika vērsts atentāts. Sākumā tajā vainoja grupējumu Hama islamija, bet vēlāk vainu uzvēla Osamam bin Lādenam.
1996.gadā Klintons parakstīja „Pretteroristisko aktu,” saskaņā ar kuru drīkstēja iesaldēt par „terorismu” aizdomas turēto personu un organizāciju naudas kontus. Šo aktu tūdaļ pat piemēroja pret Osamu bin Lādenu.
1996.gada maijā Sudāna bija spiesta izsūtīt bin Lādenu ar pavadoņiem uz Etiopiju, tā izpildot ASV uzstājīgās prasības un ANO sankciju draudus. Bez tam viņam tika atņemta arī Saūda Arābijas pavalstniecība.
Atkal Afganistānā. Pēc mēneša Osama devās no Etiopijas hidžrā uz Afganistānu, kur atkal apmetās - nu jau kā talibu „viesis.”
1998.gada rudenī viņš tika pasludināts pr "teroristu Nr.1" un par "galveno ASV ienaidnieku."
Osamas atbalstītie terora akti bija:
- ASV vēstniecību spridzināšana Kenijā un Tanzānijā 1998.gadā;
- PTC ēkas pamatu spridzināšana Ņujorkā;
- tūristu masu slepkavība Bali salā (Indonēzijā) 2002.gada oktobrī;
- Dvīņu torņu un Pentagona taranēšana 2011.gada 11.septembrī.
Afganistānā viņš atbalstīja talibus un radīja savu organizāciju – „Bāze” (Al Queda – iespējams, ka nosaukums cēlies no savulaik CIP izveidotās „datu bāzes”). Ir zināms, ka Binlādens izmantoja datorus to džihādistu uzskaitei, kas gājuši caur viņa nometnēm. Pēc dažādām aplēsēm uzskata, ka alkaidiešu varētu būt no 30-100 tūkstošiem, un viņu šūniņas ir 50 pasaules valstīs. Kādā veidā šī organizācija saglabāja un saglabā struktūru stingras novērošanas apstākļos, ir mīkla. Droši vien tā ir kurjeru sistēma (ziņas tiek nodotas ar speciālu uzticības personu palīdzību, kas neko nepieraksta, bet tikai iegaumē). Droši vien, ka liela nozīme visā tajā bija arī Osamas autoritātei.
26.augustā viņš pasludināja džihādu pret „amerikāņu svēto vietu apgānītājiem” – amerikāņu bāzēm Saūda Arābijā. Ilgi gaidīt nenācās – jūnijā islāmistu kaujinieki nogalināja 19 amerikāņu kareivjus ASV GKS bāzē Hobarā.
1998.gada februārī Binlādens paziņoja par „Starptautiskās islāma frontes” nodibināšanu, kas cīnīsies pret „žīdiem un krustnešiem,” aicināja nogalināt amerikāņus un viņu sabiedrotos visā pasaulē.
Ilgi akal nebija jāgaida. 7.augustā sprāgstvielām piekrautas smagās automašīnas iznīcināja ASV vēstniecības Nairobi (Kenija) un Daresalamā (Tanzānija). Abos šais incidentos gāja bojā 224 cilvēki (13 amerikāņi to starpā) un 4585 guva ievainojumus.
Amerikāņu izlūkdienesti ziņoja, ka pēdas ved Osamas virzienā un 26.augustā ASV prezidents Klintons deva pavēli dot raķešu triecienus Al Kaidas treniņnometnēm Afganistānā. Tika iznīcināta arī medicīnas aparatūras fabrika Hartūmā (Sudāna), kura, iespējams nepamatoti, tika uzskatīta pat Al Kaidas fabriku.
2000.gada oktobrī amerikāņu karakuģis Coul pietauvojas degvielas uzpildei Adenas ostā (Jemena). To taranēja „laiva-pašnāvniece,” kas bija piekrauta ar spragstvielām. Gāja bojā 17 cilvēki. Šai akcijā arī vainoja Osamu.
2001.gada 5.februārī Ņujorkā sākās tiesa pret četriem arābiem, kurus apsūdzēja ASV vēstniecību spridzināšanā Nairobi un Daresalamā 1998.gadā.
