Aliens

Marsa seja

Acidālijas ielejas (Marsa ziemeļu puslodē) dienvidos esoša klints, kas pirmajos fotouzņēmumos atgādināja pret debesīm pavērstu cilvēka seju. Ufoloģijas literetūrā tiek dēvēta arī par "Marsa sfinksas seju."

Klints izmēri: augstums - 500 m, platums - 1300 m, garums - vairāk kā 1500 m.

Šos kosmiskā aparāta Viking-1 1976.gada 25.jūlijā veiktos fotouzņēmumus 35A72 un 70A13 uzgāja NASA speciālists Vincents di Piastrs un Tobaijess Ouens 1980.gadā un attiecīgi tos apstrādāja.

Ilgu laiku šī klints bija sīvu diskusiju objekts. Vieni uzskatīja, ka šī "seja" ir mākslīgs objekts, kas atlicis no marsiešu civilizācijas. Hipotēzi pastiprināja arī tas, ka netālu tika saskatītas tādas kā piramīdas, ceļi, mājas u.c. Skeptiķi gan apgalvoja, ka tās ir parastas gaismēnu spēles un parastas klints.

Lai noskaidrotu patiesību, 1994.gadā tika radīta īpaša grupa - "Marsa misija." 1998.gadā tika iegūti atkārtoti uzņēmumi, kas apstiprināja skeptiķu versiju. Nebija tur ne "sejas," nedz arī "marsiešu pilsētas." Tomēr leģenda par marsiešu civilizācijas pieminekļiem ir dzīva vēl šodien.

------------------------------------------------------

Eseja no iepriekšējās aliens.lv versijas Marsa seja.

Atklāšana un izpēte. 1971.gadā ASV starpplanētu aparāts Mariner-9 fotografēja Marsa virsmu citstarp arī Sidonijas apvidū. Izpētot fotogrāfijas, zinātnieki uzgāja cilvēka sejai līdzīgu veidojumu – tas ieguva „Marsa sejas” nosaukumu.
Pēc tam jau cits kosmiskais aparāts (citos avotos (R.Šohs) saka, ka tā bijusi - Marsa zonde Viking) 1976.gada 31.jūlijā nobildējusi „Marsa seju” vēlreiz. Mariner-9 bija nobildējusi arī kaut ko piramīdām līdzīgu (bilde Nr.4205-78), bet Viking zonde (kura?) nobildēja šos pašus objektus asāk – Marsa seju (Nr.35A72), taisnstūra objektus ar it kā mākslīgām sienām (Nr.86A10) un piramīdas (Nr.35A72 un Nr.70A11).
Lai gan nopietni netika pieļauta iespēja, ka tā tiešām būtu citplanētiešu veidota milzu seja, lielās intereses un sabiedrības spiediena dēļ NASA papildus nosūtīja šā rajona izpētei zondi Mars Global Surveyor, kas virs Sidonijas pārlidoja 1998.gadā (arī 2001.gada aprīlī?). Šiem fotouzņēmumiem bija 10 reizes lielāka izšķirtspēja nekā iepriekš uzņemtajiem. Pie tam tie uzņemti no dažādiem rakursiem un dažādos apgaismojumos. Nu objekti vairs neizskatās tik mākslīgi un "seja" pavisam ne pēc sejas.
Objektu fotogrāfijas pētīja Pentagona kartogrāfi un zinātnieka Ričarda Hoglenda grupa, kas tomēr uzskata, ka uz Marsa varētu būt saprātīgu būtņu celti objekti.
2006.gadā tā saukto "Marsa seju" daudz labākā izšķirtspējā nofotografēja arī Marsa zonde Mars Reconnaissance Orbiter, protams, apstiprinājās, ka nekādas sejas tur nav, bet ir iedarbojies par pareidoliju saukts fenomens.

Marsa sejas apraksts. Seja atrodas Marsa ziemeļu reģiona Sidonijas rajonā, apmēram uz 40^o ziemeļu platuma. Šo objektu, kas sākotnēji fotogrāfijā izskatījās kā seja, nobildēja 1976.gadā ASV zonde Viking-1 – bilde ar numuru 35A72. NASA publicēja šo bildi ar komentāru: „Liels iežu veidojums, kas atgādina cilvēka seju. Ēnas rada iespaidu, ka tur ir acis, deguns un mute.” Pēc astronoma Tobiasa Ouena aprēķiniem šī veidojuma izmēri ir 34 x 31 jūdze.
1980.gadā datorspeciālists V.Dipjetro fotogrāfijā 35A72, kuru 1976.gadā uzņēma kosmiskā zonde Viking-1, Marsa Sidonijas reģionā pamanīja cilvēka sejai līdzīgu veidojumu. Ar cita datorspeciālista, G.Molenāra, palīdzību, Dipjetro izstrādāja jaunu attēla palielināšanas sistēmu, ar kuru viņi analizēja Marsa seju. Abi zinātnieki šo uzņēmumu izpētīja ar modernu aparatūru un atklāja sejā sīkākas detaļas – acu zīlītes, nāss caurumu, zobus puspavērtā mutē un kreļļu virteni sfinksai ap kaklu. 
1981.gada jūlijā ASV, Kolorādas pavalstī notikušajā, Marsam veltītajā konferencē abi datorspeciālisti referēja par savu pētījumu sensacionālajiem rezultātiem. Tur par Dipjetro un Molenāra pētījumiem ieinteresējās kosmisko lidojumu speciālists, zinātnes žurnālists, viens no "Pioneer" plāksnītes veidotājiem Ričards Hoglends, kurš pēc tam uzsāka savus pētījumus. Kopš tā laika Hoglends neatlaidīgi meklē ārpuszemes artefaktus Saules sistēmā. Viņa grāmata „Marsa pieminekļi” (The Monuments of Mars) kļuva par dižpārdokli.
Tomēr, 1998.gadā [un arī 2001.g.] NASA zondes Mars Global Surveyor uzņemtajās Marsa Sidonijas reģiona fotogrāfijās, par lielu vilšanos SETA (Search for extraterrestrial Artifacts - Ārpuszemes artefaktu meklējumi) entuziastiem, "Marsa seja" nepārprotami izskatījās pēc klinšu veidojuma. Tas, protams, daudziem ārpuszemes artefaktu medniekiem netraucē izteikt NASA pārmetumus par nevēlēšanos pētīt iespējamas liecības par dzīvības eksistenci uz Sarkanās planētas.
Nu ir noskaidrojies, ka tā ir dabiskas izcelsmes kalnu formācija lielas elipses veidā, un nav ne vēsts no mākslīgas izcelsmes un stāstam par "marsa seju" var pielikt punktu.

Marsa sejas apkārtnē. Apkārt „sejai” grupējas daudz "aizdomīgu" objektu, piemēram, veselas 7 piramīdas. Tās esot stipri cietušas meteorītu bombardēšanā, taču pazīt tās varot. Lai gan var uzskatīt par pierādītu, ka "Marsa seja" ir tikai gaismas/ēnu spēle, tomēr domīgu padara fakts par tik daudzu neparastu objektu koncentrēšanos vienā vietā.

Raksti.
Acīgais ufologs Merkūra krāterī pamana noslēptu citplanētiešu būvi.

Saites.
Dīvaini objekti uz Marsa.