Aliens

Namībija

"Vieta, kur nekā nav" (nama val.)
Valsts Dienvidāfrikā.

Galvaspilsēta - Vindhuka.

Valsts rieteņus aizņem Namībijas tuksnesis. Šo tuksnesi uzskata par vecāko pasaulē un tas izveidojies pirms 8 miljoniem gadu. Tas stiepjas gar Āfrikas DR piekrasti 1900 km garumā. No tā savu nosaukumu ieguvusi Namībijas valsts.

Atrašanās vieta. Namībija ir atrodas Āfrikas dienvidrietumos, Atlantijas okeāna krastā. Robežojas ar Angolu, Zambiju ziemeļos, ar Botsvānu austreņos, Dienvidāfrikas Republiku dienvidos un Atlantijas okeānu rieteņos.

Platība. Valsts platība ir 823 300 km².

Iedzīvotāji. 832 000 iedzīvotāji. Redzams, ka Namībijā ir ļoti maz iedzīvotāju blīvums, jo Latvijā ar 64 000 km2 platību it veseli 2 miljoni iedzīvotāju.
Namībiju apdzīvo eiropieši – vācieši un angļi, kas šeit ieceļojuši koloniālajā periodā un arī pamatiedzīvotāji - Āfrikas nēģeri, galvenokārt bantu saimes tautas. Interesantākie un zināmākie no tiem ir hotentoti un bušmeņi. 
Ereras cilts - ap 10 000 cilvēku ar savu karali un karalieni. XIX gs. erero pieteica karu vāciešiem, karoja visai sekmīgi.

Tūristam! Nav viesnīcu to ierastajā formā, bet gan piedāva lodge (angļu vārds) - mājas, kotedžas.

Vēsture. 1920.gadā Namībijā, Hobā uziets pasaulē lielākais meteorīts, tas sver ap 60 t.
Namībijā atcelta prasība, kas noteica, ka kompānijām, kuras vēlas valstī iegūt derīgos izrakteņus, vismaz daļēji jāpieder melnādainajiem namībiešiem, kā arī jābūt daļēji viņu pārvaldītām, atsaucoties uz valsts ieguves rūpniecības sektora pārstāvjiem. Pretrunīgi vērtētie noteikumi pieņemti tikai pirms trim gadiem, 2015.gadā, lai tādējādi panāktu vietējo iedzīvotāju lielāku līdzdalību vienā no valsts ienesīgākajiem ekonomiskajiem sektoriem. Likums paredzēja, ka kompānijas vadībā vismaz 20% cilvēku jābūt melnādainajiem namībiešiem, kā arī vismaz 5% kompāniju akciju jāpieder viņiem. Rezultātā esot sarukusi investoru interese par dimanta un urāna ieguvēm, nodarot kaitējumu nozarei kopumā. Neskaidrība par līdzīgu prasību izmaiņām nākotnē, esot atturējusi pat esošos investorus no jaunu līdzekļu ieguldīšanas.

Reljefs. Namībijas lielākā daļa atrodas 1500 m augstā tuksnešainā plakankalnē. Augstākā valsts virsotne ir 2600 m augstais Bramberga kalns.

Klimata joslas un dabas zonas. Visā valsts teritorijā ir viena klimata josla - tai raksturīgs sauss tropu klimats.
Valstī ir divi tuksneši – Kalahari un Namibs. Pārējā valsts daļā savanna – gara zāle ar nelieliem krūmiem.

Lielākās upes un ezeri. Lielākās upes ir Oranža, Okavanga un Kunene. Nav sastopami kaut cik nozīmīgi ezeri.

Lielākās pilsētas. Pilsētu Namībijā nav daudz un tās ir visai nelielas. Lielākā pilsēta un pie reizes arī galvaspilsēta ir Vindhuka ar 70 000 iedzīvotājiem. Citas pilsētas – ostas pilsēta Volfišbeja, Kitmanshūpa, Cumeba un Liderica.

Aplūkojamie objekti.
Vindhuka. Skaista, neliela kalnu ieskauta pilsētiņa. DA atrodas iespaidīgie Aua kalni, ZR – Erosa kalni un Khomas Hochland – rietumos. Tikai gadsimtu sena.

