Nordosta ķīlnieku krīze
Bezprecedenta diversijas operācija no 2002.gada 23.-26.oktobrim, kad bruņota čečenu kaujinieku vienība ieņēma teātri pašā Maskavas centrā un par ķīlniekiem saņēma vairāk nekā 900 cilvēku.
Saskaņā ar oficiāliem datiem teātrī tika sagrābti par ķīlniekiem vairāk kā 900 cilvēki.
Notikumu gaita. 2002.gada 23.oktobrī bruņotu čečenu diversantu grupa 40 cilvēku skaitā Movsara Barājeva (Мовсар Бараев - Īpašā norīkojuma Islāma pulka komandieris) vadībā iebruka Teatrālajā centrā Dubrovkas rajonā Maskavā, kur atradās vairāk nekā tūkstotis izrādes "Nord Ost" skatītāju un aktieru. Barajeva vietnieki (naībi) bija emīrs Jasirs un emīrs Abu Bakars. Šī vienība bija daļa no Islāma šahīdu brigādes "Rijadus Salihijna" (tās komandieris emīrs Abdallahs Šamils abu Idrīss). Liela daļa (apmēram puse) no kaujiniekiem bija tā sauktās "melnās atraitnes," t.i. sievietes, kuru vīrus krievi bija nogalinājuši.
Vairāk kā 900 cilvēku tika sagrābti par ķīlniekiem. Čečeni izvirzīja krieviem prasības - kara pārtraukšana Čečenijā un krievu karaspēka izvešana notās teritorijas. Pats M.Barājevs paziņoja, ka viņa vienība ieradusies mirt nevis izdzīvot. Tāpat viņš paziņoja, ka pēc ķīlnieku atbrīvošanas viņš dosies kaujā ar krievu specvienībām un visdrīzāk, ies bojā, bet Maskavu nepametīs.
26.oktobrī ar V.Putina pavēli negaidīti tika pielietota ķīmiska kaujas gāze, kam sekoja īpašo kaujas vienību uzbrukums. Atklāta kauja ar modžahediem Maskavas centrā Putinam nekādi nevarēja būt izdevīga, tādēļ izvēle krita uz gāzi. Uzbrukuma rezultātā tika saindēti un nogalināti vairāki simti cilvēku.
"Wall Street Journal" komentārā uzreiz pēc šiem notikumiem bija rakstīts: "Kaujinieki bija bruņoti ar 114 rokas granātām, 15 АКСУ-74 automātiem un 11 pistolēm. Tomēr čečeni atklāja uguni un pielietoja granātas tikai pret īpašo vienību karavīriem. Bez tam, kaujinieki neuzspridzināja viņu uzstādītās bumbas, lai gan bija visas tādas iespējas. Acīmredzot, viņi tikai draudēja ar uzspridzināšanu, bet īstenībā tiem bija stingra pavēle atturēties no nopietna ļaunuma nodarīšanas ķīlniekiem.
Fakts, ka kaujinieki, pat mirdami nenogalināja ķīlniekus, Krievijā vispār nav ticis apspriests. Jebkurā citā valstī, vismaz kāds būtu pievērsis uzmanību tam, ka čečeni neviena nenogalināja, bet paši visi gāja bojā. Jebkurā citā valstī ievērotu, bet tikai ne Krievijā."
