Beslanas ķīlnieku krīze
Čečenu komandiera Šamila Basajeva kaujinieku veikta diversijas operācija krievu aizmugurē - Ziemeļosetijas Beslanā, kas izvērtās kā skolas sagrābšana un daudzu osetīnu bērnu bojāeja.
Svarīgi! Osetīnu-ingušu konflikta laikā no 1992.gada 1.-6.novembrim osetīni kopā ar krievu armiju sagrāba vairākus simtus ingušu ķīlnieku un turēja ieslodzītus Beslanas 1.skolas sporta zālē (jā, jā - tai pašā!). Vairums no tiem bija sievietes un bērni. Izdzīvoja tikai nedaudzi. Vairums no tiem tika zvēriski nomocīti, nošauti, par daudziem no tiem vispār nekas vēl šodien nav zināms. Domājams, tieši tādēļ Basajeva kaujinieki izvēlējās šo skolu ar tās sporta zāli kā atriebības aktu osetīniem.
Diversijas priekšvēsture. Saskaņā ar paša Š.Basajeva sniegtajām ziņām, kuru tas paudis Kavkazcenter.com redakcijai atsūtītā vēstulē, Ziemeļosetijas drošības struktūras iefiltrējušas viņa kaujinieku rindās spiegu - kādu aģentu Abdullu Hodovu (Абдуллa (Владимир) Ходов) ar operatīvo iesauku "Ceļinieks" («Путник»). Hodovu drošībnieki sagrābuši viņa nogalinātā brāļa modžaheda bērēs un ar izrēķināšanās draudiem saņēmuši viņa piekrišanu strādāt krievu specdienestu labā. Lai Hodovs iemantotu modžahedu uzticību, viņam palīdzēts sarīkot vairākus sprādzienus Vladikaukāzā kādas ingušu kaujinieku grupas sastāvā.
Pēc tam Hodovs ar krievu drošībnieku ziņu basajeviešiem piedāvājis šahīdisku operāciju ar Ziemeļosetijas parlamenta un valdības ēku sagrābšanu. Taču, nodzīvojis mēnesi starp Ingušijas modžahediem, Hodovs atzinās savas grupas emīram, ka ir iesūtīts spiegs, kura uzdevums ir pietuvoties Š.Basajevam. Pats Basajevs pēc tam tikās ar viņu, pateicās par atklātību un piedāvāja strādāt islāma labā - t.i., kļūt par dubultaģentu. Tad, pēc Basajeva padoma, Hodovs pasūdzējās krieviem, ka modžahedi tomēr viņam uzticoties maz, jo "tur skatās ne uz vārdiem, bet darbiem." Tad krievu drošībnieki palīdzēja viņam organizēt vēl vairākas diversijas Vladikaukāzā - uzspridzināt kara kursantus, KAMAZ mašīnu ar šķidro gāzi un pasažieru vilcienu.
Tā Hodovs "iemantoja uzticību" un no 2004.gada pavasara Šamils "kopēji" ar krievu specdienestiem gatavojās Ziemeļosetijas valdības ēku sagrābšanai. Uzbrukumu plānoja 6.septembrī - Čečenijas neatkarības dienā. Bija plānots, ka Basajeva grupu krievi sagaidīs Vladikaukāzas pievārtē un iznīcinās to, bet Hodovam jānoslēpjas kanalizācijas šahtā.
Notikumu gaita. Basajeviešiem no 31.augusta krievi atvēra koridoru aktīvai izlūkošanas datu vākšanai.
Interesanti, ka dažas stundas pirms uzbrukuma Beslanai krievu iekšlietu ministrija no Šalī sagūstīta kaujinieka Arsamikova uzzināja par gatavoto uzbrukumu skolai, tomēr šis signāls tika noignorēts.
2004.gada 1.septembrī bruņotie čečenu un ingušu modžahedi komandiera Hucbarova vadībā "sajauca" uzbrukuma laiku un virzienu un iegāja Ziemeļosetijas pilsētā Beslanā. Tajā viņi sagrāba 1.skolu, kur tobrīd notika jaunā mācību gada atklāšanas pasākums. Skolu sargāja tikai viena neapbruņota milicijas darbiniece Fatima Dudijeva. Par ķīlniekiem tika saņemti vairāk nekā 1100 cilvēku, to vidū 777 bērni.
