Aliens

Mākslīgais saprāts

Artificial Intelligence.
Lai mašīnas spētu uzvesties kā cilvēki, tām būtu jāspēj darboties gluži kā smadzenēm.

Parastais mākslīgais intelekts - dators spēj veikt kaut kādu cilvēka funkciju tikpat labi kā cilvēks, piemēram, vadīt automašīnu.
Mākslīgais vispārīgais intelekts - dators visās jomās būs tikpat spējīgs kā cilvēks.

MI attīstības vēsture. Ideja par mākslīgi radītām un domājošām būtnēm nāk jau no aizvēstures - daudzie mītiskie dievi tā radīja cilvēkus. Piemēram, tādi procesi aprakstīti šumeru mitoloģijā. Savukārt cilvēki tā radīja tādus MI piemērus kā homunkuļus, golemus, terafīmus u.c.
Tomēr ilgu laiku cilvēks bija un palika vienīgais radījums, kas spēja nodot, saņemt un analizēt informāciju. Visu izmainīja datoru laikmets...
1936.gadā britu zinātnieks Alans Tjūrings, kas dēvēts par mākslīgā intelekta idejas tēvu, izvirzīja t.s. "iestrēgšanas problēmu." Tā nosaka, ka nav iespējams noteikt, vai programma, kam ir dots konkrēts uzdevums, izbeigs savu darbību brīdī, kad ir sasniegusi mērķi, vai arī turpinās nebeidzamu ciklu, mēģinot mērķi sasniegt. Bez tās, iespējams, nebūtu datoru un citu moderno tehnoloģiju. Viņa vadībā II Pasaules karā tika pilnveidots algoritms, ar kura palīdzību radās iespēja atšifrēt nacistu labākās šifrēšanas mašīnas “Enigma” kodus.
Zinātniski MS radīšanas mēģinājumi sākās XX gs. 40. un 50.gados līdz ar pirmās robotu un datoru tehnikas attīstību. Toreiz zinātnieki bija tik optimistiski, ka prognozēja cilvēkam līdzīgu mašīnu radīšanu 10 gadu laikā.
60.gados Vašingtonā (ASV) tika sasaukta pirmā starptautiskā konference par mākslīgo saprātu.
70.gados tika runāts par ierīcēm, kas atbalstītu mācīšanos (mūsdienu planšetdators!).
1996.gadā datoram beidzot izdevās uzvarēt šahā cilvēku - IBM mašīna to izdarīja ar Hariju Gasparovu.
2009.gadā IBM paziņoja, ka tai izdevies simulēt kaķa smadzeņu darbību ar superdatoru.
2011.gada augustā IBM speciālistiem izdevās tos abus satuvināt. Viņi uzbūvējuši divus mikroshēmu prototipus, kas datus apstrādā līdzīgi smadzenēm.
2015.gadā Buenosairesas Mākslīgā intelekta konferencē tūkstotis pētnieku (to skaitā Stīvens Hokings, Īlons Masks, Jāns Tallins - Skype dibinātājs) parakstīja petīciju, aicinot aizliegt autonomās letālās ieroču sistēmas, tā jau sasniegusi ANO. 2019.gadā šo iniciatīvu apturēja Izraēla, Krievija, Austrālija, Lielbritānija un ASV.
Stīvens Hokings savulaik apgalvoja, ka cilvēki jau radījuši mākslīgo intelektu datorvidē, proti, datoru vīrusus.

Neirozinātnieks profesors Džeks Dželants (Kalifornijas universitāte Bērklijā) 2008.gadā mēģināja atainot smadzeņu aktivitāti melnbaltās fotogrāfijās, un guva labus panākumus. Datorprogramma atpazina 9 no 10 attēliem, par kuriem tobrīd domāja eksperimenta dalībnieks.
2011.gadā viņš to pašu mēģināja veikt ar video. Pie trīs brīvprātīgo galvām tika pieslēgti sensori un tie domāja par kādu reklāmas klipu. Datorprogramma identificēja un vizualizēja prātā esošos tēlus, bet pēc tam You Tube kanālā sameklēja klipus, kas visprecīzāk atbilda smadzenēs „redzētajiem.” Precizitāte – ap 75%.
2016.gada februārī Honkongas zinātnieku izstrādātajam projektam "Sofija" piešķīra pavalstniecību Saūda Arābija. Un tas notika pat neraugoties uz to, ka pirmās prezentācijas laikā Sofija uz jautājumu "Vai tu vēlies nogalināt cilvēku?" atbildēja: "Labi, es iznīcināšu cilvēkus." 
Pašlaik zinātne vēl ir ļoti tālu no pilnvērtīga mākslīgā intelekta izstrādes. Mākslīgā intelekta attīstība uir sasniegusi punktu, kurā tiek mēģināts panākt, ka tas stingri noteikta algoritma ietvaros mēģina pielāgot kādus parametrus, veidojot neironu tīklu. Pašlaik pamatā tas nozīmē automatizāciju un nepieredzēti lielu datu daudzuma apstrādi. Praktiski, tas nozīmē, piemēram, tādu seju atpazīšanas sistēmu kā Ķīnā.
Neirokibernētika pēta iespējas mašīnas sasaistīt ar dzīvām smadzenēm. Tā cenšas izveidot datoru, kas atgādinātu mūsu smadzenes - neirodatoru.

