Nadīršahs, Muhameds (1736.-1747.g.)
Afšāru dinastijas Persijas ķēniņš no 1736. līdz 1747.gadam.
Saukts arī par Nadīršahu - Muhameds Nadīršahs (?). Piedzimšanas vārds - Nadīrs Kolibeks. Iesaukts par "persiešu Napoleonu."
Radniecība. Dēls - Ruhšahs.
Dzīvesgājums. Cēlies no kizilbašu Afšāras klana, turks. Vēl jaunībā ieguvis bezbailīga karavadoņa slavu. Tad kalpojis sefevīdu šaham Tahmaspam II.
Darbojas kā sefevīdu karavadonis. 1726.gadā turku karavadonis Nadīrhans atbalstīja viņu kā sefevīdu pretendentu uz troni un 1729.gadā gāza gilzaju dinastijas šahu Ašrafu. Tomēr Tahmasps II izpildīja tikai marionešu valdnieka lomu, kamēr īstais valsts valdnieks bija Nadīrhans.
Sākot ar 1732.gadu Nadīrhans atbalstīja Tahmaspa II mazgadīgo dēlu Abāsu III.
Kā karavadonis atkal apvienoja Sefevīdu valsti un tad atbrīvojās no saviem šahu saimniekiem - kāpa tronī 1737.gadā pēc veselas rindas neveiksmīgu valdīšanu to uzurpēdams.
Kāpšana tronī. 1736.gadā Nadīrhans sasauca augstāko klīriķu un citu Persijas augstmaņu padomi Muganā (Azerbaidžāna). Tajā viņu pasludināja par šahu, kas nozīmēja Sefevīdu valdīšanas oficiālās beigas. Pieņēma vārdu - Nadīršahs, un kļuva par Afšāru dinastijas dibinātāju.
Ārpolitika. Pats izcilākais no musulmaņu XVIII gs. karavadoņiem. Savas 11 gadu ilgās valdīšanas laikā tam izdevās paplašināt persiešu zemes līdz Indijai.
1730.gadā Nadīršahs karoja Persijas ziemeļos un austrumos, nostiprinot savu varu pret politisko opozicionāru un cilšu tīkojumiem.
1729.gadā Nadīrhans izspieda afgāņu gilzajus no Persijas.
1735.gadā ar krievu karaspēka atbalstu sakāva osmaņu turkus pie Bhagavandas un ieņēma Tifilisu (Tbilisi).
1736.gadā pirmajā karagājienā, pēc oficiālas kļūšanas par šahu, viņš iekaroja Omānu Arābijas DA.
1738.gadā turpinaja karu ar afgāņu gilzajiem - ieņēma Kandagāru, Gazni, Kabulu. Tad vēŗsa savu armiju pret Mogoliem un ieņēma Pešavaru (tagad province Pakistānā).
1739.gadā viņš turpināja iebrukumu Indijā, ieņēma Lahoru un devās Deli virzienā. Sagrāva Lielos Mogolus pie Karnalas, līdz ar to ieņemot arī Deli. No šīs sakāves Mogoli tā arī vairs neattapās. Deli izlaupīšanā guva milzīgas bagātības, tai skaitā arī Koh i Nor dimantu un Pāvu troni, kas kļuva par pašu Persiešu impērijas emblēmu. Nadīršahs neplānoja šīs zemes paturēt valdīšanā un atgriezās Persijā. Izmantojot jukas un Mogolu vājumu, savus īpašumus palielināja indieši un sikhi. Viss Indijas subkontinents iegrima haosā.
1740.gadā sekmīgi veda karadarbību pret uzbekiem Transoksānijā un ieņēma Buhāru.
1743.gadā karš starp Osmaņu impēriju un Persiju atkal atjaunojās.
Veica arī karagājienus pret uzbekiem, krieviem un osmaņu turkiem.
Tā arī nav skaidrs, kādi bijuši karagājienu mēŗķi - valsts robežu paplašināšana vai ienākumu gūšana ar laupīšanām. Viņa kari iztukšoja Persijas valsts kasi, un tirāniskā vara smagi gūlās uz padotajiem.
Iekšpolitika. 1740.gadā pārnesa galvaspilsētu no Isfahānas uz Mešhedu, kas liecinaja par viņa "austrumnieciskajam tieksmēm."
Reliģija. Lai gan viņš pats auga šiītu vidū, līdzīgi daudziem tjurkiem, bija par īsteni ticīgo sunnītu. Kā tāds Persijā mēģināja apkarot šiismu, bet
tas tieši otrādi - nostiprinājās.
Nāve. Dzīves beigās kļuva psihiski nelīdzsvarots. Galu galā 1747.gadā to uzvarēja un nogalināja viens no pietuvinātajiem no to pašu kizilbašu vidus. Pēc Nadīršaha nāves 1747.gadā Persijas impērija nonāca vēl lielāku juku laikā, nekā pirms tā valdīšanas sākuma pirms 11 gadiem. Valsts sadalījās, un vienlaikus valdījs trīs šahi, kas cīnījās savā starpā.
Aplūkojamie objekti.
Muhameda Nadīršaha mauzolejs Kabulā.
Saites.
Persijas ķēniņi.