Sarunas. Kaujinieki prasīja Krievijas karaspēka izvešanu no Čečenijas un izstādīja sarakstu ar kādiem cilvēkiem būtu gatavi risināt sarunas, piemēram, Ziemeļosetijas vadītāju Aleksandru Dzasohovu, Ingušijas vadītāju Muratu Zjazikovu vai Krievijas prezidenta padomnieku Aslanbeku Aslahanovu. Vēlāk gūstā saņemtais kaujinieks Nurpašā Kulajevs tiesā stāstīja, ka par katra šāda cilvēka parādīšanos sarunās čečenu vienības komandieris Hučbarovs bija gatavs atbrīvot 150 ķīlniekus. Tomēr krievu oeratīvās darbības štābs tāda veida sarunu iespēju nepieļāva. Vienīgais cilvēks, kas patiešām nonāca skolā un parunāja ar čečenu kaujiniekiem, bija bijušais Ingušijas vadītājs Ruslans Auševs - 2.septembrī viņš izveda no skolas divus desmitus ķīlnieku.
Par starpnieci sarunās varēja kļūt arī "Novaja Gazeta" žurnāliste Anna Poļitkovska, kura bija daudz rakstījusi par Kaukāza karu un viņai bija attiecīga autoritāte. 2.septembrī viņa izlidoja uz Beslanu, tomēr viņai palika slikti pēc izdzertas "tējas" lidmašīnā (novičoks?). Žurnālistes kolēģi veica izmeklēšanu un apgalvoja, ka Annu saindējuši čekisti.
Nekādas nopietnas sarunas ar kaujiniekiem operatīvais štābs nemaz i neplānoja, bet tā galenais uzdevums bija vilcināt laiku un sagatavot visu militārai operācijai.
Krievu melošana. Ķīlnieki tika turēti sporta zālē, visur bija salikti spridzekļi. Kaujinieki bija pieredzējuši un gatavi cīnīties līdz nāvei. Skaidrs, ka bez lieliem upuriem skola nav ieņemama. Tādēļ operatīvais štābs visādi vilcinājās, kamēr no TV ekrāniem krievu diktori lēja melus, piemēram, sabiedrības nomierināšanai vairākas reizes samazināja ķīlnieku skaitu - NTV ziņās apgalvoja, ka to ir tikai ap 200. Melīgus ciparus tad nosauca Kremļa ierēdņi un Ziemeļosetijas amatpersonas, bet īpaši izcēlās tagadējā Kremļa propagandone Margarita Simonjana. Viņa bija ieradusies kā TV kanāla "Rosija" korespondente, stāstīja, ka ir tikai 300-400 ķīlnieki, čečeni neizvirza nekādas prasības. Simonjanas bezkaunīgo melošanu Beslanā, acīmredzot, attiecīgi novērtēja kremlini un viņa jau pēc gada vadīja jauno TV kanālu "Russia Today."
Militārā operācija. Ķīlnieku krīzes trešajā dienā – 3.septembrī skolas ēkā atskanēja divi sprādzieni. Lai gan nav īstas skaidrības par sprādzienu vaininiekiem, tomēr, domājams, tie bija divi šāvieni no granātmetējiem, ko veica krievu īpašo vienību kaujinieki. Sprādzieni kalpoja kā iemesls sākt uzbrukumu skolai, to rezultātā sporta zālē izcēlās ugunsgrēks.
Putins pavēlēja apšaudīt skolu, kurā tobrīd atradās 1128 bērni, to vecāki un skolotāji. Žurnālistu un vietējo iedzīvotāju acu priekšā uz skolu tika šauts ar tankiem, granātmetējiem un ugunsmetējiem. Uzbrukumā skolai devās ne tikai krievu karavīri, bet arī vietējie iedzīvotāji, bruņoti ar bisēm.
Š.Basajevs savā vēstulē pēc notikumiem vēsta, ka kāds Mihails Gucerijevs (Мишка Гуцериев), laikam arī čečens, pārliecinājis kaujiniekus, ka uzbrukuma noteikti nebūs, un pierunājis pielaist tuvu MČS mašīnu, kurā, izrādās, atradās krievu specvienības kareivji. Pataicībā par to viņam 2004.gada septembrī esot ļauts nopirkt divas naftas atradnes Sibīrijā. Šis Gucerijevs vēlāk tiesāts šariata tiesā.