2001.gada 11.septembrī musulmaņu kaujinieki uzbruka Ņujorkai, taranējot nozīmīgus objektus ar 4 nolaupītām pasažieru lidmašīnām. 15.septembrī toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs atbildību pilnībā uzvēla uz Osamu Bin Lādenu un viņa kaujinieku grupējumu Al Qaeda. Tad viņš pasludināja „krusta karu” (visai neveiksmīgs apzīmējums!), vēlāk „karu pret terorismu.”
Amerikāņu iebrukums Afganistānā. Valdošais talibu režīms Afganistāna atteica Osamas izdošana un ASV sāka iebrukumu Afganistānā, kas nav beidzies vēl šodien.
7.oktobrī koalīcija jau sāka bumbot Afganistānu. 9.oktobrī talibu līderis mulla Omārs, kas atradās Kandagārā un tika godāts kā „Afganistānas Islāma emirāta pareizticīgo komandieris,” atteicās izdot Osamu Binlādenu, tā vietā piesaukdams džihādu pret ASV un tās sabiedrotajiem.
Sākot ar 12.oktobri uz dažādām adresēm, to skaitā valdības iestādēm, pienāca aploksnes ar Sibīrijas mēra sporām – nomira 5 cilvēki un sākās vispārēja panika. Tika vainots Osama Binlādens vai Sadams Huseins, taču pierādījumu par to nebija.
9.novembrī Al Jazeera telekanāls pirmo reizi translēja pirmo Osamas video uzrunu, kas apstiprināja viņa saistību ar uzbrukumiem Ņujorkā.
Pēc 2001.gada triecieniem Ņujorkai laida pasaulē audio un video uzrunu sēriju, kas tika atskaņoti Kataras TV kanālā Al Jazeera, un turēja sasprindzinājumā visu pasauli. 2002.gadā šīs translācijas beidzās. Izplatījās baumas, ka Osama ir nogalināts – iespējams, amerikāņu veiktajā Toraboras alu bombardēšanā.
Tomēr 2002.gada pēdējais ceturksnis raksturojas ar diversiju pieaugumu no to grupējumu puses, kas bija saistīti ar „Alkaidu,” tadējādi varēja secināt, ka Osama Binladens joprojām ir dzīvs un aktīvs.
2002.gada 6.oktobrī pie Jemenas krastiem nāvinieku komanda taranēja franču tankeri Limburg. Tikai divas dienas vēlāk – 8.oktobrī, pie Kuveitas musulmaņu kaujiniekiem izdevās nogremdēt amerikāņu karakuģi.
2002.gada 12.oktobrī tika spridzināts populārā naktsklubu rajonā Bali (Indonēzijā). Bojā gāja 202 cilvēki.
2002.gada 28.novembrī notika nāvinieku sarīkots sprādziens žīdiem piederošā viesnīcā Mombasas (Mozambika) piepilsētā. Bojā gāja 15 cilvēku, domājams kaujinieki bija saistīti ar „Alkaidu.” Tai pat dienā Mombasas lidostā kaujinieki izšāva divas raķetes pa paceļošos Izraēlas lidmašīnu, taču netrāpīja vis.
2004.gada 11.martā tika spridzināti vilcieni Madridē. 10 bumbas tika detonētas ļaužu pārpilnos vilcienos. Tika nogalināts 191 (202?) cilvēks.
2005.gada 7.jūlijā notika uzbrukumi Londonas transporta sistēmai. Notika sprādzieni trijos metro vilcienos un autobusā, kopumā nogalinot 56 (52?) cilvēkus.
2007.gada 12.decembrī sprādzieni Alžīrā (Alžīrija). Divās automašīnās ievietotas bumbas uzsprāga biroju rajonā, nogalinot 77 cilvēkus.
Al Qaedai piedēvē arī asiņaino darbību Irākā, taču tās ietekme varētu būt pārspīlēta, un asiņainā vardarbība bija tikai seno vēsturisko sunnītu un šiītu nesaskaņu uzliesmojums.
2010.gada 29.oktobrī divās dažādās kravas lidmašīnās, kam bija jādodas no Jemenas uz ASV, atrada spridzekļus.
