Nagardžuna. Mūlamadhajamaka-kārikā
Nagardžuna. Mūlamadhajamaka-kārikā (Vidējā ceļa pamata panti)
Latviski tulkojis Imants Kore, pašlaik tikai pirmā nodaļa, Imants sola vēlāk vēl.
Paskaidrojošo tekstu rakstījis budologs Aleksandrs Orlovs.
Pirmā nodaļa. Nosacījumu izskatījums.
1. Absolūti nav nekas radies (skye bai) ne no sevis paša, no kāda cita, ne no diviem, ne bez cēloņa.
Šeit apgalvots, ka nekas nevar rasties ne no sevis paša, ne no kā nebūt cita, nedz no sevis un cita vienlaicīgi, ne vienkārši tāpat, bez cēloņa. Tā kā šeit uzskaitīti visi iespējamie rašanās varianti, un neviens no tiem nevar tikt īstenots, nozīmē, ka no absolūtā skatu punkta neeksistē nekas, kas radies.
2. (Oponenti:) Eksistē četri nosacījumi (rkyen, pratjaa): cēloniskie (rgyu, hemu), objekta (dmigs, alambana), tiešais (de ma thag, anantara) un dominējošais (bdag po, adhipati). Nav piektā nosacījuma.(1)
3. Lietu pašeksistence (dngos po rnams kyi rang bzhin) neiespējama pateicoties nosacījumu klātbūtnei. Ja nav (pašeksistences) substance (bdag gi dngos po, cvabhava), nevar būt arī savādāka būtība (gzhan dngos, parabhava).
Uzskatīja, ka atbilstoši savstarpēji atkarīgajai rašanās nosacījumiem lietas atrodas atkarībā no kāda cita, kas atšķiras no konkrētās lietas. Bet ja nav pašeksistence, no kā rodas tas cits? Jo lai no absolūtā skatu punkta divas lietas būtu savstarpēji atšķirīgas, nepieciešams lai katrai no tām būtu pašeksistence, individuāli neatkarīga būtība. Tikai tad var rasties absolūtā, būtiskā atšķirība starp lietām. Taču ja nav lietu pašeksistence, tad starp tām nav arī absolūtā atšķirība, un tātad, no absolūtā skatu punkta mēs nevaram par kādu citu lietu eksistences veidu.
4. Nav darbības spēka (bya ba) kas neatbilst nosacījumiem, tāpat nav darbības spēka kas ne neatbilst nosacījumiem. Nosacījumiem nepiemīt darbības spēka, tāpat nosacījumiem ne nepiemīt darbības spēka.
Izplatīts bija priekšstats par nosacījumiem piemītošu cēlonisko spēku (darbības spēku). Taču ja darbības spēku uzskata par eksistējošu, tas ir, par fenomenu, tad darbības spēkam, kā ikkatram fenomenam nepieciešami sev atbilstoši nosacījumi, un attiecīgi, lai tas varētu rasties, nepieciešams kāds cits cēloniskais spēks. Iznāk, ka cēloniskajam spēkam tāpat nepieciešams savs cēlonisks spēks, un mūsu spriedumos nonākam riņķa dancī. Tātad, cēloniskajam spēkam nav nosacījumi. Taču tādā gadījumā atkal nonākam pie nepieciešamības ieviest neatkarīgas esības, vai būtības, kas savukārt noved pie paradoksiem. Tas ir, nevar uzskatīt, ka cēloniskajam spēkam nepiemīt nosacījumi. Tādējādi, cēloniskajam spēkam gan nepiemīt, gan ne nepiemīt nosacījumi, tas ir, tā eksistence ir paradoksāla. Tādējādi, šķiet, ka var noliegt, ka nosacījumiem eksistētu cēloniskie spēki. Bet tādā gadījumā, kādā veidā tie rada rezultātus? Un atkal nonākam pie paradoksa: nosacījumiem gan piemīt, gan nepiemīt darbības spēks.
5. (Oponenti) Tā kā kas rodas atkarīgi tiem - tad tie tiek dēvēti par nosacījumiem. (Nagardžuna) Kad nekas nerodas – kādā veidā tas būtu nosacījumu nebūšanas (sekas)?
Uzskatīja, ka fenomeni, vai parādības rodas atkarīgi no nosacījumiem. Taču ja fenomeni nerodas, vai tas nozīmē, ka tā cēlonis ir nosacījumu nebūšana? Tas ir, vai tas, ka nosacījumu nebūšana, var būt rezultāta nerašanās cēlonis, tas ir vai tas ir kas reāli eksistējošs (jo ja kaut kas ir cēlonis vai nosacījums, tad tam jābūt fenomenam, tas ir, eksistējošam)?
6. Nedz eksistējošam, nedz neeksistējošam nevar būt nosacījumi. Kādi nosacījumi var būt neeksistējošam? Kam vajadzīgi nosacījumi jau eksistējošam?
Ja būtības tiek uztvertas kā substancionāli eksistējošas, tās eksistē neatkarīgi, un tām nav nepieciešami savas rašanās nosacījumi. Ja fenomeni nekādā veidā neeksistē, tiem tāpat nav nepieciešami nosacījumi.
