Koncili, kristīgo baznīcu
Concilium (latīņu val.) nozīmē „sapulce,” „asambleja” no vārda cum-calare - „sasaukt."
Grieķu ekvivalents ir synodos, kas apzīmē to pašu. Ilgu laiku grieķu cilmes vārdam tika dota priekšroka, taču tagad ar to apzīmē tikai nacionālās vai provinciālās bīskapu sapulces.
Katoļu baznīcā noticis 21 koncils.
Protestanti visumā atzīst tikai pirmos četrus – no Nīkejas līdz Halkedonas koncilam.
Pareizticīgie pilnībā atzīst tikai pirmos septiņus, noliedz 8.koncila (Kontantinopole IV) pirmo daļu un pilnīgi noraida visus pārējos.
6 senās austreņu baznīcas atzīst tikai pirmos 3.
Baznīcas koncili:
1. Nīkejas I koncils (325.g.). Silvestrs I.
Sardīķijas koncils (343.g.). Neatrisināja strīdu ar ariāņiem.
2. Konstantinopoles I koncils (381.g.). Damasijs I
3. Efēsas koncils (431.g.). Celestīns I
Efs koncils (449.g.). Izslēgts no oficiālo koncilu saraksta, jo razbainiecisks.
4. Halkedonas koncils (451.g.). Leons I
5. Konstantinopole II 553.g. Vigilijs.
Kaut kādu koncilu sasauca Romā pāvests Mārtiņš I (649.-655.g.), kurā nosodīja monofelītismu.
6. Konstantinopole III 678.-681.g. Agatons. Šai koncilā 680.gadā tika aizliegts "dieva jēra" simbols, tā vietā tika aicināts piešķirt Jēzus tēlam cilvēcīgu izskatu. No šī brīža tad arī sākas Glābēja ikonogrāfija. Vēl viens šā koncila lēmums - tika aizliegts attēlot krustu uz zemes.
680.gadā esot noticis VI Vispasaules koncils, kurā nosodīta monofelītu ķecerība.
7. Nīkejas II koncils (787.g.). Adriāns I.
8. Konstantinopole IV 869.-870.g. Hadriāns II
9. Laterāna I 1123.g. Kalliksts II
10. Laterāna II 1139.g. Inokentijs II
11. Laterāna III 1179.g. Aleksandrs III
12. Laterāna IV 1215.g. Inokentijs III
13. Liona I 1245.g. Inokentijs IV
14. Liona II 1274.g. Gregors X
15. Vjenna 1311.-1312.g. Klements V
16. Konstance 1414.-1418.g. Mārtiņš V
17. (Bāzele-Ferāra) (1431.g.) 1436.(???)g. Bāzeles koncilā mēģināja nesekmīgi labot sabrukumu Rīgas Franciskāņu klosterī.
Florences koncils (1438.-1445.g.). Eigēnijs IV 1438.gadā pāvests Eigēns IV sasauca Florences koncilu, kas turpinājās līdz 1445.gadam. 1439.gadā koncila laikā ar Florences ūniju pasludināja Romas pāvesta varu pār pareizticīgajiem Austrumiem, kas to, protams, neatzina.
18. Laterāna V 1512.-1517.g. Jūlijs II - Leons X
19. Trenta 1545.-1563.g. Pāvils III - Jūlijs III - Pijs IV
20. Vatikāns I 1869.-1870.g. Pijs IX
21. Vatikāns II 1962.-1964.g. Jānis XXIII - Pāvils VI
1964.gadā Dānijas pilsētā Orhusā tikās pareizticīgo un arhaisko (nehalcedonisko) baznīcu tikšanās. Taja tika panākta saskaņa dažos kristietības jautājumos, kas ilgus gadsimtus atdalīja šīs baznīcas.
Nīkejas koncils (325.g.). Pareizticības mācības būtība izklāstīta "Ticības apliecinājumā," ko pieņēma Nīkejas (325.g.) un Konstantinopoles (381.g.) Vispasaules koncilos un papildināja turpmāko koncilu, beidzot ar septīto - Nīkejas koncilu (787.g.), lēmumi.
Laodikejas koncils (364.g.). Jaunās derības kanona galīgā apstiprināšana notika 364.gadā Laodikejas koncilā. Pirms tam notika nopietna cīņa.
Konstantinopoles I koncils (381.g.).
To sasauca pēc Romas imperatora Teodosija Lielā gribas 381.gadā Romas bīskapa Damasija I laikā.
Lēmumi. Pieņēma Dieva Trīsvienības doktrīnu.
Efēsas koncils (431.g.).
Trešo Vispasaules koncilu 431.gadā sasauca Austrumromas imperators Teodosijs II (408.-450.g.) un Rietumromas imperators Valentiniāns III Romas bīskapa Celestīna I laikā, lai n oteiktu attieksmi pret nestoriānismu.
