NLO kinētika
- Detaļas
- 2648 skatījumi
NLO lidojumu trajektorijas un manevri, kam raksturīgi milzīgi ātrumi, lielu ātrumu uzņemšana no miera stāvokļa bez ieskrējiena fāzes, karāšanās gaisā pilnīga miera stāvoklī, kā arī fiziskiem ķermeņiem neiespējami pārvietošanās veidi un krasa lidojuma virziena maiņa lidojumu laikā.
Milzīgie ātrumi. Neskaitāmas reizes novērots, ka NLO pārvietojas ar milzīgiem ātrumiem, kādi mūsdienās nav sasniedzami cilvēku radītiem lidaparātiem. Bieži par tādiem NLO lidojumu ātrumiem ziņo lidmašīnu piloti, īpaši kara. Šādi NLO lidojumi novēroti gan Zemes atmosfērā, tā arī kosmosā.
NLO lielie ātrumi fiksēti ar radiolokatoriem. Lidojumi milzīgos ātrumos parasti notiek bez skaņas, neietekmējot un neierosinot telpu ap lidojošajiem NLO.
No akadēmiskās fizikas viedokļa šādi milzīgi ātrumi atmosfērā nav iespējami, jo sekotu lidaparāta strauja uzkaršana un aizdegšanās. Tomēr ufologi uzskata, ka NLO netriecas atmosfērā fiziski, bet tie spējot radīt ap sevi plazmas apvalku, tādejādi atmosfēras slāņi NLO priekšā "pašķiras," neizraisot fizisku sadursmi un sakaršanu.
1949.gads, virs Vaitsendas rajona (Jaunmeksika). 40 000 km.st.
1952.gada decembris, laikam ASV. Ātrums - 8000 km/st. un 14 000 km/st. Fiksēts ar radiolokatoriem, Zilā grāmata.
1952.gads, virs Terehautas lidostas (Indiāna). Ātrums - 67 000 km/st.
1953.gads, virs DĀR. Ātrums - 16 000 km/st.
1985.gads, virs Gorkijas (PSRS). Ātrums - 6000-7200 km/st.
Amerikāņu stacijas, kas seko ZMP, noteikušas kāda NLO ātrumu - 72 000 km/st. Šis NLO pārlidoja visu Ziemeļameriku virzienā no austreņiem uz rieteņiem.
Par NLO rekordātrumu ziņo projekta "Zilā grāmata" bijušais direktors Rupelts savā grāmatā "Ziņojums par NLO," kurā raksta, ka vislielākais NLO ātrums, ko fiksējuši radiolokatori, ir 200 000 km/st.
Kustības uzsākšana bez ieskriešanās. NLO demonstrē gan aizlidošanu no miera stāvokļa bez ieskriešanās, gan apstāšanos bez bremzēšanas, gan pat momentānu kustības virziena maiņu pretējā virzienā. Fiziskiem objektiem tādi lidošanas manevri ir neiespējami.
Karāšanās gaisā.
Spēja kustības virziena maiņa. NLO lidojumiem ir raksturīgi, ka tie spēj veikt asus pagriezienus (pat 90o leņķī!) ātra lidojuma laikā, pat nesamazinot ātrumu.
1868.gada jūlijā Oksfordas Astronomiskās observatorijas darbinieki novēroja spīdošu objektu, kas lidojuma laikā apstājās un vairākas reizes mainīja lidojuma virzienu.
Spēja jebkādi lidot. Parasti diska formas NLO lido plakaniski, t.i. plakanā puse pavērsta pret zemi. Tomēr novērots, ka tie reizēm lido arī ar malu pret zemi un pat plakaniski pret lidojuma virzienu, tādējādi it kā ignorējot gaisa pretestību.
Neparasti pārvietošanās veidi. NLO demonstrējuši visdažādākās kustību trajektorijas. Novēroti gadījumi, kad NLO maina savu stāvokli lidojuma laikā. Redzēts arī kā NLO zvalstās no viena sāna uz otru, kā uz grīdas nomestas monētas. Tāpat novēroti ārkārtīgi haotisku trajektoriju NLO lidojumi ar rāvieniem, piepešām apstāšanām, asiem pagriezieniem un zigzagiem u.c.