"Skeletu krasts." Dabas parks Atlantijas okeāna krastā. Nokrišņu daudzums gadā - 25 mm. Neviesmīlīgs bezdzīvības Namība tuksnesis valsts rieteņos, tas tā iesaukts daudzo kuģu avāriju dēļ. Piekrastes tuksnesis ir 10-160 km platumā un stiepjas 2100 km gar Atlantijas okeāna piekrasti no Angolas robežas ziemeļos līdz pat Oranžas upei. Vispiežāk par Skeletu krastu gan dēvē piekrasti uz ziemeļiem no Kuseibas upes un Volfišbejas rajonu. Skeletu krastam ir arī vietējais nosaukums - vieta, kur "kuģi un cilvēki atnāk, lai nomirtu." Izdzīvot šais skarbajos apstākļos ir visai grūti. Rajons ieguvis atpazīstamību arī pateicoties netālajā Kimberlijas plato atrastajām dimantu iegulām un kā daudzu unikālu dzīvnieku mītnes vieta. Tie iemanījušies izdzīvot no nelielā mitruma, piemēram, iemācījušies dzert rīta rasu. 

Moonlandscape. Apvidus, kas tā iesaukts neparastajām Mēnes ainavām līdzīgām esot.
Svakopmunda. Vācu koloniālās arhitektūras kūrortpilsētiņa Atlantijas okeāna krastā.
Himbu cilts. Joprojām saglabājusi senās tradīcijas, puspliko ģērbšanās stilu un kolorītās frizūras.
Delfīnu rotaļas okeānā. Var izbraukt ar kuģīti.
Vaterberga plato.

Namiba tuksnesis. Atrodas valsts austrumu daļā.
      Sosuvlei smilšu kāpas. Tās esot augstākās pasaulē, sasniedzot pat 385 m augstumu. Iesaka apmeklēt saullēktā, kad tajās izspēlējas gaismēnas. Šīs iesarkanās ēkas var izbraukāt krustu šķērsu un iegūt jaukas bildes. Vējš pēdas iznīcina pusē dienas. 

Kalahara tuksnesis. Te jau gadsimtiem ilgi izdzīvo augumā mazie bušmeņi.
Sesriem aiza.

Etošpana rezervāts. Viens no labākajiem Āfrikas rezervātiem. Var vērot Āfrikas "lielo piecinieku."

Dead Vlei ieplaka. Miruši kameltorna koki uz sarkano smilšu fona. Namībijas vizītkarte un viens no planētas spocīgākajiem skatiem.
Cape Fur roņu kolonija. 200 000 roņu pie Cape Cross.

Damaralanda. Neparastas kalnu un klinšu ainavas, pārakmeņojušies koki un tuksneša apstākļiem pielāgojušies."Tuksneša ziloņi" veido Damarlandas apvidu par unikālu.

Twyfelfontein. Seni bušmeņu klinšu zīmējumi un gravējumi.
Kolmanskop. Savulaik nozīmīgs dimantu ieguves centrs, bet tagad smilšu kāpu varā pārņemta spoku pilsēta.
Zivjupes aiza. (Fish River) Esot otrā lielākā pasaulē ar 550 m dziļumā un 160 km garumā.
Luderica. Āfrikas pingvīnu, savvaļas zirgu un flamingu kolonijas.
Drakona nāss ala.  
Forīni zudusī pilsēta.

Derīgie izrakteņi. Namībijā iegūst dzelzi, mangānu, cinku, svinu, volframu, vanādiju, urānu.
Bez tam iegūsta arī zeltu, dimantus, sudrabu, akmeņogles naftu un vārāmo sāli.
Dimantu ieguvi kontrolē kompānija De Beers. Valsts dienvidos atrodas dimantu iegūšanas apgabals - aizliegtā zona.

Ražošana un eksports. Namībijā ir vāji attīstīta rūpniecība. Eksportē derīgos izrakteņus, galvenokārt dimantus.
Ārpus pilsētām galvenā nodarbe ir lopkopība – audzē kazas un karakulaitas. Eksportē aitādas, saldētu gaļu, zivju konservus.
Namībija ražo vienu no galvenajām pasaules delikatesēm - lobsterus.

Saites.
Bušmeņi.