Nīkejas I koncils (325.g.)
Kristīgās baznīcas koncils, ko 325.gada jūnijā Nīkejā sasauca imperators Konstantīns I.
Apraksts. Pirmais plašais senās pasaules kristiešu saiets, ko 325.gadā sasauca pats Romas imperators Konstantīns I Lielais Romas bīskapa Silvestra I laikā, un apmeklēja arī personīgi.
Koncila sasaukšanas iemesli. Sapulces iemesls bija nobriedusī šķelšanās kristīgajā baznīcā, ko bija izraisījusi ariāņu mācība.
IV gadsimtā visasākie strīdi izvērsās starp Aleksandrijas (Ēģiptē) draudzes priesteri Āriju un bīskapu Atanāsiju. Šī strīda, kas izvērsās par pirmo plašāko šizmu Baznīcas vēsturē, pamatā bija domstarpības par Jēzus dievišķo būtību: Ārijs un viņa piekritēji nostājās pret šajā laikā izplatītāko dogmu par trīsvienību, norādot, ka Jēzu nevar uzskatīt par identisku Dievam, bet tikai par vispilnīgāko Radītāja veidojumu, caur kuru izpaužas Dieva griba. Šāds uzskats plašākiem kristiešu slāņiem bija saprotamāks, nekā savā būtībā absurdā, loģiski neizskaidrojamā trīsvienības ideja, kuru aizstāvēja Atanāsijs.
Imperators Konstantīns I, pēc Cēzarejas Eisēbija (viņā ķēniņš ieklausījās) padoma, vērsās ar vēstuli pie bīskapiem Aleksandra un Ārija, kurā abus aicināja uz izlīgumu.
Lai novērstu Baznīcas galīgu sašķelšanos, imperators Konstantīns 325.gadā Nīkejā (tagadējās Turcijas teritorijā) sasauca visu kristiešu draudžu bīskapu sanāksmi jeb koncilu, kurā, pats nebūdams kristietis, centās strīdīgās puses samierināt, tajā pašā laikā atbalstot Atanāsiju un viņa piekritējus.
Sapulces norise. Sapulcē Nīkejas katedrālē piedalījās 318 bīskapi (saskaņā ar citiem datiem - no 250 līdz 318) no visas impērijas. Tolaik ap 1000 bīskapiem bija Austrumos un ap 800 - Rietumos, tātad koncilā piedalījās ap 1/6 daļa visu kristiešu bīskapu. Pie tam visai vāji bija pārstāvēti Rietumu kristieši - tikai pa vienam bīskapam bija no Spānijas, Gallijas, Āfrikas un Kalabrijas.
Pāvestu Silvestru I pārstāvēja divi viņa prezbiteri - Vits un Vincentijs. Pats Konstantīns I tolaik bija Mitras Saules kulta piekritējs, tolaik nekristīts, kristīgajā mācībā orientējās vāji un ar sapulces palīdzību realizēja savus politiskos mērķus.
Sapulces lēmumus ietekmēja ar savu autoritāti, no tā laika tie kļuvuši par baznīcas likumiem.
Samierināšanās tomēr nenotika, kaut arī bīskapu vairākums, valdnieka ietekmēts, atbalstīja Atanāsiju. Ārija mācību pasludināja par ķecerību, viņu pašu un vēl divus bīskapus nolādēja (rituāls, ar kuru cilvēks tiek izslēgts no sabiedrības, reliģiskas organizācijas un tamlīdzīgi) un izsūtīja trimdā.
Šai pat sapulcē Konstantīns I paziņoja garīdzniekiem: "Jūs - Baznīcas iekšējo lietu bīskapi, es - no Dieva nozīmēts bīskaps ārlietām."
Jēzus - zivs. Pats senākais katakombās uzietais Jēzus simbols, kas rakstīts ar grieķu burtiem - tulkojumā "zivs" (ihtis - grieķu val.) Tas datēts ar II gs. Vārds "zivs" ir anagramma, kas nāk no Kristus epiteta "Jēzus Kristus Dieva dēls glābējs." Šajos 5 vārdos koncentrēts galvenais kristīgās ticības simbols, kas 325.gadā tika fiksēts Nīkejas I koncila dokumentos.
325.gada Nīkejas koncilā Makarijs saņēma no imperatora Konstantīna I Lielā atļauju attiecīgajā vietā Jeruzālemē iznīcināt visas pagānu svētnīcas, lai varētu sameklēt Glābēja kapeni.
Koncila lēmumi.
1. Nosodīja ariāņu mācību kā ķecerīgu pēc Konstantīna I ieteikuma.
2. Pieņēma ticības simbolu - pasludināja Jēzu un Dievu par vienotu, līdz tam nozīmīgā ariāņu mācība tos uzskatīja tikai par līdzīgiem. Tāda attieksme neatbilda Austrumu baznīcas uzskatam, tādēļ daudzi arhibīskapi, kas to atbalstīja koncilā, vēlāk tomēr no tā atteicās.
3. Izgatavot daudzas Bībeles kopijas.
4. Pieņēma baznīcas kalendāru - pashāliju. Tas bija svarīgs notikums, jo tādejādi tika noteikts vienots baznīcas pasākumu norises laiks visā impērijā.
5. Tika nolemts nesvinēt kristiešu Lieldienas reizē ar jūdiem, vai agrāk par tiem. Šim lēmumam pāt vēl mūsdienās nav īsta skaidrojuma.
Mācību par Sv.Trīsvienību pieņēma Nīkejas I Koncilā 325.gadā.
Nozīme. Šai sapulcē imperatora Konstantīna I vadībā Jēzus no parasta cilvēka un sludinātāja tika pārtaisīts par Dieva dēlu.
Neskatoties uz koncila rezultātiem, ariānisms turpināja izplatīties, galvenokārt Romas impērijas austrumdaļā. Ar laiku imperators Konstantīns I pats arī sāka pievērsties Ārija mācībai un to atbalstīt - īsi pirms nāves Konstantīns pieņēma kristietību un viņu kristīja ariāņu bīskaps.
Baznīcas vēsturē Nīkejas I koncils ievērojams arī ar to, ka tajā tika formulēts ticības apliecinājums, kuru katoļticīgie savos dievkalpojumos lieto vēl mūsdienās, norādot Dieva Tēva un Dieva Dēla identitāti.
Saites.
Kristīgās baznīcas koncili.
