Napata
„Piramīdu pilsēta.”
Atrašanās vieta. Sudāna, netālu no Hartūmas.
Vēsture. Dibinājuši nūbieši ap 1500.g.pmē. un 4 gadsimtus tā kalpoja par nūbiešu valsts dienvidu robežu.
Vēl pēc laika pilsēta kļuva par senās Nūbijas valsts galveno kultūras centru.
VIII gs. pmē. te ķēniņš Pianhs dibināja Ēģiptes faraonu XXV dinastiju.
666.g.pmē. uz Napatu pārbēga faraons Taharka, kad to no Senās Ēģiptes valdījumiem izspieda iebrukušie asīrieši Ašurbanipāla vadībā. Tur arī viņš visai drīz mira, viņu kā pirmo ķēniņu apbedīja Nuri piramīdu kompleksā.
Pilsētu nopostīja ēģiptieši mazliet pirms 571.g.pmē.
Atklāšana un izpēte. Ap 1916.gadu izrakumus veica A.Reisners Bostonas universitātes uzdevumā.
Bijusi kāda arheoloģiskā ekspedīcija 1941.gadā.
Bostonas tēlotājmākslas muzeja ekspedīcijas vadītājs Timotijs Kendals veica pētījumus 1987.gadā. Nākošreiz viņš te atgriezās pēc 9 gadiem (1996.g.?), lai izveidotu precīzu senās Nūbijas valsts karti. Arheologi apsekoja visus Džebeļ Barkaļa tempļus un piramīdas, iegūtos datus ievadīja datorā. Drīzumā tas izdeva pilsētas trījpakāpju modeli, un tā mēs zinām kā izskatījās pilsēta pirms 2500 gadiem.
Daudz jaunas ziņas pienāk pateicoties apvidus aerofilmēšanai.
Objekti.
Tīrais kalns. (Jebel Barkal– arābu val.) Nūbiešu un ēģiptiešu svētais kalns.
Tas ir līdzenums ar unikālu dabas veidojumu – 85 m augstu smilšakmens klinti, kurai pieslējies neliels tornītis ar smailu virsotni, kura atgādina sīpolu. Vietējie šo klinti uzskatīja par dievu mītni, precīzāk, par vietu kur patīk atpūsties Saules dievam Amonam. Tā kļuva par rituālu vietu, kur ar Amona gādību tika kronēti ķēniņi. Pie tornīša ar smailo virsotni atradās templis, tā priekšā Amona figūra, kura tika uzskatīta par orākulu. Vīrieši – troņa pretendenti, rindas kārtībā piegāja pie klusējošās statujas. Ja tā izdvesa taures rēcienu, tad tas nozīmēja, ka dievi savu izvēli ir izdarījuši un no šī brīža izvēlētais kļuvis par likumīgo Nūbijas ķēniņu. Taču katru gadu 20.martā ķēniņam atkal vajadzēja stāties statujas priekšā. Ja statuja klusēja, tad ķēniņam vara tika atņemta, tas devās uz pili un izdarīja pašnāvību. „Kliedzošās statujas” fenomens nav izskaidrots.
Vēl XX gs. sākumā daži arheologi to uzskatīja par gigantisku, cilvēka roku radītu Amona statuju, kuras galvu rotāja ķēniņa kronis. Karsto vēju ietekmē tā pamazām zaudējusi savas sākotnējās aprises. 1941.gada arheoloģiskās ekspedīcijas dalībnieki novēroja tornīti ar binokļiem un pamanīja tā virsotnē rakstu zīmes. 1987.gadā Bostonas tēlotājmākslas muzeja ekspedīcijas vadītājs Timotijs Kendals nolēma uzrāpties virsotnē. Tornīti no klints atdalīja tikai neliela plaisa, pa kuru viņš arī uzrāpās klintī un pārcēlās uz tornīša aizmugurējo virsmu. Viņam izdevās noskaidrot, ka tornītis nekad nav bijusi statuja, bet gan dabas veidojums. Lai gan par to arheologs bija vīlies, virsotnē viņš atrada Taharkas kādreiz apzeltīto pieminēkli. Tas atradās ar roku veidotā nišā ar sienu sānu stiprinājuma atliekām, kas aizsargāja šo vietu no vēja.
Kendals mēģināja izlasīt uzrakstus uz tornīša. Sākumā viņu pavadīja veiksme: VII gs.pmē. uzraksti slavināja Taharkas uzvaras pār ienaidniekiem, kuri ieradās no rietumiem un austrumiem. Pēc tam gadsimteņu vecos erozijas saēstos uzrakstus bija atjaunojis ķēniņš Mastasens, kura vārds no tā laika atrodas virs galvenā teksta. Tai pašā laikā tornītī parādās arī jauni raksti, kuru jēgu arheologs neizprata. Tādēļ viņš pārzīmēja tos vēlākai atšifrēšanai. Jāsaka, ka tie nav atšifrēti vēl šodien. Atvērumos, kas ietvēra krietni senākus uzrakstus, Timotijs atrada bronzas naglu paliekas, ar kurām varētu būt stiprināta zelta plāksne, kas zaigoja saules staros.
Jautājums, kādēļ vieta tika uzskatīta par svētu, ilgi nodarbināja zinātnieka prātu, līdz viņš pamanīja, ka tornītis blakus galvenajai klintij līdzinās karaliskajai kobrai, kura pacēlusies uz astes, bet tornīša augša atgādina kroni.
Ņemot vērā, ka ķēniņa izvēles rituāls notika pavasarī, Kendals ieradās te nākamā gada 20.martā un tad aplūkoja hieroglifus vēlreiz. Tanī brīdī, kad pirmie Saules stari parādījās uz horizonta, ēna, kas krita uz smailo kroni „kobrai” uz galvas, šķērsoja hieroglifus. Tādējādi uzskata, ka hieroglifi ir ķēniņa Taharkas vēstījums nākamajiem troņa ieņēmējiem.
Kādā no tempļiem līdz viņš pamanīja, ka uz daudziem tempļa bareljefiem attēlota kobra ar paceltu galvu – ureja ēģiptiešiem. To uzskatīja par dieva Amona dāvāto ķēniņu varas simbolu. Kobras galvu rotāja Saules disks, vai arī Augšēģiptes kronis.
Pils. Tajā dzīvoja nūbiešu ķēniņi. Joprojām neatrakta.
Atradumi.
Omfāls. To uzgāja Džordžs A.Reisners no Hārvarda universitātes Amona svētnīcā. Izdevumā Journal of Egyptian Archeology aprakstīts 1916.gadā. Akmens ir no nūbiešu meroītu ķēniņu laikiem.
Saites.
Nūbijas valsts kultūras centri.
