Aliens

Njamala

Vieta. Kamerūna, Gabona.

Liecības. Tādiem pašiem vārdiem apraksta kā mokelembembi.

Džeimss Pauels – 1976.gadā bijis Gabonā, kur pētījis aligatorus. Vietējjie iedzīvotāji stāstīja tam par noslēpumainu dzīvnieku – njamalu. Pēc viņu apraksta tas asot ārkārtīgi bīstams dzīvnieks ar garu kaklu, kuru labāk nesastapt. 70.gadu beigās Pauels to pastāstīja profesoram Rojam Makkelam, kurš lasīja kriptozooloģijas lekcijas Teksasas universitātē. Tā viņi abi sāka plānot ekspedīciju uz turieni, jo uzskatīja ka ir darīšana ar reliktu dinozauru.
Iesākumā Pauels 1979.gada janvārī ieradās Gabonā uz divām nedēļām, lai sagatavotu ekspedīciju uz vietas. Viņš nodibināja draudzīgas attiecības ar vietējo šamani, kurš bija ļoti ietekmīgs un informēts šajā rajonā. Pauels atstāsta sarunu ar viņu: „Vispirms es viņam parādīju tādu afrikāņu dzīvnieku attēlus, kuri dzīvo Gabonas džungļos, - leopardu, gorillu, zīloni, nīlzirgu, krokodilu utt. – un palūdzu viņu tos nosaukt, ko tas bez kļūdām arī izdarīja. Tad es viņam parādīju lāča attēlu, kurš nav Gabonā sastopams. To viņš nespēja nosaukt. „Tāds dzīvnieks šeit nemājo”- teica viņš. Tad es tam parādīju attēlu ar diplodoka attēlu, un pajautāju viņam, vayi tas atpazīst šo dzīvnieku. „Njamala”, - pavism ikdienišķi atbildēja šamanis.” Pēc tam Pauels tam parādīja arī pleziozaura, kuru arī tas uzrādīja kā njamalu. Aplūkojot daudzu citu dinozauru bildes, šamanis vairs tos nepazina un atbildēja, ka šādi dzīvnieki šeit nemājo.
Nākamajā dienā Pauels devās 80 jūdzes lejup pa upi uz kādu citu ciemu, kura iedzīvotājiem rtādīja tos pašus attēlus un uzdeva līdzīgus jautājumus. Rezultāti bija tieši tādi paši. Par njamalu tika teikts, ka tas ir rets dzīvnieks, kurš mitinās tikai visattālākajos ezeros dziļi džungļos. Tikai paši drošākie mednieki esot to redzējuši. Tāpat pastāstīja, ka dzīvniekam garšojot „džungļu šokolāde”- augs ar lieliem riekstveidīgiem augļiem, kuri aug ūdenstilpņu krastos. Tie nesadzīvojot ar nīlzirgiem, tādēļ visos ezeros, kuros dzīvo njamala, nav nīlzirgu.
Pēcāk šamanis arī izstāstīja, ka personīgi redzējis vienu no dzīvniekiem ap 1946.gadu, kad dzīvojis nometnē pie neliela ezera. Reiz agrā rītā njamala iznācis krastā panašķoties ar „džungļu šokolādi” un ļāvis sevi labi aplūkot. Tas bijis apmēram 33 pēdu garš ar garu kaklu un asti un licies tikpat smags kā zīlonis. Njamala parasti barojas no pusnakts līdz saulrietam, dienā laiku pavada zem ūdens.
Ekspedīcija – 1980.gada 30.janvārī tie abi izlidoja no O’Haras lidostas Čikāgā. Viņi nonāca Ziemeļkongo ar ambiciozu mērķi – noķert dzīvnieku dzīvu, vai vismaz nofilmēt. Bez tam arī savākt pēc iespējas vairāk informācijas par viņa iedabu un vietām, kur tas uzturas. Jau pavisam drīz izdevās atrast vairāk par duci liecinieku, no kuriem vairums njamalu bija redzējuši paši

Kāds augstas pakāpes armijas cilvēks, kurš dzimis šai vietā un kuram šeit ir māja,redzējis radījumu divreiz. Pirmo reizi 1948.gadā, kad kopā ar māti laivā peldējis augšup pa upi no Epēnas, un redzējis kā njamala šķērsoja upi tikai 30 pēdu attālumā. Otreiz tai pašā gadā arī peldot ar laivu, viņi gandrīz vai saskrējās ar dzīvnieku, kurš gulēja upes vidū.

Cits aculiecinieks stāstīja, ka tad, kad tam bija 17 gadu, viņš savā laivā braucis pa upi ap 7 vakarā un nolēmis medīt pamanītos pērtiķus. Tikko kā viņš bija izvilcis laivu krastā, kā šļakstoties seklumā parādījies njamala. Vairākas minūtes tas bijis pilnībā aplūkojams. Tam bijis garš sarkani – brūns kakls. Garums bijis apmēram 30 pēdas, augstums – vairāk par 6 pēdām, aste vēl garāka nekā kakls.

Vēl kāds vietējais iedzīvotājs stāstīja, ka ne agrāk kā 1979.gada jūlijā. Tātad tikai kādus 7 mēnešus atpakaļ, kādā ciemā, kurš atrodas 50 jūdzes no Epēnas pa upi uz leju līdz ar sausās sezonas iestāšanos dēļ ūdens līmeņa pazemināšanās tuvējā purvainajā ezerā džungļos varēja redzēt njamalu. Vietējie iedzīvotāji vairākus mēnešus varēja novērot dzīvnieku, līdz kādu dienu tas iznāca no džungļiem, šķērsoja smilšainu saliņu un pazuda upē. Pēc viņa palikušas zīloņa lieluma pēdas ar nagiem un 6 pēdas gara piemīcītas zāles josla. Makkels un Pauels līdz Tele ezeram nenonāca laika trūkuma dēļ.

Nākamā Makkela ekspedīcija, kurā bija arī zoologs kongolēzietis. Savāca vēl vairāk liecību par dzīvnieku, bet pašu ieraudzīt neizdevās. Atrodoties Dzeke ciemā, viņam izstāstīja par netālu vietu, kur vietējie iztrūcinājuši dzīvnieku apmēram pirms gada. Tas meties uz upi, aiz sevis atstājot pēdu celiņu. Makkels ar kolēģiem apmeklēja šo vietu un spēja atrast šīs pēdas. Tās bija ap pēdu diametrā, aplaustie zari liecināja, ka pērvietojies kāds 1,5–2,5 m augsts dzīvnieks. Tādējādi Makkels ar rūgtumu secināja, ka dzīvnieks mājojis šeit viņa iepriekšējās ekspedīcijas laikā.
Tādējādi 2 ekspedīciju laikā savāca ap 30 liecībām, no kurām vairāk par pusi sniedza paši aculiecinieki. Vairāki bija redzējuši dzīvnieku atkārtoti.

Kopš tiem laikiem organizētas vairāk kā 11 ekspedīcijas: divas arī no Japānas un viena no Kongo. Nevienai no tām netika izdevies dzīvnieku nofilmēt vai nofotografēt.
Rakstnieks Redmonds O’Henlons sarīkoja savu mini ekspedīciju. Bijis Boa ciemā, kas atrodas 2 dienu gājiena attālumā no Tele ezera. 

Saites.
Sauszemes briesmoņi.