Nīno, svētā
Kristietības ieviesēja Gruzijā, svētā.
Radniecība. Tēvs - Zabulons, Senās Romas karavadonis.
Ģimenē bija vienīgais bērns.
Viņas radinieku vidū bija Sv.Giorgijs un Ubnals I (Jeruzālemes patriarhs).
Dzīvesgājums. Piedzima Kolastrā - mazā Kapadokijas (mūsdienu Turcijas ZA) pilsētiņā.
Bērnībā Nīno audzināja viņas radiniece - mūķene Sāra Bētlemiete. Nedaudz pieaugot un ar sava tēvoča palīdzību, Nīno devās uz Romu, kur viņa nolēma sludināt kristīgo evaņģēliju Ibērijā (Rietumgruzijā). Nīno saņēma atklāsmi, kurā Jaunava Marija deva viņai vīnkoka krustu un sacīja: "Ej uz Ibēriju un stāsti tur labu, sludinot Jēzus Kristus Evaņģēliju, un tu baudīsi labvēlību Dieva priekšā un es būšu tavs vairogs pret visiem redzamajiem un neredzamajiem ienaidniekiem. Ar šī krusta spēku tu celsi šīs zemes labklājību un stiprināsi ticību manam mīļotajam Dēlam un Kungam."
Pa ceļam uz Ibēriju, Nīno izdevās pievērst kristietībai dažus Ziemeļanatolijas un Armēnijas ciemus.
Apmēram 320.gadā Nīno sasniedza senās gruzīnu valsts – Ibērijas robežas. Tur, mazajā Ahalkalakas pilsētiņā, viņa uzstādīja krustu pirms nonākšanas Mchetā. Ibērijas valsts bija kaimiņu impērijas Persijas ietekmē un spēlēja nozīmīgu lomu kā reģionālā Kaukāza lielvara. Ibērijas ķēniņš Mirians III un viņa tauta pielūdza sinkrētiskos dievus Armazi un Zadenu.
Drīz pēc Nīno ierašanās Mchetā, Ibērijas ķēniņiene Nana lūdza tikšanos ar viešņu no Kapadokijas. Nana cieta no smagas slimības. Nīno, uzzinot par to, izdziedināja ķēniņieni un pēc tam pat dalīja savas zināšanas ar mācekļiem no galma. Pašai uz sevis izbaudot Svētā gara dziedinošo spēku, Nana pievērsās kristietībai un Nīno pati kristīja viņu.
Ķēniņš Mirians III bija daudz nepiekāpīgāks Nīno centieniem pievērst kristietībai, tomēr slepus pats bija izveidojis kristīgo kopienu savos valdījumos. Kā vēsta leģenda, reiz medībās viņš nezināmu iemeslu dēļ bija palicis akls un atrodoties bezcerīgā stavoklī viņš nolasīja lūgšanu Sv.Nīno dievam. Tiklīdz lūgšana tika pabeigta, viņš atkal kļuva redzīgs un gavilējot viņš atgriezās savā pilī. Par dievišķo brīnumu pārliecinoties, ķēniņš tūdaļ atteicās no elku pielūgšanas un, Sv.Nīno kristīts, pievērsās kristietībai, kļūstot par pirmo kristīgo ķēniņu Ibērijā. 327.gadā Mirians III pasludināja kristietību par valsts reliģiju, tādejādi Ibērijai kļūstot par trešo kristīgo valsti pēc Armēnijas un Etiopijas.
Gruzīni ļoti lepojas ar to, ka pirmie Eiropā pieņēmuši kristietību. Proti, svētā Nīno, kas mitinājusies Turcijas Kapadokijas reģionā, IV gadsimtā redzējusi sapnī Mariju un, kad pamodusies, pie savas guļvietas atradusi divus krustā saliktus vīnogulāja kociņus. Tos Nīno ar saviem matiem sasējusi kopā un devusies uz tagadējo Gruziju izplatīt ticību. Tur viņa izdziedināja valdnieka sievu un paveica vēl dažus brīnumus, tādējādi pārliecinot valdnieku par savas ticības varenību. Un kopš tā laika tad arī kristietība te ir galvenā reliģija, bet daudzviet baznīcā redzami vīnogu attēli un neparasts krusts ar it kā nolaistiem zariem – tas par godu Nīno vīnogu krustam.
Aplūkojamie objekti.
Sv.Nīno kaps. Atrodas pie Bodbes klostera Kahetijā.
Nospiedums civilizācijā.
Sv.Nīno galvenais atribūts – vīnogu koka krusts vēl līdz šim brīdim ir Gruzijas kristietības simbols.
Saites.
Kristiešu svētie.
Gruzija.
Kristietība.