Vai cilvēks var sacensties ar MS? XX gs. beigās jaunzēlandiešu pētnieks Džeimss Flinns atklāja interesantu psiholoģisku efektu, kas tagad nosaukt viņa vārdā. Efekta būtība slēpjas apstāklī, ka mums ir daudz vieglāk atminēt vecu krustvārdu mīklu, nekā šīs krustvārdu mīlas laikabiedriem, lai gan tā var saturēt senākus un aizmirstus jēdzienus un terminus. tas ļauj optimistiskāk lūkoties nākotnē. Tomēr efekta cēloņi nav gluži saprotami. Daudzipētnieki IQ palielināšanos saista ar dzīves apstākļu uzlabošanos. iespējams, Flinna efekta pamatā ir pinvērtīgs uzturs, labi pedagogi un garīgās darbības stimuli?

Zinātniskās fantastikas žanra biedējumi. Problēmu paredzēja jau žanra "valis" Amerikas žīdu rakstnieks Aizeks Azimovs savā leģendārajā grāmatā "Es, robots." Tajā tika noformulēti seši robotikas likumi. Vēlāk to pašu problēmu risināja Holivuda - filmas "Terminators" (The Terminator) un "Matrica" (The Matrix) ar turpinājumiem.

Būtu vieta jautājumam, uz kuru atbildes līdz šim, šķiet, meklējuši tikai zinātniskās fantastikas autori: vai mākslīgais saprāts neizlems, ka problēma nr.1 ir cilvēks un tās loģiskākais risinājums - pašpasludinātā "radības kroņa" iznīcināšana?

Mākslīgā intelekta ieviešanā kritiķi izdala vairākus riskus:
  -  nepareizi MI lēmumi var izrādīties cilvēkie liktenīgi;
  -  var palielināties nevienlīdzība starp tiem ar MI un tiem, kam nav MI;
  -  MI algoritmi ir necaurspīdīgi;
  -  MI var "nobrukt" un pat mēģināt atbrīvoties no sava "radītāja." 

Lai gan parasti zinātniskā fantastika mūs biedē ar robotiem un datoriem, kas pārņem pasauli, vienlaikus iznīdējot cilvēkus, tomēr patiesība ir daudz savādāka - jau tagad MI sistēmas kontrolē daudzas mūsu ikdienas jomas. Piemēram, Siri serviss iebūvēts aifonos un Alexa Amazon viedās mājas iekārtās.

Pašlaik priekšgalā pasaulē MI izstrādes ziņā ir Ķīna. 2017.gadā šī valsts saņēma 48% (2016.gadā tas bija tikai 11%) no visas pasaules investīcijām MI jaunuzņēmumos (angliski - startup).2017.gadā Ķīnas pētnieki patentēja 530 ar MI saistītus izgudrojumus (amerikāņi tikai 96). Interesanti, ka tādu sprādzienveidīgu MI tehnoloģiju attīstību Ķīnā aizsāka notikums, kad ārkārtīgi populārās Go spēles čempions Ke Cze zaudēja DeepMind izstrādātajam mākslīgajam intelektam AlphaGo.

Atcerieties - arī Latvijā bija viens, kurš solījās pētīt mākslīgo intelektu!

10.04.2022. 1.lpp. 9.vieta. Pielikta bilde.

Raksti.
IBM un Amerikas vadošie pētniecības centri Pentagona uzdevumā uzsāk mākslīgā intelekta izstrādi.
Latvijas zinātnieki gūst panākumus mākslīgā intelekta pētniecībā.

Saites.
Smadzenes.
Robotika un roboti.
Matrica.