Nogaja haniste
Nogajs. Atšķēlās no Zelta ordas un nodibināja savu hanisti.
Lielkņazs Dmitrijs negrasījās padoties brālim Andrejam (Gorodecas un Kostromas kņazs) un guva atbalstu no Ordas atkritušā varenā hana Nogaja.
Kazaņas-Maskavijas karā (1505.-1507.g.). Tas sākās 1505.gadā krievu ķeizara Ivana III pēdējos valdīšanas mēnešos.
Pēc dažām nedēļām no Kazaņas devās karagājienā kazaņiešu un nogajiešu apvienotais karaspēks. Kazaņas hanistes valdnieki visai bieži darbojās savienībā ar Nogaja ordu un Krimas hanisti. Pirmais karagājiena mērķis bija Ņižņijnovgoroda (Нижний Новгород). Tā bija gan labi nocietināta, gan apgādāta ar ugunsieročiem. Tomēr problēma bija tā, ka pilsētai bija pavisam mazs aizstāvju pulks, jo krievi nebija gatavojušies karam un tobrīd norisinājās karš pret Lietuvu.
Kazaņieši un nogajieši nodedzināja Ņižņijnovgorodas priekšpilsētu, taču kremli ieņemt nespēja. Viens no leišiem ar trāpīgu šāvienu nogalināja nogajiešu kņazu. Tādejādi pilsēta nekrita. Saņēmuši ziņu par krievu karaspēka tuvošanos, kazaņieši un nogajieši atkāpās.
1783.gada oktobrī notika nikna kauja starp ģenerāļa Suvorova komandēto krievu karaspēku un nogajiešu klejotājiem pie Labas upes, Kremenčukas savrupienes tuvumā. Nogajieši tika atspiesti aiz Kubaņas uz Krimu.
