Nēģeri
“Ja reiz es, latvietis, nekaunos no sava latvieša vārda, tad kāpēc nēģeris kaunās no sava nēģera vārda?”
/Anšlavs Eglītis/
Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un daļēji arī Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu.
Skaits. Kopskaits Āfrikā - ap 215 miljoniem cilvēku (1975.g.).
Amerikas nēģeri - ap 100 miljoniem cilvēku (1975.g.), 2/3 - mulati. No tiem ASV - ap 24 miljoni, Brazīlijā - ap 25 miljoni, pārējie galvenokārt Karību jūras baseina zemēs.
Antropoloģija. Fiziskajā tipā pastāv atšķirības, kas vēl nav pietiekami izpētītas.
Valodas. Nēģeri pieder pie dažādām valodu saimēm un grupām - bantu, austrumbantoīdu, guru, mandu, Gvinejas, nilotu u.c.
No XVI-XIX gs. ievestajiem dažādu negroafrikāņu cilšu izcelsmes vergiem cēlušies tagadējie Amerikas nēģeri, kas stipri sajaukušies ar eiropeīdiem - mulati, un daļēji arī ar indiāņiem - sambi, un pieņēmuši valdošās valodas - angļu, portugāļu, spāņu, franču u.c.
Amerikas nēģeri izveidojuši atsevišķas tautas Haitijā, Jamaikā, Gajānā, Surinamā, kur tie ir galvenā iedzīvotāju daļa. Citās zemēs viņi iekļāvušies pamattautā - amerikāņos, brazīliešos, kubiešos, venecuēliešos, puertorikāņos u.c.
Tradicionāli nēģeri Amerikā pieder pie visvairāk apspiestajiem iedzīvotāju slāņiem un mēdz tikt pakļauti rasu diskriminācijai.
Nēģeri latviešu valodā. Latviešu valodā šis vārds aizgūts no vācu valodas jau XVIII gs. Piemēram, Vecā Stendera rakstos parādās tā sinonīms - "moris."
Raksti.
Haklberijs Fins iekļauts Virdžīnijas persona non grata sarakstā.
Saites.
Negroīdā rase.
