Naramsins (2255.–2218.g.pmē.)
Naram-Sin.
4. Akādas ķēniņš no 2255. līdz 2218.g.pmē., vai arī no 2238. līdz 2202.g.pmē. (saskaņā ar krievu enciklopēdiju).
Radniecība. Tēvs – Maništušs (iepriekšējais ķēniņš).
Dēls - Šarkališarrs (nākamais ķēniņš).
Dzīvesgājums. Tirāns. Valdīja 56 gadus. "Naramsins, Maništušu dēls, valdīja 56 gadus."(L)
Dzōives laikā ticis dievišķots.
Ārpolitika. Naramsins Dievu varu nerespektēja un iebruka Libānā. Viņa mērķis bija Bālbeka. Cīņā ar to viņš iesaistīja 180 000 vīru, tad vēl 120 000, un vēl 60 000. Tādējādi beidzot viņam izdevās ieņemt šo kalnu cietoksni:
"Kā bandīts, kas izlaupa pilsētu,
viņš uzbūvēja lielas kāpnes pret namu,
lai izpostītu Ekuru kā lielu kuģi...
Tā viņš triecienā ieņēma namu aiz kalna,
kur tika gāzti ciedri.
Cilvēki redzēja tā iekšpusi, namu,
kas nepazina gaismu.
Akadieši redzēja svētos dievu līdzgaitniekus.
Viņu lielo lamahu [burtiski: „mirdzošo kuģi ar runājošo muti”]
un viņu dublu [burtiski: „saikni, savienojumu”],
kas stāvus atradās namā."
„Dievi bēga kā iztramdīti sikspārņi,” – Naramsins vēlāk zobojās.
Kopumā viņš devās vairākos karagājienos pēc Enlila klana dievu gribas.
Militāri sagrāva Šumeras valdnieku koalīciju. Vaica karagājienus līdz pat Tigras iztecei ziemeļos - Dijarbakīrai un līdz Maganai (mūsdienu Omānai) dienvidos.
2300.g.pmē. Sargona mazdēls Naramsins ieņēma Eblu Ziemeļsīrijā un nodedzināja to. Kā piemiņu par paveikto Naramsins pavēlēja uzcelt monumentu un iekalt tajā uzrakstu: „Naramsins - varenais Eblas iekarotājs.” (neštimmē Naramsina valdīšanas laiki!)
Naramsina nāve. Bet vienā gadījumā, kaut gan orākuli norādīja kara izbeigšanu, ķēniņš nolēma pats ietekmēt notikumu gaitu. Teksts „Leģenda par Naramsinu” vēsta kā pret ķēniņu dievi nolikuši dēmonu armiju. Šie kareivji pēc izskata bijuši līdzīgi putniem. Ķēniņš, norūpējies par notikumu pavērsienu, lika vienam no saviem karavadoņiem notvert vienu no dēmoniem un pārdurt ar šķēpu. Ja no tā tecēs asins, tad radījums ir līdzīgs cilvēkiem un ar to var karot. Ja asins nebūs, tātad tie ir Enlila radīti dēmoni. Karavadonis ziņoja, ka redzējis asinis un ķēniņš devās uzbrukumā. Viss viņa karaspēks gāja bojā.
Taču dievi atriebās iedomīgajam cilvēku valdniekam. Atgriezās un nopostīja viņa valsti tā, ka Akādas pilsēta nav atrasta vēl līdz pat šai dienai.
Akadēmiskās enciklopēdijas gan raksta, ka Naramsins gājis bojā gutu iebrukuma laikā.
Aplūkojamie objekti.
Naramsina pils Ešnunnā.
Atradumi.
Naramsina stēla.
Kiteras teksts. Grieķijas Kiteras salā tekstu ar Naramsina vārdu uzgāja 1849.gadā. Viltojums izslēgts, jo tas tika atrasts vēl pirms babiloņu ķīļraksta atšifrēšanas.
Diorīta stēla ar Naramsina attēlu un uzrakstu atrodas Stambulas Arheoloģijas muzejā.
Ķieģelis ar Naramsina spiedogu. Stambulas Arheoloģijas muzejs.
Marmora vāzes ar Naramsina uzrakstu. Stambulas Arheoloģijas muzejs.
Avoti.
„Leģenda par Naramsinu.”
