Nesējraķetes
Tajās kā dzinējus mēdz izmantot arī cietā kurināmā raķešdzinējus - galvenokārt augšējās pakāpēs un starta paātrinātājos.
"Eiropa" (1966.-1973.g.). Rietumeiropa.
„Jupiter C” -1956.-1957.g.
"Centaur." (1963.g.). Dažu ASV kosmisko nesējraķešu ("Atlas," "Titan") augšējā pakāpe. Tajā pirmo reizi lietots viens no visefektīvākajiem raķešu kurināmajiem - ūdeņradis + skābeklis (abi šķidrā veidā). Pirmais sekmīgais "Kentaura" lidojums notika 1963.gadā. Tie izmantoti daudzu amerikāņu ZMP un automātisko starpplanētu staciju palaišanā.
„Saturn V” - 1967.-1973.g. Vairāk kā 100 m gara.
„Space Shuttle” – 1981.-2010.g.
„Titan IV-B” – 1997.-2005.g.
„Delta IV” – kopš 2002.g.
Augstums – līdz 77.2 m.
Svars – 733 t.
Celtspēja – līdz 25 t.
Ražotājs – Boeing.
„Atlas 5” – kopš 2002.g.
Augstums – 58.3 m.
Svars – 546 t.
Celtspēja – līdz 29 t.
Ražotājs – Lockheed Martin.
„Ares 1” – tiek plānota.
„Ares 5” – tiek plānota.
Augstums – 116 m.
Svars – 3360 t.
Celtspēja – 71-188 t atkarībā no lidojuma tāluma.
Iespaidīgas, miljardiem dolāru vērtas. Šai iespaidīgajai raķetei tika paredzēta karognesēja loma kosmosa izpētē, bet nu jau NASA domā, ka vajadzētu iztikt ar pieticīgākām raķetēm.
"Eiropa." Rietumeiropas nesējraķetes.
Saites.
NASA.