2011.gada 1.maija vakarā uzrunā Baraks Obama ASV TV paziņoja, ka Osama Bin Lādens ir nogalināts.
Osamas nāve. Kā izrādījās, Osama Pakistānā ieradies 2002.gada pavasarī vai vasarā, un 10 gadu netraucēts dzīvoja Pakistānā, visdrīzāk, ar pakistāņu drošībnieku ziņu. Pirmos gados kopā ar savu kuplo ģimeni regulāri mainījis apmešanās vietas, bet 2005.gadā apmeties savrupmājā Abotabādā (51 km no Islamabādas). Tur viņš mita 6 gadus līdz amerikāņu atnākšanai. Binlādens valkājis kovboju cepuri, lai viņu nesazīmētu no augšas.
Pakistānas valdības komisijas ziņojumā aprakstīts gadījums, ka 2002. vai 2003.gadā Svātas ielejā policisti apturējuši Binlādena automašīnu par ātruma pārsniegšanu, bet nav viņu pazinuši.
Meklēdama Osamu, CIP sarīkoja viltus vakcinēšanas kampaņu Pakistānas ziemeļu pilsētā Abotabādā. Tās īstais mērķis bija iegūt Osamas radinieku DNS paraugus. Tas bija viens no priekšdarbiem 2.maija Osamas nogalināšanas operācijai. CIP bija radušās aizdomas, ka Osama bin Lādens slēpjas Abotabādā, tādēļ nolīga vietējo ārstu Šakilu Afridi, kam arī vajadzēja organizēt bezmaksas vakcināciju. Tā arī nav tapis zināms atklātībā, vai šos DNS paraugus izdevās iegūt, taču ārstu pēc 2.maija operācijas aizturēja Pakistānas drošībnieki.
2011.gadā ap 1 naktī uz 2.maiju (pēc Pakistānas laika) no Afganistānas Abotabādā ieradās amerikāņu kaujinieku vienības SEALS (Sea, Air and Land Teams) brigāde un 40 minūšu laikā nogalināja pašu Binlādenu, viņa ģimenes locekļus un līdzgaitniekus.
Pašu Binlādena māju Abotādā pakistāņu varas iestādes nojauca, jo tā bija palikusi par tūrisma objektu.
M.Bizonetes grāmata. 2012.gada septembrī ASV grāmatu plauktos nonākusi grāmata No Easy Day (izdevniecība Penguin), kurā kāds Osamas iznīcināšanas operācijas dalībnieks apraksta notikušo. Autors parakstījies ar vārdu Marks Ouens, bet mediji izpētījuši, ka tas varētu būt SEALS bijušais kājnieks Mets Bizonete. Viņš savā grāmatā attēlojos Osamas nāvi savādāk, nekā to atspoguļo oficiālā versija. Ladens savā Pakistānas mājā sašauts galvā, tiklīdz pirmoreiz palūkojies pa guļamistabas durvīm. Kamēr "no viņa galvaskausa iztecēja asinis un smadzenes," kareivji raidīja papildus šāvienus viņa ķermenī. Istabā atradušies tikai divi ieroči, kas nepielādēti stāvēja atspiesti pret sienu. O. bin Lādens nesniedzies pēc ieroča un nemēģinājis sevi aizsargāt. Amatpersonas līdz šim apgalvojušas, ka Osama nošauts tikai tad, kad paslēpies istabā un kareivji domājuši, ka viņš izrādīs bruņotu pretošanos. Grāmatas autors saņēmis draudus gan no islāma fundamentālistiem, gan arī no savas aizsardzības ministrijas.
Sievām un divām vecākajām meitām pēc 10 mēnešu aizturēšanas tika piespriestas 45 dienas cietumsoda par nelegālu uzturēšanos valstī. Pēc tam pakistāņi izsūtīja uz Saūda Arābiju (viena sieva pēc tam dosies uz dzimteni Jemenu) arī trīs Osamas atraitnes, 7 Osamas bērnus un 4 mazmazbērnus.
Islāmistu kritika. Islāmisti uzskata, ka amerikāņi noslēpuši Osamas nāves apstākļus.