Koncilā bīskapi sadalījās divos grupējumos: pirmo, kurā bija ortodoksālās kristietības piekritēji, vadīja Aleksandrijas patriarhs Kirils un Efēsas bīskaps Memnons; otru - nestoriāņu, vadīja Konstantinopoles patriarhs Nestorijs un Antiohijas patriarhs Jānis. Pāvests Celestīns I caur saviem legātiem koncilā atbalstīja Kirilu.
Negaidot Antiohijas delegācijas un Romas pārstāvju ierašanos, Aleksandrijas bīskapam Kirilam izdevās panākt Konstantinopoles Nestorija uzskatu nosodījumu, un nākošajā gadā tas bija spiests pārtraukt savu darbību. Koncila pirmajā sesijā piedalījās tikai 153 bīskapi. Kad ieradās nosebojušie, situācija radikāli mainījās un Kirils bija spiests bēgt uz Aleksandriju.
Lēmumi.
1. Tika nolemts godināt Jēzus māti Mariju kā Dievmāti.
2. Nosodīja nestoriāņus.
Noticis arī kaut kāds 449.gada Efesas koncils, kuru arī sasauca Teodosijs II. Tajā laicīgi uzvarēja monofizīti.
V koncils Konstantinopoles II koncils (553.g.).
V Vispasaules koncilu Konstantinopolē sasauca imperators Justiniāns.
Tā laika Romas bīskaps Vigilijs, lai nebūtu jāpiedalās, paslēpās kādā Halkedonas baznīcā.
Sapulcējās 165 cilvēki un koncilā atzina imperatora gribu nosodīt trijus Antiohijas skolas sacerējumus: Nestorija skolotāja Mopsuhestijas Teodora sacerējumu, Kiras Teodorēta sacerējumu un vēstījumu, kuru sarakstījis kāds Ība no Edesas, kas noraidīja Efesas koncila uzvarētāja Aleksandrijas Kirila mācību. Galu galā arī Romas bīskaps Vigilijs atzina koncilu par vispasaules un akceptēja tā lēmumus. Arī viņa pēctecis Pelagijs pēc zināmas svārstīšanās akceptēja lēmumus, līdz ar to Rietumu kristietismā radīdams šizmu – Milānas bīskapi to neatzina līdz pat 570.g., Āfrikas – vēl dažus gadus ilgāk.
Kā viens no lēmumiem esot bijis reinkarnācijas vietu izņemšanano Bībeles un jēdziena neatzīšana kā tāda (!?).
Klermonas koncils (1095.g.). 1095.gadā pāvests Urbāns II saņēma Bizantijas imperatora lūgumu un sākotnēji par to pavēstīja ietekmīgākajiem Dienvidfrancijas augstmaņiem un bīskapiem. Doma par krusta karu pret musulmaņiem bija radusies jau iepriekšējam pāvestam – Gregoram VII, bet palika nerealizēta. Urbāns II pilnveidoja šo domu, saistot karagājienu ar svētceļojumu uz Jeruzālemi. Guvis hercogu un bīskapu atbalstu, pāvests tā paša gada rudenī Francijas pilsētā Klermonā sasauca Baznīcas koncilu, uz kuru sapulcējās ne tikai garīdzniecība, bet arī bruņniecības, pilsoņu un zemnieku pārstāvji. Milzīgajam ļaužu pūlim, kas bija sadrūzmējies pilsētas laukumā, Urbāns II noturēja dedzīgu uzrunu, aicinādams visus uz Svēto karu, lai atsvabinātu Kristus kapu no neticīgo musulmaņu varas. Ar saucieniem “Dievs tā grib!” sapulcējušies izteica savu piekrišanu, un daudzi bruņinieki jau turpat uz vietas uzšuva saviem tērpiem sarkanas drānas krustus kā apliecinājumu tam, ka viņi dosies karā Kristus vārdā. Krusta zīme uz apģērba laika gaitā kļuva par krustakarotāju simbolu, tās nēsātājus sāka dēvēt par krustnešiem.
Trentas koncils (1545.-1563.g.).
Notika pāvestu Pāvila III, Jūlija III un Pija IV laikā.
Lēmumi.
1. Pieņēma rīcības plānu pret protestantiem.
2. Piešķīra apokrifu grāmatām kanona statusu.
Tridentas koncilā tika paziņots, ka ar alķīmiju nodarboties drīkst, ja vien pētīju mi vērsti uz vielu dabas izzināšanu un nav pretrunā ar kristietības principiem un tikumību.
Brestas koncils (1596.g.). Tika pieņemta Brestas ūnija.
Otrais Vatikāna koncils (1962.–1964.g.).
Norise. Notika pāvestu Jāņa XXIII un Pāvila VI laikā.
Lēmumi. Tikai ar šo koncilu dzimumattiecības no grēka tika uzskatītas par svētām.
Saites.
Romas Katoļu baznīca.