Kā raksturīgu min zigzaga un viļņu veidu kustību, "uzkāršanos," svārsta tipa kustību, lēcienus un pat piepešu un acumirklīgu apstāšanos, kustoties ar milzīgu ātrumu. Arī tāds lidojums kā "planējoša putna lidojums," neiekļaujas klasiskajā aerodinamikā. Tāda veida objektu kustības ļauj atšķirt "īstos" NLO no "neīstajiem."
NLO trajektorijas.
Lēcienveida kustība. 1783.gadā itālis Kavello virs jūras pamanīja ovālu spožu objektu, kas kustējās lēcieniem. Drīzi vien tas uztraucās vertikāli augšup un aizlidoja uz austreņiem. Vēl pēc tam objekts krasi izmainīja lidojuma virzienu un palielināja spožumu, apgaismojot visu apvidu. Tad viņš no apaļa kļuva par izstieptu, sadalījās divos un izgaisa (vai tas varbūt atbilst slīpi mestu akmeņu kustībai pa ūdeni?).
Krītošas lapas kustība. NLO, kas veic nosēšanās manevru, ir redzēti nolaižoties pa "krītošas lapas" trajektoriju, t.i. šūpjoties no vienas puses uz otru, vienlaicīgi dodoties arī lejup. Poera grupas "NLO ziņojumu statistiskajā izpētē" (Francija) tiek minēti 38 tādi NLO nolaišanās gadījumi.
1871.gada augustā astronoms Truvlē paziņoja par masveida NLO parādīšanos virs Madonas (Latvija) lielā augstumā. Tiem bijusi trijstūru, apaļa un četrstūraina forms, tie kustējušies ar dažādu ātrumu. Viens no objektiem zaudēja spēju manevrēt un sācis krist - krītošas lapas kustībā.
Lidojums ar palēcieniem. Gluži kā slīpi mesti akmeņi lēkā pa ūdens virsmu - viens no NLO lidojuma raksturīgiem veidiem. Pirmo reizi tādu lidojuma veidu piefiksēja A.Kenets Kaskāžu kalnos Vašingtonas pavalstī 1947.gadā sava slavenā lidojuma laikā. Pēcāk līdzīgas NLO lidojumu trajektorijas tika novērotas arī citās valstīs.
Kustība pa spirāli.
Viļņveida kustība.
Ripošanas kustība. Novērots, ka vertikāli novietoti NLO ripo (kūleņo) pa debesī kā riteņi.
NLO, pārvietojoties atmosfērā, nerodas berzes izraisīta sasilšana, lidojuma laikā tas nerada troksni, sasniedzot virsskaņas ātrumu, nerodas raksturīgais blīkšķis. To izskaidro ar to, ka ap lidojošajiem diskiem rodas elektrostatiskais lauks. Kustoties atmosfērā, tas atgrūž gaisu. Parasta lidmašīna ieurbjas gaisā kā nagla bluķī un saskrienas ar gaisa molekulām. Tā rodas varens spiediena vilnis, kas konusveidā aizplūst gar lidaparātu. Tad, kad tas izplešas virs zemes, pēkšņais spiediena kāpums arī rada virsskaņas blīkšķi, no kura reizēm izbirst pat logu rūtis.
Turpretī jonizējošā ietekme no attāluma nav atkarīga no ātruma, kam pakļauts spiediena signāls. Ļoti augsto lauka jaudu dēļ visas gaisa daļiņas ir jonizētas jau ilgi pirms diska malas sasniegšanas un elektrostatiskās atgrūšanas rezultātā novirzītas sāņus. Tāpēc pilnīgas jonizēšanās gadījumā blīkšķis nerodas.
Iespējams, vismaz daļēji šādas pašas īpašības ir arī Roberta Sērla konstruētajiem lidojošajiem diskiem, lai gan Aliens.lv nav pārliecināts, ka tādi ir eksistējuši.
Saites.
NLO.
NLO fenomens.