Upuri. Uzbrukumā tika nogalināti visi kaujinieki - 40 cilvēki. Uz vietas tika uzietas 33 pases, pēc kurām un arī pēc krievu izlūkdienastu aģentūras sniegtajām ziņām tika noskaidrots vairums čečenu modžahedu vārdu. Viņu saraksts ar Annas Poļitkovskas (Аннa Политковскaя - vēl viena Putina nogalinātā) komentāru tika publicēts "Jaunajā Avīzē" («Новaя газетa»):
1) Arslanbeks Abdulšeihovs (Арсланбек Абдулшейхов), dz.1967.g.;
2) Muslims Adilsultānovs (Муслим Адилсултанов), dz.1981.g.;
3) Sekilata Alijeva (Секилат Алиева), dz.1977.g.;
4) Idrīss Alhazurovs (Идрис Алхазуров), dz.1974.g., tas ir tas pats emīrs Jasirs, kura īstā personība nav noskaidrota;
5) Šamilhadžs Ahmathanovs (Шамильхажи Ахматханов), dz.1978.g., tas ir pats Movsars Barājevs, dz.1980.g.;
6) Ahmeds Ahmetovs (Ахмед Ахметов), dz.1983.g.;
7) Zareta Bairakova (Зарета Байракова), dz.1976.g.;
8) Arsēns Baihatovs (Арсен Байхатов), dz.1981.g.;
9) Rašīds Baihatovs (Рашид Байхатов), dz.1982.g.;
10) Luīze Bakujeva (Луиза Бакуева), dz.1968.g.;
11) Muhameds Emits Bimurzajevs (Магомед-Эмит Бимурзаев), dz.1979.g.;
12) Marina Bisultānova (Марина Бисултанова), dz.1983.g.;
13) Zura Bicijeva (Зура Бициева), dz.1980.g.;
14) Esīra Vitaļjeva (Есира Виталиева), dz.1960.g., sieviešu grupas vadītāja;
15) Fatima Ganijeva (Фатима Ганиева), dz.1975.g.;
16) Hadčata Ganijeva (Хадчат Ганиева), dz.1986.g., vienībā visjaunākā;
17) Aseta Gišlurkajeva (Асет Гишлуркаева), dz.1973.g.;
18) Salgirs Džabraīlovs (Салгир Джабраилов), dz.1976.g.;
19) Madīna Dugajeva (Мадина Дугаева), dz.1978.g.;
20) Raimana Kurbanova (Райман Курбанова), dz.1964.g.;
21) Ibrahims Musajevs (Ибрагим Мусаев), dz.1977.g.;
22) Maliža Mutajeva (Малижа Мутаева), dz.1971.g.;
23) Artūrs Saidovs (Артур Саидов), dz.1985.g.;
24) Leča Tagīrovs (Леча Тагиров), dz.1954.g., pats vecākais vienībā;
25) Osmans Tatajevs (Усман Татаев), dz.1979.g.;
26) Aminata Tušajeva (Аминат Тушаева), dz.1984.g.;
27) Aimana Hadžijeva (Айман Хаджиева), dz.1974.g.;
28) Kaka Hadžijeva (Коку Хаджиева), dz.1976.g.;
29) Marija Hadžijeva (Марьям Хаджиева), dz.1980 г.р.
30) Turpals Hamzatovs (Турпал Хамзатов), dz.1978.g.;
31) Rasuls Hashanovs (Расул Хасханов), dz.1978.g.;
32) Rasuls Huseinovs (Расул Хусаинов), dz.1976.g.;
33) Liāna Huseinova (Лиана Хусенова), dz.1979.g.;
34) Muhameds Šidajevs (Магомед Шидаев), dz.1975.g.;
35) Ruslans Elmurzajevs (Руслан Эльмурзаев), dz.1973.g., emīrs Abu Bakars;
36) Seda Elmurzajeva (Седа Эльмурзаева), dz.1984.g.;
37) Zaīra Junajeva (Заира Юнаева), dz.1978.g.
Tika uzietas arī pase ar Ali Alijeva (Али Алиев, dz. 1965.g.) un pase ar Faūda Hunova (Фауд Хунов, dz.1964.g.) vārdiem, kuras it kā izmantojis Abu Bakars. Pārējo kritušo kaujinieku vārdi nav noskaidroti.
Operācijā izmantotā gāze nogalināja arī 129 ķīlniekus.