Viņa sieva pastāstīja: "Kad sākās uzbrukums un kareivji sāka nolaisties ar helikopteriem, cīņā ar tiem stājās brāļi, kas tobrīd bija mājās. Sadursme bija smaga un intensīva. Mājai uzbrūkošie bija amerikāņi un Pakistānas armijas kareivji. Tie darbojās saskaņoti, kopā. To bija ļoti daudz. Viņi ātri izplatījās pa visu pagalmu un māju. Sākās nikna kauja.
Trieciena brīdī Osama bija savā istabā. Viņš tūdaļ paķēra ieroci un pieskrēja pie loga. Jau pirmajās apšaudes minūtēs lode ķēra viņu sejā, un viņš uzreiz kļuva par šahīdu, lai notiek Allaha prāts. Tā šeiham bija Allaha žēlastība.
Pēc kāda laika amerikāņi ienāca istabā un uzgāja šeihu Osamu mirušu. Viņi savāca līķi, iznesa to no mājas un iekrāva helikopterī, kurā atradās jūras kājnieki.
Kad helikopteris pacēlās, gaisā atskanēja ļoti stiprs sprādziens. Domājams, pa helikopteri izšāva. Tas aizdegās un uzsprāga gaisā. Zemē nokrita helikoptera atlūzas. Visi, kas tajā atradās, tika nogalināti un viņu ķermeņi uzsprāguši. Tāpat arī šeiha ķermenis.
Amerikāņi gribēja parādīt nogalētā šeiha līķi visai pasaulei, lai demonstrētu savu uzvaru, tomēr Allahs izjauca viņu plānus. Allahs nedeva tiem Osamas ķermeni un tie palieka ne ar ko, tādēļ arī amerikāņi izdomāja stāstu, ka apbedījuši viņu jūrā. Allahs aizstāvēja šeihu dzīves laikā un aizstāvēja arī no ienaidniekiem pēc nāves."
Amerikāņu vēlākā reakcija. 4 mēnešus pēc kaujas Abotabādā 2011.gada augustā, amerikāņi nopludināja informāciju caur TV kanālu FoxTV, ka talibi operācijas laikā notriekuši helikopteri, kurā atradās ASV JKS "6 grupa," kas piedalījās triecienā Osamas mājai. Gāja bojā 22 SEALS kaujinieki. Obama izteica līdzjūtības bojā gājušo tuviniekiem.
Patlaban. Gadu pēc Osamas nogalināšanas ASV varas iestādes sadūšojušās parādīt šādus tādus pie viņa savāktos dokumentus. Tajos Osama atzīstot, ka pēc Ņujorkas diversijas "Bāze" saskārusies ar "katastrofu pēc katastrofas." Organizācijai bijis grūti aizstāt amerikāņu nogalinātos komandierus, situācija organizācijā bijusi pagalam drūma.
Pēc 2001.gada 11.septembra lielajām diversijām Ņujorkā Al Qaeda nav vairs spējusi sarīkot tik lielas operācijas. Pēdējos gados tā arī vairs nebija vienota organizācija, aktivitātes krietni sarukušas. Draudus nākotnē var radīt tās aktīvākie atzari Jemenā un Ziemeļāfrikā. Līdz ar Osma bin Lādena nāvi tika arī prognozēts, ka organizācija izjuks vairākās neatkarīgās islāma kaujinieku organizācijās.
Musulmaņu nesekošanu Binlādena idejai arī izpaudās tā sauktajā 2011.gada „arābu pavasarī,” kad plašu nemieru rezultātā tika gāztas sekulārās valdības Tunisijā, Ēģiptē, Jemenā un arī Lībijā (nikna pilsoņu kara rezultātā), bet tā arī nebija nekādu pazīmju, ka arābi vēlētos teokrātiskas valsts iekārtas - drīzāk gan pilnīgi otrādi!
Par organizācijas vadītāju pēc Osama Bin Lādena nāves iecelts bijušais Ēģiptes armijas īpašu uzdevumu vienības virsnieks Saīfs el Adels, kas varētu būt viens no 7-8 organizācijas līderiem.
Patlaban Al Qaeda aktīvi darbojas tikai Pakistānā (valdība nekontrolē cilšu ziemeļu reģionos notiekošo), no kurienes regulāri uzbrūk Afganistānas teritorijai. 2012.gada 13.maijā 80 cilvēki tika nogalināti 2 pašnāvnieku uzbrukumos pie kādas militārās akadēmijas Pakistānas ZR, atbildību par notikušo uzņēmās šī organizācija.