Skolā notika vairāki sprādzieni, pēc kuriem tā aizdegās. Starp uzbrucējiem un čečeniem izcēlās haotiska apšaude. Rādās, ka tikusi dota pavēle iznīcināt visus čečenu kaujiniekus par katru cenu, neraugoties ne uz kādiem civiliedzīvotāju upuriem.
Rezultāti. Operācijā tika nogalināti gandrīz visi modžahedu kaujinieki, no krievu puses gāja bojā 333 cilvēki: no tiem 186 bērni, 111 viesi un radinieki, 17 skolotāji un skolas darbinieki, 10 uzbrūkošie krievu karavīri, 6 civilie glābēji, 2 MČS darbinieki, 1 IeM darbinieks. Vairāki simti tika ievainot vai uzskatīti par pazudušiem.
Krievu specvienības esot zaudējušas tikai 10 kaujiniekus.
Vienīgais dzīvi sagūstītais čečenu kaujinieks bija jau pieminētais Nurpašā Kulajevs, kas mēģināja iejukt ķīlnieku pūlī, bet tika sazīmēts un aizturēts. Vēlāk tiesa viņam piesprieda mūža ieslodzījumu.
Sekas Krievijā. Vēl šodien nav zināmi visi notikušā apstākļi. Viens ir skaidrs – krievu bandītiskā valsts nerēķinās ne ar kādām – arī savu (osetīnu?) bērnu dzīvībām.
Apmēram 2 nedēļas pēc notikumiem atbildību par šo diversiju uzņēmās Šamils Basajevs.
Čekisti ar vadoni Putinu priekšgalā šo notikumu izmantoja demokrātijas ierobežošanai Krievijā: tika atceltas gubernatoru vēlēšanas un atceltas Valsts Domes vēlēšanas pēc vienmandāta apgabaliem. Tādā veidā tika nostiprināta Putina "varas vertikāle."
Krievijas parlamentārā komisija 2006.gadā pie Beslanas traģēdijas lielā upuru skaita vainoja čečenu kaujiniekus, attaisnojot Krievijas drošības spēkus.
Beslanā mācību gads pēc šiem šausmīgajiem notikumiem turpmāk sākas tikai ar 5.septembri.
Organizācija "Beslanas mātes." Šodien tikai Beslanas mātes nav aizmirsušas savu bērnu slepkavību un tādēļ katru gadu piemiņas dienā uzvelk T-kreklus ar uzrakstiem "Putins - Beslanas bende." Oktobrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā izskatīja viņu iesniegtu oficiālu sūdzību par bērnu tiesību uz dzīvību pārkāpšanu un objektīvas izmeklēšanas trūkumu par notikušo Krievijas tiesās.
Aplūkojamie objekti.
Beslanas 1.skolas memoriāls. Skola pārvērsta par memoriālu. Tajā atstāta sporta zāle ar salauztiem logiem, sagrautām sienām ar ložu caurumiem, sadedzinātām griestu sijām. Pie sienām ir pakārtas fotogrāfijas, centrā ir krusts, un blakus tam ir ziedi, ūdens pudeles un rotaļlietas. Apkārt zālei ir zelta rāmis piemiņas vainaga formā.
Eņģeļu pilsēta. Šai traģēdijai veltīts arī memoriālais komplekss ar nosaukumu Eņģeļu pilsēta. Te atrodas kapi ar rozā granīta pieminekļiem, kuros dus mirušie bērni, vecāki un skolotāji. Apšaudes laikā mirušajiem karavīriem ir uzcelts piemineklis, kā arī piemineklis Skumju kokam sieviešu figūru formā, kuras rokās tur eņģeļu bērnus.
Paradoksāli! Viens no "Beslanas bērmiem" - kāds traģēdijā izdzīvojušais Aleksejs Ptahs ka algotnis karo krievu armijas rindās Ukrainā.
Avoti.
2006.gada Šamila Basajeva vēstule. Šādu atklātu vēstuli Basajevs uzrakstīja kā atbldi uz kāda čečena rakstīto. Tajā viņš atsedza dažas notikušā detaļas.
Saites.
Krievu-čečenu kari.