Īpašo vienību uzbrukuma laikā gāja bojā 130 ķīlnieku, bet pēc neoficiāliem datiem - vairāk kā 200. 700 saslima un vēlāk kļuva par invalīdiem. Daudzi no viņiem vēlāk nomira.
Citi dati - krievi ar gāzi noindēja vairākus simtus cilvēku, no kuriem 200 nomira uzreiz.
Krievu attieksme. Uzskata, ka krievi nekad neatklās patiesibu par notikušo. Izmantotās gāzes ķīmiskie parametri joprojām tiek uzskatīti par valsts noslēpumu. Tos neatklāja pat ārstiem, lai tie varētu glābt saindētos. Slimības vēsturēs ārsti vienkārši ierakstīja "Nord-Ost" un uz visiem jautājumiem paziņoja, ka neko nevar līdzēt.
Kremlis joprojām apgalvo, ka gāzes pielietošana bijusi nepieciešama, jo modžahedi sākuši nogalināt ķīlniekus. Tāpat arī tiek apgalvots, ka viņi taisījušies visu uzspridzināt. Krievu puse visiem spēkiem centās iztēlot šo akciju kā asinskāru teroristisku pasākumu, nekādā veidā nepieļaujot domu par tās politisko nozīmi. Tamdēļ Kremlis melo, kad ziņo, ka modžahedi nav izvirzījuši nekādas prasības.
Par reālajiem šīs masu slepkavības iemesliem savulaik rakstīja krievu žurnālists Aleksandrs Ļitviņenki (Александр Литвиненко), tas pats, kuru pēc Putina pavēles vēlāk nogalināja Londonā ar radioaktīvu vielu - poloniju-210: "No kā gan krievu varas baidās? Tā samainīja dzīvus cilvēkus pret demonstrāciju. Vara baidās no miera Čečenijā... Bet kādēļ baidās vara - tādēļ, ka tā lieliski saprot, ka pēc miera nodibināšanas tur sāks rakt bedres ar nogalinātiem, izvarotiem, izkropļotiem ļaudīm, un viss tas tiks kvalificēts kā noziegums pret cilvēci. Lūk, Jums iemeslu un seku sakarība..."
Čečenu attieksme. Čečenu puse uzlūkoja šo operāciju vairāk nevis kā kaujas, bet gan militāri politisku. Maskavā ieradušies modžahedi skaidri bija nosprauduši savas darbības mērķus - izbeigt čečenu tautas slepkavošanu un genocīdu, izbeigt karadarbību Čečenijā, panākt krievu armijas izvešanu, tā paverot iespēju politiskam krievu-čečenu attiecību noregulējumam.
Diversijas akcija tika gatavota Šamila Basajeva vadībā, kas arī uzņēmās visu atbildību. Viņš arī paziņoja par savu atstādināšanos no visiem amatiem operācijas gatavošanas periodā, jo nebija ar operācijas gatavošanu iepazīstinājis Čečenijas prezidentu Aslanu Mashadovu. Tāpat kā vēlāk Beslanas operācijas gadījumā, Š.Basajevs apspēlēja krievu čekistus. Vienīgi viņš nebija rēķinājies ar to, cik vienaldzīgs krieviem ir viņu cilvēku liktenis un ka V.Putins liks demonstratīvi visas pasaules acu priekšā nogalināt savus pilsoņus.
Mīti. Tādus Kremlis ir sagudrojis visādus. It kā Rietumos un Izraēlā zinājuši par gatavoto terora aktu un iepriekš jau brīdinājuši. Aiz diversijas stāvotkādi noslēpumaini spēki no Putina politisko oponentu, specdienastu vidus. Ka akcijas mērķis bijis Putina gāšana, pat Jeļcina un Kučmas meitas sagrābšana, kas, iespējams, varētu būt šai teātra izrādē. Mītos figurē Berezovska, "Al Kaidas," "Brāļu musulmaņu" nauda un kriminālā sfēru pārdale.
Saites.
Krievu-čečenu kari.