Citas Al Qaeda filiāles: Jemenas Al Qaeda Arābijas pussalā un Ziemeļāfrikas Al Qaeda islāma Magribā. Pēdējos gados organizācijas šūniņas ir arī visās Rietumvalstīs, kur klusībā vis ko perina.
Iespējami nākamie organizācijas līderi.
1. Aimans ez Zavāhirī. Ķirurga profesiju ieguvis ēģiptietis, viens no tuvākajiem Bin Lādena sabiedrotajiem. Dibinājis kustību „Ēģiptes islāma džihāds,” kuras mērķis bija prezidenta Hosni Mubaraka gāšana. 20.gs. 80.gadu beigās pievienojās dumpiniekiem, kas cīnījās pret krievpadomju okupantiem Afganistānā. Pēc pievienošanās Al Qaedai aktīvi plānoja uzbrukumus amerikāņiem. ASV FIB par viņu ir izsludinājis atlīdzību 25 miljoni dolāru. Viņam pārmet harizmas un oratora spēju trūkumu.
2. Saīfs el Adels. Bijušais Ēģiptes armijai īpašo uzdevumu vienības virsnieks. Iecelts par Al Qaeda organizācijas vadītāju pēc Osama Bin Lādena nāves. Viņam gan neesot bijušas labas attiecības ar bin Lādenu, jo personīgi kritizēja viņu nosaukdams pat par diktatoru, dēļ vienpersoniskas lēmumu pieņemšanas. Pēc talibu režīma krišanas 2001.gadā devās uz Irānu, kur daudzus gadus pavadīja mājas arestā. Tas 2010.gadā viņš atbrīvots u devies uzAfganistānas-Pakistānas pierobežu. Uzskatīja 2011.gada uzbrukumu Ņujorkai par kļūdu. Amerikāņi apgalvo, ka viņš bijis vienss no vadošajiem organizācijas militārajiem komandieriem un plānoja 1998.gada sprādzienus pie ASV vēstniecībām Tanzānijā un Kenijā. 20.gs. 90.gados viņš izveidoja treniņnometnes Sudānā un Afganistānā. Tiek uzskatīts, ka tagad viņš vada militārās operācijas Afganistānas u Pakistānas pierobežu rajonos.
3. Anvārs el Avlakī. Amerikā dzimis radikāli noskaņots islāma garīdznieks, kurš pašlaik dzīvo Jemenā un ir Arābijas pussalas „Bāzes” publiskā seja. ASV viņu uzskata par vienu no lielākajiem draudiem savai drošībai. Tiek uzskatīts, ka tieši viņš savervējis nigērieti Omāru Farūku Abdulmutalabu, kurš 2009.gada Ziemassvētkos neveiksmīgi mēģināja uzspridzināt lidmašīnu, kas ar 289 pasažieriem lidoja no Amsterdamas uz Detroitu.
4. Iljāss Kašmiri. Pakistāniešu islamists. Viņu raksturo kā vienu no bīstamākajiem – Al Qaeda „militārās smadzenes.” Uzskata, ka viņš Eiropā savervējis kaujinieku komandas, kurām būtu jāveic līdzīgi uzbrukumi kā Mumbajā 2008.gadā.
5. Abū Jahla el Libī. Kļuva slavens pēc tam, kad 2005.gadā izbēga no amerikāņu militārā cietuma Afganistānā. Kopš tā laika bijis viens no galvenajiem Al Qaeda ideologiem un stratēģiem. Izcils orators, kamdēļ iemantojis popularitāti jaunatnes vidū.
Iespējami nākamie organizācijas līderi.
1. Aimans ez Zavāhirī. Ķirurga profesiju ieguvis ēģiptietis, viens no tuvākajiem Bin Lādena sabiedrotajiem. Dibinājis kustību „Ēģiptes islāma džihāds,” kuras mērķis bija prezidenta Hosni Mubaraka gāšana. 20.gs. 80.gadu beigās pievienojās dumpiniekiem, kas cīnījās pret krievpadomju okupantiem Afganistānā. Pēc pievienošanās Al Qaedai aktīvi plānoja uzbrukumus amerikāņiem. ASV FIB par viņu ir izsludinājis atlīdzību 25 miljoni dolāru. Viņam pārmet harizmas un oratora spēju trūkumu.