7. Ja fenomena būtība nav noteikta (grub pa) ne kā eksistēšana, ne kā neeksistēšana, ne kā eksistēšana un neeksistēšana (kopā), tad kādā veidā nosaka tā cēloni. Tas ir neiespējami.
Tas ir, ja nekādi nespējam noteikt fenomena, vai parādības ontoloģisko statusu, tad kā varam runāt par tā cēloņa eksistēšanu?
8. Teikts, ka eksistējošiem fenomeniem (2) nepiemīt objekta pamats (dmigs pa, alambana) (3). Bet ja fenomeniem nav objekta pamata, tad kam objekta nosacījumi?
9. Pa cik fenomeni nerodas, izbeigšanās (‘gag pa, nirodha) nepieņemama. Tāpēc tiešie nosacījumi ir neloģiski. Ja izbeidzies, kā tas var būt nosacījums?
Šeit parādīta jēdziena „tiešie nosacījumi” pretrunīgums. Pirmkārt, tā kā fenomeni nerodas (par ko runāts iepriekš), tad nevar runāt par tiem kā momentāniem. Taču tiešie nosacījumi pēc savas definīcijas ir momentāni, jo tādi darbojas kā apziņas plūsmas iepriekšējais moments. Otrkārt, tā kā tiešais nosacījums izbeidzas pirms sava rezultāta rašanās, tad kā tas var būt tā nosacījums?
10. Pa cik lietām (dngos po) nepiemīt pašesība (rang bzhin med) – tās neeksistē, un runāt „Ja tas eksistē, tad rodas” (‘di yod pas na ‘di ‘byung) – nepareizi.
Ja lietām piemistu neatkarīga, pastāvīga eksistence sevī, ar sava paša tiesībām (pašesība), tad šādā gadījumā tās neko radīt nespētu. Ja tām nepiemīt pašeksistence, tad no absolūtā skatu punkta (ne no nosacītās patiesības skatu punkta) tās neeksistē. Tātad, frāze „Ja tas eksistē, tad rodas”, izsakoša savstarpēji atkarīgās rašanās būtību, zaudē savu jēgu.
11. Rezultāts (‘bras bu, phala) izpaliek kā atsevišķiem (so so), tā kopīgiem (‘dus pa) nosacījumiem. Kā gan var kaut kas, atrodoties ārpus nosacījumiem, rasties no nosacījumiem?
Parasti uzsver, ka lai rastos rezultāts, nepieciešams kāds nosacījumu kopums. Bet pats rezultāts nav sastopams nedz katrā atsevišķā nosacījumā, nedz visos attiecīgajos nosacījumos vienlaicīgi. Piemēram, lai radītu audumu, nepieciešamie nosacījumi ir dzija un stelles. Taču mēs nevaram konstatēt kādu nebūt audumu nedz dzijā, nedz stellēs, nedz abās vienlaicīgi. Tādējādi, rezultāts nav sastopams šajos nosacījumos, tad kādā veidā tie spējīgi to radīt?
12. (Oponenti): Taču ja šāds neeksistējošs rezultāts rodas no tādiem nosacījumiem, kāpēc gan tam tāpat nerasties no bez nosacījumiem?
Augstāk tika uzsvērts, ka rezultāts nav klātesošs savos nosacījumos un tāpēc nevar būt to radīts. Taču tad kāpēc vispār nepieciešami nosacījumi, ja jau tajos nav rezultāta, un tie nav spējīgi neko radīt? Šādi iznāk, ka lietas, fenomeni spēj rasties patvarīgi, bez jebkādiem cēloņiem un nosacījumiem, tas ir, noliegts pats savstarpēji atkarīgās radīšanas princips. Tad jau no rīsa grauda spēj rasties miezis, vai pat izaugt vispār bez jebkādas sēklas.
13. Ja rezultāta dabu sastāda nosacījumi, bet nosacījumiem nepiemīt pašesība (rang bhzin), kā var rezultāts, kas rodas no nosacījumiem, kuriem nepiemīt pašesība (bdag dngos min) rasties no nosacījumiem?
Pieņemsim, rezultāts sastāv no nosacījumiem. Bet šie nosacījumi nav kas nebūt pašpietiekams, to eksistenci nosaka citi nosacījumi, un tā tālāk līdz bezgalībai. Tādējādi, mēs nevaram pilnībā noteikt rezultāta sastāvu, un līdz ar to nevaram runāt par kādu nosacījumu pilnību, vai to nepieciešamību radīt šo rezultātu.
14. Tādējādi rezultāts nerodas nedz no nosacījumiem, nedz no nosacījumu nebūšanas. Un ja nav rezultāts, no kurienes rodas nosacījumi, vai nosacījumu nebūšana?
Šeit Nagardžuna faktiski apstiprina savstarpēji atkarīgās rašanās tukšumu (vai tukšību): no absolūtā skatu punkta gan rezultātam, gan tā nosacījumiem nepiemīt neatkarīga eksistence. Augstāk izskatītās problēmas un paradoksi rodas no ticības pašesībai.
-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
1. Četru nosacījumu apraksts tālāk.
2. Congkapa uzskata, ka šeit aprakstītais fenomens var būt tikai prāta parādība.
3. Mēs uztveram pagājušu objekta momentu, tas ir to, kas vairs jau nav.