2. Saīfs el Adels. Bijušais Ēģiptes armijai īpašo uzdevumu vienības virsnieks. Iecelts par Al Qaeda organizācijas vadītāju pēc Osama Bin Lādena nāves. Viņam gan neesot bijušas labas attiecības ar bin Lādenu, jo personīgi kritizēja viņu nosaukdams pat par diktatoru, dēļ vienpersoniskas lēmumu pieņemšanas. Pēc talibu režīma krišanas 2001.gadā devās uz Irānu, kur daudzus gadus pavadīja mājas arestā. Tas 2010.gadā viņš atbrīvots un devies uz Afganistānas-Pakistānas pierobežu. Uzskatīja 2011.gada uzbrukumu Ņujorkai par kļūdu. Amerikāņi apgalvo, ka viņš bijis vienss no vadošajiem organizācijas militārajiem komandieriem un plānoja 1998.gada sprādzienus pie ASV vēstniecībām Tanzānijā un Kenijā.20.gs. 90.gados viņš izveidoja treniņnometnes Sudānā un Afganistānā. Tiek uzskatīts, ka tagad viņš vada militārās operācijas Afganistānas u Pakistānas pierobežu rajonos.
3. Anvārs el Avlakī. Amerikā dzimis radikāli noskaņots islāma garīdznieks, kurš pašlaik dzīvo Jemenā un ir Arābijas pussalas „Bāzes” publiskā seja. ASV viņu uzskata par vienu no lielākajiem draudiem savai drošībai. Tiek uzskatītska, tieši viņš savervējis nigērieti Omāru Farūku Abdulmutalabu, kurš 2009.gada Ziemassvētkos neveiksmīgi mēģināja uzspridzināt lidmašīnu, kas ar 289 pasažieriem lidoja no Amsterdamas uz Detroitu.
4. Iljāss Kašmiri. Pakistāniešu islāmists. Viņu raksturo kā vienu no bīstamākajiem – Al Qaeda „militārās smadzenes.” Uzskata, ka viņš Eiropā savervējis kaujinieku komandas, kurām būtu jāveic līdzīgi uzbrukumi kā Mumbajā 2008.gadā.
5. Abū Jahla el Libī. Kļuva slavens pēc tam, kad 2005.gadā izbēga no amerikāņu militārā cietuma Afganistānā. Kopš tā laika bijis viens no galvenajiem Al Qaeda ideologiem un stratēģiem. Izcils orators, kamdēļ iemantojis popularitāti jaunatnes vidū. 2012.gada 11.septembrī (Ņujorkas uzbrukuma gadadienā!) "Bāzes" līderis Aimans ez Zavāharī apstiprināja sava vietnieka nāvi Pakistānā.
Pakāpeniska "Bāzes" izjukšana. Līdz ar Abū jahla el Libī nogalināšanu Jemenas varas iestādes paziņojušas arī poar Saīda el Širī nogalināšanu, kas bija grupējuma otrs ietekmīgākais līderis Arābijas pussalā. Tai pat uzbrukumā miruši vēl 6 organizācijas Arābijas atzarojuma biedri.
Līdz ar kustības līderu nogalināšanu pašlaik "Bāze" izjūk. Darboties visspējīgākais tomēr vēl paliek Arābijas atzarojums.
"Bāzes" atdzimšanas "Arābu pavasarī" un Sīrijas pilsoņu karā. "Bāzes" tagadējā vadība aicinājusi uz džihāda frontes atvēršanu Ēģiptē. Būtiska nozīme varētu būt arī tam, ka pašreizējais starptautiskās islāma kaujimieku organizācijas līderis A. ez Zavāhirs cēlies tieši no Ēģiptes. Kā stimuls tam varētu kļūt ap 3000 ēģiptiešu kaujinieku atgriešanās no pilsoņu kara pārņemtās Sīrijas, kur tie karojot pret Damaskas alavītu režīmu.
